Nosaukums Haptopoda cēlies no grieķu valodas un nozīmē ἅπτω, haptō ‘sataustāms’, ‘taustāms’ un ποῦς, pous, ποδός, podos ‘kāja’. Tas saistīts ar haptopodīdu īpaši garajām I pāra kājām, kuras tie izmantojuši kā taustes orgānus.

Ģints Plesiosiro nosaukums latīņu valodā nozīmē ‘tuvu Siro’. Siro ir Cyphophthalmi māņzirnekļu (Opiliones) visprimitīvākā ģints. Abām grupām ir daudz līdzīgu pazīmju.

Haptopodīdi ir izmirušu zirnekļveidīgo grupa. To vienīgās dzimtas Plesiosironidae vienīgā suga, Plesiosiro madeleyi, zināma no fosilijām, kas atrastas akmeņogļu perioda nogulās Stafordšīrā (Apvienotajā Karalistē). Senākās fosilijas ir datējamas kā 314 miljonus gadu vecas. Plesiosiro madeleyi aprakstījis Redžinalds Pokoks (Reginald Innes Pocock) savā 1911. gada monogrāfijā “Monogrāfija par Lielbritānijas akmeņogļu perioda sauszemes zirnekļveidīgajiem” (A Monograph of the Terrestrial Carboniferous Arachnida of Great Britain). 1955. gadā sākotnējais nosaukums Haptopoda tika nomainīts ar Haptopodida. Sākotnējo fosiliju un aprakstu revīziju vēlāk veicis Aleksandrs Petrunkevičs (Александр Иванович Петрункевич) 1949. gadā un Džeisons Danlops (Jason Dunlop) 1999. gadā.

Maz ir pētījumu par Haptopodida filoģenētisko un sistemātisko novietojumu. Haptopodīdi varētu būt tuvradniecīgi ar māņzirnekļiem (Opiliones), vickājaiņiem (Amblypygi), vicastaiņiem (Thelyphonida) un īsastes vicastaiņiem (Schizomida).

Suga Plesiosiro madeleyi aprakstīta pēc deviņiem Apvienotajā Karalistē atrastajiem fosilajiem īpatņiem. Tie atrasti akmeņogļu perioda nogulās un bijuši muguras un vēdera virzienā saplacināti dzīvnieki ar īpatnēju rakstu uz karapaksa (galvkrūšu mugurpuses vairoga). Haptopodīdu ķermenis ir bijis 1,5–2 cm garš. Haptopodīdiem ir bijušas salīdzinoši spēcīgas, ar nelieliem dzelkņiem bruņotas kājas, ar kurām tie aktīvi pārvietojušies. Dzelkņi, iespējams, ir palīdzējuši medījuma notveršanā un noturēšanā. I pāra kājas ir bijušas visgarākās, kalpojušas kā taustes orgāns, ejkājas un, iespējams, arī tikušas izmantotas medījuma satveršanai. Krūšu vairogs ir bijis reducēts un sastāvēja no divām daļām.

Haptopodīdi ir bijuši plēsēji un medījuši nelielus bezmugurkaulniekus.

Pašreiz zināma viena Haptopodida (Pocock, 1911) suga.

1. dzimta Plesiosironidae (Pocock, 1911)                           

1) ģints Plesiosiro (Pocock, 1911)

Plesiosiro madeleyi (Pocock, 1911)

Haptopodi ir bijuši sauszemes posmkāji, kuru fosilijas atrastas akmeņogļu perioda nogulās Stafordšīrā.

Nav zināma.