AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2025. gada 20. februārī
Raitis Simsons

Marburgas Viganda hronika

arī Prūsijas Atskaņu hronika (Preussische Reimchronik)
notikumu apraksts Prūsijā laika posmā no 1293. gada (faktiski 14. gs. otrās desmitgades) līdz 1394. gadam; tā sastādīta Vācu ordeņa pārvaldītās Prūsijas teritorijā 14. gs. otrajā pusē atskaņās veidotos pantos un apraksta Vācu ordeņa karus pret lietuviešiem, poļiem un austrumslāviem 14. gs. Par hronikas sastādīšanas laiku pieņemts uzskatīt 1394. gadu.

Saistītie šķirkļi

  • Atskaņu hronika
  • Dusburgas Pētera hronika
  • Jerošinas Nikolaja hronika
  • Vācu ordenis
  • Vācu ordenis Prūsijā

Satura rādītājs

  • 1.
    Nosaukums
  • 2.
    Hronikas radīšana: autors, laiks un apstākļi
  • 3.
    Hronikas saglabāšanās raksturojums (oriģināli, kopijas)
  • 4.
    Hronikas literārais raksturojums
  • 5.
    Hronikas saturiskais raksturojums, interpretācijas
  • 6.
    Hronikas ietekme uz vēstures procesu izpēti
  • 7.
    Hronikas publikācijas
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Nosaukums
  • 2.
    Hronikas radīšana: autors, laiks un apstākļi
  • 3.
    Hronikas saglabāšanās raksturojums (oriģināli, kopijas)
  • 4.
    Hronikas literārais raksturojums
  • 5.
    Hronikas saturiskais raksturojums, interpretācijas
  • 6.
    Hronikas ietekme uz vēstures procesu izpēti
  • 7.
    Hronikas publikācijas
Nosaukums

Pilns hronikas teksts līdz mūsdienām nav saglabājies, un hronikas autors nav atstājis norādes par sava darba nosaukumu, tādēļ historiogrāfijā tā tiek vienkārši apzīmēta kā Marburgas Viganda hronika vai Prūsijas Atskaņu hronika (Preussische Reimchronik).

15. gs. otrajā pusē Marburgas Viganda hronika tika pārtulkota latīņu valodā, un hronikas tulkotājs Konrāds Geselens (Conradus Gesselen, arī Konrad von Geismar, Konrad Gheßelin) to nosauca par Jauno Prūsijas hroniku (Chronica nova Prutenica) iepretī viņa tulkotajai Jerošinas Nikolaja Prūšu zemes hronikai (Krônike von Pruzinlant), kas tika apzīmēta kā Senākā Prūsijas hronika (Cronica vetus). 

Hronikas radīšana: autors, laiks un apstākļi

Marburgas Viganda hronikas specifika ir fakts, ka tā pastāv divos variantos, kas katrs pats par sevi ir atsevišķs vēstures avots. Marburgas Viganda hronika ir sastādīta augšvācu valodā 14. gs. beigās, taču 15. gs. otrajā pusē tā ir pārtulkota latīņu valodā. 16.–17. gs. vācu un poļu historiogrāfijā ir izmantotas abas hronikas versijas.

Hronikā nav norādīts tās autors, taču 16. gs. vidū Dancigas (mūsdienās Gdaņska, Polija) vēsturnieku Kaspara Šica (Caspar Schütz) un Štencela Bornbaha (Stenzel Bornbach, arī Stanislaus Bornbach) sastādītajos darbos ir sniegtas konkrētas atsauces uz šo atskaņu hroniku un norādīts, ka tās autors ir Vigands (Wigandus). K. Šics savas 1592. gadā sastādītās “Prūsijas vēstures” (Historia rerum Prussicarum) uzrunā uzskaita izmantoto vēstures avotu autorus un cita starpā min arī Marburgas Vigandu (Wigandus von Marburg). Marburgas Vigands šajā darbā vairākkārt minēts citātu atsaucēs, tiesa, kļūdaini norādot, ka citātu autors ir Vigands no Vartbergas, lai gan šāda persona historiogrāfijā nav zināma, bet izmantotie citāti attiecināmi uz jau minēto atskaņu hroniku.

