Marburgas Viganda hronikas vācu versija ir sastādīta dzejas formā vidusaugšvācu valodā. Lai arī atskaņās rakstītā hronika ir saglabājusies daļēji, hronikas fragmenti un hronikas versija latīņu valodā ļauj spriest, ka Marburgas Viganda hronika pārstāv 14.–15. gs. Vācu ordeņa historiogrāfijas tradīciju, kuras ievērojamākie pārstāvji ir Dusburgas Pēters (vācu Peter von Dusburg, Peter von Duisburg, latīņu Petrus de Dusburg) un Jerošinas Nikolajs (Nikolaus von Jeroschin, arī Nicolaus von Jeroschin, Nicolaus de Jeroschin). Līdzīgi kā minētie vēsturnieki, arī Marburgas Vigands savā hronikā apraksta gan militārpolitiskos notikumus (Vācu ordeņu kaujas, Vācu ordeņa virsmestru darbību), gan iekļauj etnogrāfiskas ziņas par Baltijas zemju un to kaimiņzemju vietējiem iedzīvotājiem. Saskaņā ar hronikā aprakstīto laika posmu un nedaudzajiem dzejas fragmentiem, kas ir saglabājušies, tiek pieņemts, ka hronika saturējusi apmēram 25 000 rindu, no kurām zināmas ir tikai 542 rindas.
Marburgas Viganda hronikas versija latīņu valodā ir rakstīta prozā. Kā hronikas noslēgumā minējis tās tulkotājs, tulkojums tapis steigā – 22 dienās, tādēļ tas ir vienkāršs hronikas pārstāsts latīņu valodā (in latinum rude), nevis atdzejojums, un tulkotais latīņu teksts ir pat sliktāks nekā oriģināls (in latino corruptam), jo steigas dēļ ne viss ir pareizi iztulkots un ir iespējamas neprecizitātes. Vēsturnieki, analizējot hronikas tulkojumu, ir norādījuši uz neskaitāmām pārrakstīšanās kļūdām īpašvārdos un faktos. Oriģinālā hronikas teksta restaurāciju apgrūtina arī daudzie tulkotāja steigā atstātie saīsinājumi etc. (latīņu et cetera ‘un tā tālāk’).
