Studiju laikā Maskavā K. Pauļuks piedalījās Maskavas latviešu studentu vakaros. Pēc studijām no 1894. gada bijis zvērināta advokāta Jāņa Čakstes palīgs Jelgavā. No 12.1902. – zvērināts advokāts Jelgavā. Bijis arī Jelgavas pilsētas domes deputāts, juriskonsults, Jelgavas Latviešu biedrības priekšsēdētāja palīgs, no 12.1906. – latviešu evaņģēliski luteriskās draudzes Jelgavā priekšnieks, darbojies sabiedriskajās, labdarības un kredītbiedrībās, Jelgavas Lauksaimniecības biedrībā, Jelgavas Lauksaimnieku krājaizdevumu sabiedrībā un citās. Viens no IV Vispārējo latviešu dziesmu svētku organizētājiem 1895. gadā Jelgavā, piedalījies Krievijas Valsts domes vēlēšanu organizācijas darbā. Pirmā pasaules kara laikā, 1915. gadā, devies bēgļu gaitās uz Tērbatu (mūsdienās Tartu), darbojies Latviešu bēgļu komitejā (priekšsēdētājs). Pēc Februāra revolūcijas iesaistījās sabiedriski politiskajā darbībā, 05.1917. Tērbatā notikušajā Kurzemes zemes sapulcē ievēlēts Kurzemes Pagaidu zemes padomē (izpildkomitejas priekšsēdētājs), bijis Latviešu juristu izpildu biroja loceklis. 05.1917. K. Pauļuks bijis Latviešu zemnieku savienības (LZS) līdzdibinātājs. 11.1917. no Kurzemes Zemes padomes deleģēts piedalīties Latviešu pagaidu nacionālās padomes (LPNP) darbā, 01.1918. ievēlēts par LPNP priekšsēdētāja biedru. Pēc tam, kad vācu karaspēks ieņēma visu Vidzemi, 02.1918. atgriezās vācu karaspēka okupētajā Jelgavā, kopā ar zvērinātu advokātu Albertu Kviesi organizējis Jelgavā LZS darbību.
Tautas padomes loceklis no LZS; darbojies Agrārajā, Juridiskajā un Satversmes komisijā. No 19.08.1919. – Tiesu palātas loceklis (05.09.1919. apstiprināts Tautas padomē). 12.12.1919. ar palātas departamentu kopsēdes lēmumu atbrīvots no amata. 09.12.1919.–11.06.1920. – Pagaidu valdības tieslietu ministrs. 1920. gadā K. Pauļuks bija delegācijas loceklis miera sarunās ar Padomju Krieviju. 09.09.1919. ievēlēts Satversmes sapulces Zemgales vēlēšanu apgabala komisijā. 04.1920. ievēlēts Satversmes sapulcē no LZS. Darbojās Agrārlietu komisijā. 1920. gadā ievēlēts Centrālajā zemes ierīcības komitejā. No 03.07.1920. bijis arī zvērināts advokāts Jelgavā. 1922., 1925., 1928. un 1931. gadā ievēlēts 1.–4. Saeimā no LZS. 11.04.1930.–15.05.1934. Saeimas priekšsēdētāja I biedrs. Bijis Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs, darbojies arī Ārlietu, Juridiskajā, Organizācijas, Parlamentāriskajā izmeklēšanas un Sodu likuma komisijā. 1924. gadā ievēlēts Triju Zvaigžņu ordeņa domē (darbojās tajā arī turpmākajos gados); 1930. gadā ievēlēts Lāčplēša Kara ordeņa domē. Bijis Jelgavas pilsētas valdes juriskonsults. Vēlāk bijis Latvijas Bankas un Zemgales Savstarpējās kredītbiedrības juriskonsults, Zemgales Savstarpējās kredītbiedrības valdes priekšsēdētājs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras loceklis un tās Biedrību sekcijas priekšsēdētājs, Latvijas Profesiju kameras goda korespondents. 1924. gadā ievēlēts par zvērinātu advokātu palīgu konferenču vadītāju Jelgavā. 1931. gadā ievēlēts Jelgavas pilsētas domē no Latviešu pilsoņu apvienības saraksta. Vadījis arī lauku saimniecību Jaunsvirlaukas pagastā. Autoritārā apvērsuma laikā, 05.1934., uz laiku pakļauts mājas arestam. Bija studentu korporācijas “Fraternitas Lettica” filistrs.
Padomju okupācijas laikā, 01.1941., nav pieņemts Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (Latvijas PSR) Advokātu kolēģijā. Bijis Latvijas PSR savstarpējās apdrošināšanas biedrības komisijas priekšsēdētājs. Vācu okupācijas laikā, 13.08.1941., uz laiku pieņemts advokatūras sastāvā, bijis zvērināts advokāts Jelgavā. 17.03.1944. parakstījis Latvijas Centrālās padomes memorandu ar prasību par Latvijas suverenitātes atjaunošanu.