Marburgas Viganda dzīves gadi nav zināmi. Nav droši zināma arī viņa izcelsme. Tradicionāli par viņa iespējamo izcelsmes vietu tiek uzskatīta Marburga Vācijā, lai gan Marburga var būt arī Marburga Štīrijā (mūsdienās Maribora, Slovēnija) vai Marienburga Prūsijā (mūsdienās Malborka, Polija).

Tāpat nav zināms ne Marburgas Viganda amats, ne statuss Vācu ordenī. 14./15. gs. mijā sastādītajos Vācu ordeņa dokumentos ir minēti divi Marburgas Vigandi. Pirmais ir minēts šajā pašā hronikā, kur, aprakstot iebrukumu Lietuvā 1390. gada sākumā, pieminēti arī ievērojamākie kritušie ordeņa brāļi, tajā skaitā Wygandi de Margborg. Otra persona ar šādu pašu vārdu un izcelsmi ir minēta ordeņa mantziņa (treslera) kases grāmatā, kur teikts, ka heroldam Wygant von Martberg 01.01.1409. ir izsniegtas divas markas.

K. Geselens sava tulkotā darba priekšvārdā nenorāda hronikas autoru, – tulkotājs vien raksta, ka 1393. gadā virsmestra Vallenrodes Konrāda (Konrad von Wallenrode) laikā (1391–1393) kāds (per quendam) ir sastādījis šo hroniku vienkāršā valodā ar atskaņām (in vulgari ritmice), respektīvi, vācu valodā.

Marburgas Viganda hronikā aprakstītie notikumi nebeidzas 1393. gada jūlijā, kad mirst virsmestrs Vallenrodes Konrāds. Hronikā aprakstīts arī nākamais, 1394. gads, kad Vācu ordeņa vadību ir pārņēmis Jungingenes Konrāds (Konrad von Jungingen, 1393–1407), tādēļ par hronikas sastādīšanas laiku pieņemts uzskatīt 1394. gadu.

Hronikas saglabāšanās raksturojums (oriģināli, kopijas)

Augšvācu valodā rakstītās hronikas oriģināls nav saglabājies, taču ir saglabājušies vairāki 14.–15. gs. sastādīti hronikas fragmenti, kas dod iespēju analizēt un pētīt šo vēstures avotu. Par hronikas tekstu var spriest pēc 15. gs. otrajā pusē tapušā tulkojuma latīņu valodā, kas ir pilnībā saglabājies līdz mūsdienām un ļauj rekonstruēt iespējamo oriģinālās hronikas tekstu. Tāpat par Marburgas Viganda hronikas saturu var netieši spriest arī pēc 16. gs. vēsturnieka K. Šica “Prūsijas vēsturē” iekļautajiem Marburgas Viganda hronikas citātiem un atsaucēm, kā arī Š. Bornbaha Marburgas Viganda hronikas pārstāstiem.

Līdz mūsdienām ir saglabājušies pieci Marburgas Viganda hronikas fragmenti, no kuriem trīs glabājas Karlsrūē, Vācijā, Bādenes zemes bibliotēkā (Badische Landesbibliothek), bet pārējie divi – Minhenē, Vācijā, Bavārijas Valsts bibliotēkā (Bayerische Staatsbibliothek) un Vīnē, Austrijā, Vācu ordeņa Galvenajā arhīvā (Deutschordenszentralarchiv).

Hronikas latīņu tulkojuma rokraksts ar nosaukumu “Jaunās Prūsijas hronika” tika atrasts 1821. gadā kādreizējā Tornas (mūsdienās Toruņa, Polija) bernardīniešu klostera bibliotēkā, kur tas bija iesiets kopā ar dažādiem citiem tekstiem latīņu valodā par astronomiju un Prūsijas vēsturi. 1824. gadā Prūsijas vēstures izpētei veltītajā rakstu krājumā “Raksti par Prūsiju” (Beiträge zur Kunde Preußens) tika publicēts raksts par jaunatklātās Jaunās Prūsijas hronikas iespējamo saistību ar K. Šica darbā minēto Marburgas Viganda hroniku, norādot uz tekstu līdzībām K. Šica sniegtajos hronikas citātos un latīņu tulkojumā. Šis rokrakstu krājums tika nodots glabāšanā Karaliskajā bibliotēkā Kēnigsbergā (Königliche Archiv-Bibliothek in Königsberg), Prūsijā (mūsdienās Kaļiņingrada, Krievija), un šobrīd tas atrodas Prūsijas slepenā Valsts arhīva glabātuvē (Geheimes Staatsarchiv Preußischer Kulturbesitz) Berlīnē, Vācijā. 

