Jerošinas Nikolajs (Nikolaus von Jeroschin, arī – Nicolaus von Jeroschin, Nicolaus de Jeroschin) ir viens no ievērojamākajiem Vācu ordeņa historiogrāfiem, kura darbi ir atstājuši būtisku ietekmi Vācu ordeņa darbības pētniecībā un vēlāko gadsimtu Vācu ordeņa un Prūsijas vēstures historiogrāfijā.

Jerošinas Nikolaja dzīves gadi nav zināmi. Ir saglabājušās tikai skopas ziņas, ko viņš pats ir norādījis savos darbos: Kēnigsbergas komtura Heimbergas Gotfrīda (Gottfried von Heimberg, 1327–1329) laikā viņš ticis uzņemts Vācu ordenī, bet virsmestra Altenburgas Dītriha (Dietrich von Altenburg, 1335–1341) valdīšanas laikā ir bijis virsmestra kapelāns. Ir iespējams, ka jau 1311. gadā viņš ir bijis Prūsijā, Vācu ordenī. Par Jerošinas Nikolaja izcelsmi nav drošu ziņu. Tāpat nav zināms, vai Jerošinas Nikolaja minētais pievārds (von Jeroschin) ir norāde uz izcelsmes vietu vai uz dzimtu.

Jerošinas Nikolajs ir ievērojams ar diviem vidusaugšvācu valodā tulkotiem darbiem: “Svētā Adalberta dzīve” (Sent Adalbrehtes Leben, kas ir Johannesa Kanapariusa (Johannes Canaparius, 10. gs.) sastādītās Vita sancti Adalberti episcopi Pragensis tulkojums) un “Prūšu zemes hronika” (Krônike von Pruzinlant, kas veidota kā Dusburgas Pētera (vācu Peter von Dusburg, Peter von Duisburg, latīņu Petrus de Dusburg) Chronicon terrae Prussiae tulkojums). Jerošinas Nikolajs pēc virsmestra Braunšveigas Lutera (Luther von Braunschweig, 1331–1335) lūguma pārtulkoja un atskaņās no latīņu valodas pārcēla Dusburgas Pētera Chronicon terrae Prussiae, “lai to, kas tur [teikts], saprast varētu visi vācu ļaudis” ([..] ûf daz her sus bedûten/ mug allen dûtschin lûten [..], 161–162).

Ar “vācu ļaudīm” ir domāti galvenokārt Vācu ordeņa bruņinieki, kuri nepārvaldīja latīņu valodu pietiekami labā līmenī, lai varētu uztvert Dusburgas Pētera sastādīto hroniku. Tāpat hronikas vēsts par Vācu ordeņa paveiktajiem darbiem un pašu ordeni bija paredzēta Vācu ordeņa darbības izplatīšanai ārpus Vācu ordeņa.

Lai arī Jerošinas Nikolajs hronikas ievadā norāda, ka vācu valodā viņš ir pārcēlis Dusburgas Pētera hronikas tekstu, hronikas sastādīšanā viņš paralēli izmantojis dažādus citus rakstītos avotus: gan tos, kas izmantoti arī Dusburgas Pētera hronikas sastādīšanai, gan personīgos avotus, gan savas un laikabiedru liecības par hronikā atainotajiem notikumiem.

Hronikas oriģināls nav saglabājies, taču līdz mūsdienām saglabājušies divi pilni 14. gs. sastādīti hronikas noraksti pilnā apjomā – Štutgartes un Virtembergas zemes bibliotēkas eksemplārs (noraksta tapšanas laiks datēts starp 1335. un 1350. gadu) un Toruņas Universitātes bibliotēkas (Biblioteka Uniwersytetu Mikołaja Kopernika w Toruniu) eksemplārs (14. gs. otra puse) –, tāpat viens 15. gs. sastādīts hronikas noraksts – Heidelbergas Universitātes (Universität Heidelberg) bibliotēkas eksemplārs (1415). Ir saglabājušies daudzi 14. gs. sastādīto norakstu fragmenti. Hronikas publicēšanas laikā, 1861. gadā,  Drēzdenē, Saksijas zemes bibliotēkā, ir bijis pieejams vēl viens 15. gs. vidū veidots hronikas noraksta eksemplārs, taču tas ir gājis zudumā. Par šo norakstu ir palikušas liecības tikai 1861. gada hronikas publikācijas piezīmēs un publikācijas sastādītāja komentāros.

