Piemineklis “Vienoti Latvijai” jeb “Latgales Māra” ir trīsfigūru kompozīcija. Tās centrālais sievietes tēls ar krustu rokā simbolizē 1920. gadā no lielinieku varas atbrīvoto Latgali, tās kristīgās civilizācijas caurvīto garu. Papildu figūras – jauneklis – latgaliešu partizāns, varonīgs un ar ticību saviem spēkiem, ar zobenu pārgriež nebrīves saites, un meitene, kura tiecas kronēt atbrīvoto Latgali ar ozolzaru vainagu brīvam un patstāvīgam dzīves sākumam. Skulpturālā grupa cildina varonīgo cīņu laiku Latvijas valsts tapšanas sākumā.

Pieminekļa fasādē ir lasāmi vārdi “Vienoti Latvijai”; tas atrodas Rēzeknes centrā, Atbrīvošanas alejā 39.

Tēlnieki Leons Tomašickis, Kārlis Jansons, Andrejs Jansons, Indulis Folkmanis.

Ideja par pieminekli radās 20. gs. 20. gadu beigās, un tā celšanu iniciēja Latgales sabiedriskie darbinieki. Darbu organizēja Pieminekļa celšanas komiteja, kuru vadīja tautas labklājības ministrs Vladislavs Rubulis, vēlāk Jānis Volonts, vicepriekšsēdētājs bīskaps Jāzeps Rancāns. Pieminekļa sakarā Latgales sabiedrībā notika dažādas diskusijas. Pamatakmens tika ielikts un iesvētīts 08.06.1930., pirms tam nojaucot un pārvietojot Atbrīvošanas alejā esošo cara Aleksandra II piemiņai veltīto kapelu.

1934. gada jūnijā izsludināja pieminekļa konkursu, tajā piedalījās 26 pretendenti. Konkursa noteikumos bija teikts, ka piemineklim jābūt bronzas figūru grupai uz laukakmeņu granīta postamenta, tam jāsimbolizē Latgales atbrīvošanās no svešas varas, figūru tēlojumā vēlams paust arī kristīgās civilizācijas ideju. Žūrijas komisijā kā eksperti piedalījās tēlnieki Konstantīns Rončevskis un Kārlis Zāle. Pirmo godalgu ieguva Latvijas Mākslas akadēmijas students L. Tomašickis, bet personisku iemeslu dēļ viņš darbu pie pieminekļa nevarēja turpināt. Otro godalgu ieguva Nikolajs Rambaks, bet trešo – Jānis Briedis. 1935. gadā pieminekļa celšanu tomēr uzticēja tēlniekam K. Jansonam (K. Jansona projektus komisija atpirka no autora; konkursa nolikums paredzēja, ka godalgotās idejas un meti paliek konkursa komitejas īpašumā, kā arī komisijai pēc godalgu izmaksas vairs nebija  saistību ar metu autoriem). K. Jansona kompozīcija salīdzinājumā ar L. Tomašicka metu ir daudz dinamiskāka, plastiskāka un telpiskāka, kas liecina, ka tēlnieka akadēmiskais stils ieguvis neobarokālas iezīmes; viņš ietekmējās no L. Tomašicka idejas par trīs figūru kompozīciju.

Pieminekli  atklāja 08.09.1939., iesvētīšanas dievkalpojumu vadīja bīskaps J. Rancāns.

Piemineklis ir atliets bronzā, atrodas uz granīta postamenta, tā kopējais augstums ir 11 m, figurālā daļa – 6 m, darināts Somijā, tur iegādāts arī postamenta granīts.

Padomju okupācijas sākumā – 1940. gada novembrī – pieminekli nogāza. To atjaunoja 22.08.1943., bet 1950. gada jūnijā padomju varas iestādes to nogāza otrreiz un iznīcināja. 1965. gadā šajā vietā novietoja tēlnieka Oto Kalēja veidotu pieminekli Vladimiram Ļeņinam (Владимир Ильич Ленин); to demontēja 1991. gadā.

Ideja par pieminekļa atjaunošanu radās 1987. gadā, 1989. gadā Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Ministru padome pēc Rēzeknes Tautas deputātu padomes izpildu komitejas un Latvijas Komunistiskās partijas Rēzeknes pilsētas komitejas ierosinājuma nolēma pieminekli atjaunot. Neoficiālais nosaukums “Latgales Māra” radās 20. gs. 80. gadu beigās. Pieminekli pēc tēva materiāliem un fotogrāfijām no jauna darināja K. Jansona dēls tēlnieks A. Jansons sadarbībā ar I. Folkmani. Atjaunoto pieminekli atklāja 13.08.1992., Pirmā pasaules latgaliešu saieta laikā. Pieminekļa atjaunošanas iniciatīvas grupu sākumā vadīja mākslinieks Osvalds Zvejsalnieks; būtiska nozīme arī bija Rēzeknes latgaliešu kultūras biedrībai, kuru tolaik vadīja Pēteris Keišs. Pieminekli atlēja Tallinā, postamentu darināja Sanktpēterburgā.

Piemineklis ir restaurēts 2007. un 2017. gadā.

20. gs. 30. gados piemineklis iemūžināja Neatkarības cīņu piemiņu, Latgales  atbrīvošanos no pakļautības svešai varai un vienotību ar citiem Latvijas novadiem. 20. gs. 90. gadu sākumā pieminekļa atjaunošana bija apliecinājums atjaunotās Latvijas Republikas vēsturiskajai kontinuitātei, Latgales vienotībai Latvijas sastāvā, vienlaikus arī zināmai vēstures procesa romantizēšanai un nacionālajam pacēlumam pēc padomju okupācijas laika periodā. Pie pieminekļa notiek valsts, sabiedriski un privāti svētku pasākumi un militāras parādes.