Hronikas literārais raksturojums

Marburgas Viganda hronikas vācu versija ir sastādīta dzejas formā vidusaugšvācu valodā. Lai arī atskaņās rakstītā hronika ir saglabājusies daļēji, hronikas fragmenti un hronikas versija latīņu valodā ļauj spriest, ka Marburgas Viganda hronika pārstāv 14.–15. gs. Vācu ordeņa historiogrāfijas tradīciju, kuras ievērojamākie pārstāvji ir Dusburgas Pēters (vācu Peter von Dusburg, Peter von Duisburg, latīņu Petrus de Dusburg) un Jerošinas Nikolajs (Nikolaus von Jeroschin, arī Nicolaus von Jeroschin, Nicolaus de Jeroschin). Līdzīgi kā minētie vēsturnieki, arī Marburgas Vigands savā hronikā apraksta gan militārpolitiskos notikumus (Vācu ordeņu kaujas, Vācu ordeņa virsmestru darbību), gan iekļauj etnogrāfiskas ziņas par Baltijas zemju un to kaimiņzemju vietējiem iedzīvotājiem. Saskaņā ar hronikā aprakstīto laika posmu un nedaudzajiem dzejas fragmentiem, kas ir saglabājušies, tiek pieņemts, ka hronika saturējusi apmēram 25 000 rindu, no kurām zināmas ir tikai 542 rindas.

Marburgas Viganda hronikas versija latīņu valodā ir rakstīta prozā. Kā hronikas noslēgumā minējis tās tulkotājs, tulkojums tapis steigā – 22 dienās, tādēļ tas ir vienkāršs hronikas pārstāsts latīņu valodā (in latinum rude), nevis atdzejojums, un tulkotais latīņu teksts ir pat sliktāks nekā oriģināls (in latino corruptam), jo steigas dēļ ne viss ir pareizi iztulkots un ir iespējamas neprecizitātes. Vēsturnieki, analizējot hronikas tulkojumu, ir norādījuši uz neskaitāmām pārrakstīšanās kļūdām īpašvārdos un faktos. Oriģinālā hronikas teksta restaurāciju apgrūtina arī daudzie tulkotāja steigā atstātie saīsinājumi etc. (latīņu et cetera ‘un tā tālāk’).

Hronikas saturiskais raksturojums, interpretācijas

Hronikā aprakstīto notikumu darbība sākas 1293. gadā, kad saskaņā ar hronikas tekstu par Vācu ordeņa Prūsijas zemes mestru (magistrum Pruszie) tiek iecelts Trīras Karls (Karoli de Tyr). Atšķirībā no Dusburgas Pētera hronikas (Chronicon terrae Prussiae), Marburgas Vigands nav rakstījis hronikas ievadu vai aprakstījis vispārēju Prūsijas zemes vai Vācu ordeņa vēsturi, kas lasītājam paskaidrotu notikumus līdz 1293. gadam. Hronikas autors nav arī norādījis, kādēļ par hronikas notikumu apraksta sākumu ir izvēlēts tieši 1293. gads un kāpēc tieši Trīras Karla valdīšanas laiks. Trīras Karls nekad nav bijis Prūsijas zemes mestrs. 1293. gadā Prūsijas zemes mestrs bija Kverfurtes Meinards (Meinhard von Querfurt, 1288–1299), savukārt Trīras Karls (Karl von Trier, Karl Bessart von Trier) ir bijis Vācu ordeņa virsmestrs 1311.–1324. gadā. Tomēr jau nākamajā hronikas nodaļā tiek aprakstīti notikumi 14. gs. otrajā un trešajā desmitgadē, kas atbilst virsmestra Trīras Karla valdīšanas laikam.

