Jerošinas Nikolajs (Nikolaus von Jeroschin, arī – Nicolaus von Jeroschin, Nicolaus de Jeroschin) ir viens no ievērojamākajiem Vācu ordeņa historiogrāfiem, kura darbi ir atstājuši būtisku ietekmi Vācu ordeņa darbības pētniecībā un vēlāko gadsimtu Vācu ordeņa un Prūsijas vēstures historiogrāfijā.
Jerošinas Nikolaja dzīves gadi nav zināmi. Ir saglabājušās tikai skopas ziņas, ko viņš pats ir norādījis savos darbos: Kēnigsbergas komtura Heimbergas Gotfrīda (Gottfried von Heimberg, 1327–1329) laikā viņš ticis uzņemts Vācu ordenī, bet virsmestra Altenburgas Dītriha (Dietrich von Altenburg, 1335–1341) valdīšanas laikā ir bijis virsmestra kapelāns. Ir iespējams, ka jau 1311. gadā viņš ir bijis Prūsijā, Vācu ordenī. Par Jerošinas Nikolaja izcelsmi nav drošu ziņu. Tāpat nav zināms, vai Jerošinas Nikolaja minētais pievārds (von Jeroschin) ir norāde uz izcelsmes vietu vai uz dzimtu.
Jerošinas Nikolajs ir ievērojams ar diviem vidusaugšvācu valodā tulkotiem darbiem: “Svētā Adalberta dzīve” (Sent Adalbrehtes Leben, kas ir Johannesa Kanapariusa (Johannes Canaparius, 10. gs.) sastādītās Vita sancti Adalberti episcopi Pragensis tulkojums) un “Prūšu zemes hronika” (Krônike von Pruzinlant, kas veidota kā Dusburgas Pētera (vācu Peter von Dusburg, Peter von Duisburg, latīņu Petrus de Dusburg) Chronicon terrae Prussiae tulkojums). Jerošinas Nikolajs pēc virsmestra Braunšveigas Lutera (Luther von Braunschweig, 1331–1335) lūguma pārtulkoja un atskaņās no latīņu valodas pārcēla Dusburgas Pētera Chronicon terrae Prussiae, “lai to, kas tur [teikts], saprast varētu visi vācu ļaudis” ([..] ûf daz her sus bedûten/ mug allen dûtschin lûten [..], 161–162).
Ar “vācu ļaudīm” ir domāti galvenokārt Vācu ordeņa bruņinieki, kuri nepārvaldīja latīņu valodu pietiekami labā līmenī, lai varētu uztvert Dusburgas Pētera sastādīto hroniku. Tāpat hronikas vēsts par Vācu ordeņa paveiktajiem darbiem un pašu ordeni bija paredzēta Vācu ordeņa darbības izplatīšanai ārpus Vācu ordeņa.
Lai arī Jerošinas Nikolajs hronikas ievadā norāda, ka vācu valodā viņš ir pārcēlis Dusburgas Pētera hronikas tekstu, hronikas sastādīšanā viņš paralēli izmantojis dažādus citus rakstītos avotus: gan tos, kas izmantoti arī Dusburgas Pētera hronikas sastādīšanai, gan personīgos avotus, gan savas un laikabiedru liecības par hronikā atainotajiem notikumiem.