Jerošinas Nikolaja “Prūšu zemes hronika” ir sastādīta dzejas formā vidusaugšvācu valodas austrumu dialektā un ietver 27738 rindas. Jerošinas Nikolaja hronika, tāpat kā Dusburgas Pētera “Prūšu zemes hronika”, ir vairāku slāņu literārs darbs. Tas ietver gan militārpolitisku notikumu aprakstus (Vācu ordeņu kaujas, Vācu ordeņa un Prūsijas zemes mestru uzskaitījumus, pilsētu dibināšanu Prūsijā), gan etnogrāfiskas ziņas par senprūšu sabiedrību, gan didaktiskus stāstus par dažādiem brīnumainiem notikumiem, gan stāstu ciklus par atsevišķu cilvēku gaitām un darbiem.

Par hronikas popularitāti liecina daudzie 14. gs. tapušie hronikas noraksti, no kuriem daudzi pilnā apmērā vai fragmentāri saglabājušies līdz mūsdienām.

Lai arī hronikas pamatā ir Dusburgas Pētera hronika un hronikas autors norāda, ka savu darbu veidojis kā Dusburgas Pētera sastādītās hronikas pārcēlumu vācu valodā, “Prūšu zemes hronika” nav Dusburgas Pētera hronikas tulkojums. Hronikas autors daudzviet ir mainījis Dusburgas Pētera nodaļu secību un papildinājis viņa stāstījumu ar personīgām detaļām. Tāpat abās hronikās ir atšķirības reliģisko tekstu traktējumā un skaidrojumā. Būtiskākā atšķirība starp abām hronikām ir Jerošinas Nikolaja hronikā ietvertais notikumu apraksts par laika posmu starp 1326. un 1331. gadu, kas nav ietverts Dusburgas Pētera hronikā.

Atšķirībā no Dusburgas Pētera, Jerošinas Nikolajs savu hroniku nav sadalījis atsevišķās loģiski sakārtotās daļās, taču teksta pārskatāmībai hronikas autors izcēlis dažas nodaļas, kas lielā mērā atkārto Dusburgas Pētera hronikas nodaļas.

Jerošinas Nikolaja hronika vienlaikus ir gan Dusburgas Pētera hronikas notikumu alternatīvs pārstāsts, gan Dusburgas Pētera hronikas papildinājums, gan patstāvīgs vēstures avots, tāpēc Prūsijas vēstures pētījumos abi naratīvie avoti parasti tiek izmantoti paralēli. Ņemot vērā, ka Dusburgas Pētera hronikā dotie latīņu valodas termini ne vienmēr precīzi ataino reālijas 13.–14. gs. Vācu ordenī un Prūsijas sabiedrībā, Jerošinas Nikolaja kā laikabiedra sniegtie terminu atveidojumi vidusaugšvācu valodā vēsturniekiem palīdz labāk izprast hronikās paustās ziņas.

Jerošinas Nikolaja hronika ir vērtīgs izpētes materiāls ne tikai vēsturniekiem, bet arī valodniekiem. Tā sniedz informāciju par hronikā izmantotās vidusaugšvācu valodas austrumu dialekta leksiku un fonētiku un daudziem Prūsijas apvidvārdiem, kas nav sastopami citās vācu zemēs. Pirmā Jerošinas Nikolaja hronikas publikācija un pirmais nopietnākais hronikas pētījums 19. gs. vidū bija Franca Feifera (Franz Pfeiffer) darbs par hronikā izmantotās vidusaugšvācu valodas valodnieciskajiem aspektiem.

“Prūšu zemes hronikas” noraksta Štutgartes un Virtembergas zemes bibliotēkas eksemplārs pirmo reizi daļēji tika publicēts 1854. gadā kā daļa no F. Feifera pētījuma par vidusaugšvācu valodas vēsturi.

Ernsts Štrēlke (Ernst Strehlke) 1861. gadā sagatavoja publikācijai Štutgartes eksemplāra pilnu versiju un avota kritisku pētījumu, komentārus par hroniku, tās sastādīšanas laiku, saturu un autoru. Hronikas publikācijai E. Štrēlke ir izmantojis arī pārējos hronikas norakstu eksemplārus. Hronika iekļauta un pirmo reizi pilnībā publicēta 1861. gadā izdotajā Scriptores rerum Prussicarum pirmajā sējumā.

21. gs. Marburgas (Universität Marburg) un Heidelbergas universitātes vienojās kopīgā projektā Nikolaus von Jeroschin digital, lai digitalizētu saglabājušos hronikas norakstu eksemplārus un fragmentus un lai nodotu tos turpmākiem pētījumiem.

Fischer, M., The Chronicle of Prussia by Nicolaus von Jeroschin, A History of the Teutonic Knights in Prussia, 1190–1331 (Crusade Texts in Translation, 20), Farnham, Burlington, 2010.

Masser, A., Nikolaus von Jeroschin, Kronike von Pruzinlant, Chronik des Preußenlandes, Berlin, 1993 (fragmenti).