Līdzīgi kā Dusburgas Pētera hronikā, arī Marburgas Viganda hronikas stāstījuma gaita seko līdzi Vācu ordeņa virsmestriem, viņu maiņai un viņu paveiktajam kaujas laukā, Vācu ordenī vai Prūsijas zemē. Hronikas notikumu apraksts beidzas 1394. gadā, attēlojot virsmestra Jungingenes Konrāda karagājienu uz Lietuvu.

Ņemot vērā, ka Marburgas Viganda hronikā galvenokārt aprakstīti militāri politiski notikumi un tā rakstīta atskaņās, tiek pieņemts, ka tā, līdzīgi citām Vācu ordenī sastādītajām atskaņu hronikām, primāri ir bijusi paredzēta publiskiem lasījumiem svinīgos pasākumos un tās mērķis bijis slavēt Vācu ordeni un iedvesmot klausītājus jaunām cīņām.

Hronikas ietekme uz vēstures procesu izpēti

Marburgas Viganda hronika ir nozīmīgs 14. gs. vēstures avots, kas sniedz bagātīgas ziņas par militāri politiskajiem notikumiem Baltijas jūras reģiona dienvidaustrumu daļā. Hronika sniedz plašas ziņas par daudzajiem Vācu ordeņa un Rietumeiropas krustnešu karagājieniem (‘reidiem’ reysa) uz Lietuvu, Poliju un austrumslāvu zemēm 14. gs. Šie karagājieni iezīmē Baltijas krusta karu pēdējo posmu, kad notika cīņas starp Vācu ordeni un Lietuvas Lielkunigaitiju par kontroli pār Baltijas reģionu. Galvenie Vācu ordeņa spēki bija izvietoti Prūsijā, taču šajās cīņās aktīvi piedalījās ar Livonijas ordeņa bruņinieki. Atsevišķas hronikas nodaļas ir veltītas arī notikumiem Livonijā 14. gs.

Marburgas Viganda hronikā aprakstītie notikumi laika ziņā daļēji pārklājas ar Dusburgas Pētera hroniku un Jerošinas Nikolaja hroniku, taču Marburgas Vigands dod pavisam citu skatu uz notikumiem Prūsijā 14. gs. sākumā. Vēsturnieki to skaidro ar atšķirīga faktu materiāla izmantošanu (šajā gadījumā – Vecāko Olīvas hroniku, Chronicon Olivensi, Die ältere Chronik von Oliva), aprakstot laika posmu līdz 1350. gadam, taču līdzās šim avotam hronikas autors ir izmantojis arī daudzus sava laika vēstures dokumentus, laikabiedru liecības un pats savus novērojumus. Aprakstot notikumus Livonijā, Marburgas Vigands ir izmantojis Vartbergas Hermaņa Livonijas hronikā (Chronicon Livoniae) un Bartolomeja Henekes (Bartholomäus Hoeneke) Jaunākajā atskaņu hronikā (Die jüngere livländische Reimchronik) sniegtās ziņas.

Marburgas Viganda hronika satur vērtīgas liecības par lietuviešu sabiedrību un lietuviešu reliģiskajiem ticējumiem (hronikas autors lietuviešus konsekventi dēvē par pagāniem). Hronika satur liecības arī par Prūsijas vietējo iedzīvotāju līdzdalību Vācu ordeņa militārajās aktivitātēs, daudzviet pieminot prūšu izcelsmes Vācu ordeņa dienestniekus, vītingus un viņu karaspēka vienību (vexillum Wytingorum), kas piedalījās Vācu ordeņa vadītajos karagājienos.

Hronikas publikācijas

Pirmo reizi Marburgas Viganda hronika ir publicēta Pozenē, Prūsijā (mūsdienās Poznaņa, Polija) 1842. gadā, publikācijai izmantojot 1821. gadā atklāto K. Geselena Jauno Prūsijas hroniku – hronikas tulkojumu latīņu valodā. Šis izdevums ietvēra hronikas tekstu latīņu valodā ar komentāriem latīņu valodā, ko sagatavoja vācu vēsturnieks Johanness Foigts (Johannes Voigt), un hronikas tulkojumu poļu valodā ar komentāriem, ko sagatavoja poļu grāfs Edvards Račiņskis (Edward Raczyński).

K. Geselena hronikas tulkojumu par pamatu savai Marburgas Viganda hronikas publikācijai ir izmantojis arī Teodors Hiršs (Theodor Hirsch), kurš iekļāva šo hroniku “Prūsijas vēstures avotu” (Scriptores rerum Prussicarum) otrajā sējumā, kas iznāca 1863. gadā. Taču T. Hiršs šo tulkojuma tekstu konfrontē ar 16. gs. vēsturnieku K. Šica un Š. Bornbaha veiktajiem hronikas atstāstiem un citātiem, lai pēc iespējas labāk parādītu iespējamo sākotnējo Marburgas Viganda hronikas teksta variantu.

Ņemot vērā, ka Marburgas Viganda augšvācu valodā sastādītā hronika ir saglabājusies fragmentāri, vēstures pētnieki publikācijām un tulkojumiem izmanto K. Geselena veikto hronikas tulkojumu latīņu valodā, kas no avotpētniecības viedokļa nav laba prakse, taču vienlaikus aktualizē diskusiju par tulkotāja lomu avota sastādīšanā un oriģinālā teksta transformēšanā par jaunu vēstures avotu. 

Marburgas Viganda hronikas fragmenti oriģinālvalodā

Arnold, U., ‘Ein Fragment der Reimchronik Wigands von Marburg’, in U. Arnold (Hg.), Scriptores rerum Prussicarum. Die Geschichtsquellen der preussischen Vorzeit bis zum Untergange der Ordensherrschaft, Band 6, Frankfurt am Main, Minerva-Verlag, 1968, S. 44–49.

Barack, K. A. (Hg.), ‘Bruchstücke aus Wigands von Marburg Reimchroniks’, Germania. Vierteljahrsschrift für deutsche Altertumskunde, vol. 12, 1867, S. 194–205.

Hirsch, T. (Hg.), ‘Die Chronik Wigands von Marburg. Originalfragmente, lateinische Uebersetzung und sonstige Ueberreste’, in T. Hirsch, M. Töppen, und E. Strehlke (Hg.), Scriptores rerum Prussicarum. Die Geschichtsquellen der preussischen Vorzeit bis zum Untergange der Ordensherrschaft, Band 2, Leipzig, Verlag von S. Hirzel, 1863, S. 453–662.

Hirsch, T. (Hg.), ‘Zwei Fragmente der Reimchronik Wigands v. Margurg’, in T. Hirsch, M. Töppen, und E. Strehlke (Hrsg.), Scriptores rerum Prussicarum. Die Geschichtsquellen der preussischen Vorzeit bis zum Untergange der Ordensherrschaft, Band 4, Leipzig, Verlag von S. Hirzel, 1870, S. 2–8.

Kwiatkowski, K., ‘Oryginalne fragmenty kroniki Wiganda von Marburg – opis źródłoznawczy, nowa edycja i polskie tłumaczenie’, Studia Źródłoznawcze. Commentationes, t. 59, nr. 1, 2021, s. 107–143.

Thoma, H., ‘Ein neues Bruchstück aus der Reimchronik Wigands von Marburg’, Zeitschrift für deutsches Altertum und deutsche Literatur, Band 74, 1937, S. 42–45.

Konrāda Geselena veiktais hronikas tulkojums latīņu valodā ( Chronica nova Prutenica )

Hirsch, T. (Hg.), ‘Chronik’, in T. Hirsch, M. Töppen, und E. Strehlke (Hg.), Scriptores rerum Prussicarum. Die Geschichtsquellen der preussischen Vorzeit bis zum Untergange der Ordensherrschaft, Bund 2, Leipzig, Verlag von S. Hirzel, 1863, S. 453–662.

Voigt, J., Raczyński, E., Wigandi Marburgensis, equitis et fratris ordinis Teutonici. Chronicon seu annales, Posnaniae, 1842.

Zonenberg, S., Kwiatkowski, K. (oprac.), Wigand von Marburg. Nowa kronika pruska, Toruń, TNT, 2017, s. 124–602.

Виганд из Марбурга: Новая Прусская хроника (1394), Москва, Русская панорама, СПСЛ, 2014, с. 135–202.

Hronikas tulkojumi
Poļu valodā

Wigand von Marburg. Kronika Nowopruska obejmująca lata 1293–1394, tłum. E. Raczyński, Sandomierz, Armoryka, 2017.

Voigt, J., Raczyński, E., Wigandi Marburgensis, equitis et fratris ordinis Teutonici. Chronicon seu annales, Posnaniae, 1842.

Zonenberg, S., Kwiatkowski, K. (oprac.), Wigand von Marburg. Nowa kronika pruska, Toruń, TNT, 2017, s. 124–602.

Lietuviešu valodā

Vygandas Marburgietis. Naujoji Prūsijos kronika, vertė R. Jasas, Vilnius, Vaga, 1999.

Krievu valodā

Виганд из Марбурга. Новая Прусская хроника (1394), перев. Н.Н. Малишевский, Москва, Русская панорама, СПСЛ, 2014, с. 11–134.

Saistītie šķirkļi

  • Atskaņu hronika
  • Dusburgas Pētera hronika
  • Jerošinas Nikolaja hronika
  • Vācu ordenis
  • Vācu ordenis Prūsijā

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Karlsrūes eksemplāra pirmais fragments Bādenes zemes bibliotēkā, Vācijā (Karlsruhe, Badische Landesbibliothek, Cod. Donaueschingen A III 9a, f. 1r-2v)
  • Karlsrūes eksemplāra otrais fragments Bādenes zemes bibliotēkā, Vācijā (Karlsruhe, Badische Landesbibliothek, Cod. Donaueschingen A III 9a, f. 1r-2v)
  • Karlsrūes eksemplāra trešais fragments Bādenes zemes bibliotēkā, Vācijā (Karlsruhe, Badische Landesbibliothek, Cod. Donaueschingen A III 10, f. 1r-2v)
  • Kaspara Šica (Caspar Schütz) “Historia rerum Prussicarum”, 1592. gada izdevums
  • Minhenes eksemplārs Bavārijas Valsts bibliotēkā, Vācijā (München, Bayerische Staatsbibliothek, Cgm 5249 (24 m)
  • Vīnes eksemplārs Vācu ordeņa Galvenajā arhīvā, Austrijā (Wien, Deutscher Orden, Zentralarchiv, Hs. 565)

Ieteicamā literatūra

  • Czaja R. und Sarnowsky J. (Hg.), Selbstbild und Selbstverständnis der geistlicher Ritterorden, in Ordines militares – Colloquia Torunensis Historica XIII, Toruń, Wydawnictwo Naukowe Uniwersytetu Mikołaja Kopernika, 2005.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Heckmann, M.-L. und Sarnowsky, J. (Hg.), Schriftlichkeit im Preussenland, Osnabrück, Fibre Verlag, 2020.
  • Hirsch, T.,‘Einleitung’, in T. Hirsch, M. Töppen, und E. Strehlke (Hg.), Scriptores rerum Prussicarum, Bund 2, Leipzig, 1863, S. 429–452.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Kwiatkowski, K., Oryginalne fragmenty kroniki Wiganda von Marburg – opis źródłoznawczy, nowa edycja i polskie tłumaczenie. Studia Źródłoznawcze. Commentationes, t. 59, nr. 1, 2021, s. 107–143.
  • Milicers, K., Vācu ordeņa vēsture, Rīga, Zvaigzne ABC, 2009.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Nowak, Z.H. (Hg.), Die Spiritualität des Ritterorden im Mittelalter, in Ordines militares – Colloquia Torunensis Historica VII, Toruń, Wydawnictwo Naukowe Uniwersytetu Mikołaja Kopernika, 1993.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Päsler, R.G., Deutschsprachige Sachliteratur im Preußenland bis 1500: Untersuchungen zu ihrer Überlieferung, Köln, Weimar, Wien, Böhlau Verlag, 2003, S. 277–284.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Seward, D., The monks of war: The Military Religious Orders, London, Penguin Books, 1995.
  • Wenta, J., Studien über die Ordensgeschichtsschreibung am Beispiel Preußens, Toruń, Wydawnictwo Naukowe Uniwersytetu Mikołaja Kopernika, 2000.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Raitis Simsons "Marburgas Viganda hronika". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/173383-Marburgas-Viganda-hronika (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/173383-Marburgas-Viganda-hronika

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana