Nosaukums Attercopus veidots no senangļu valodas vārda attorcoppa, ‘indes galva’, kas veidojies no senangļu valodas vārda attor, ‘inde’. 

Uraraneīdi ir mūsdienās izmirusi paleozoja ēras zirnekļveidīgo grupa. Pirmās fosilijas tika atrastas Gilbao, pie Ņujorkas (Amerikas Savienotajās Valstis, ASV). Sākotnēji tos pieskaitīja pie trigonotarbīdiem Trigonotarbida un sugai deva nosaukumu Gelasinotarbus fimbriunguis. Vēlāk šī suga ieguva pašreizējo nosaukumu Attercopus fimbriunguis, to pārcēla pie zirnekļiem (Araneae). Turpmāki pētījumi pierādīja: šo sugu tomēr nav korekti pieskaitīt pie zirnekļiem, jo Attercopus fimbriunguis raksturīgās tīmekļa dziedzeru atveres atradušās pie vēdera sternītu (hitīna platnes ķermeņa vēdera pusē, kas sedz katru segmentu) aizmugurējām malām. Turklāt Attercopus fimbriunguis pārstāvjiem bijusi raksturīga posmota aste (telsons) vēdera galā – līdzīgi, kā tas ir vicastaiņiem (Thelyphonida) vai citiem zirnekļveidīgajiem. Attercopus fimbriunguis nepieder pie īstajiem zirnekļiem, bet, iespējams, tie bija tuvu radniecīgi ar posmkājiem, no kuriem vēlāk attīstījās mūsdienu zirnekļi. 2018. gadā aprakstīta jauna zirnekļveidīgo suga, Chimerarachne yingi, no 100 miljonus gadus veca krīta perioda Birmas dzintara. Šai sugai raksturīgas zirnekļu un uraraneīdu pazīmes, un zinātnieki pagaidām nav vienojušies par to sistemātisko piederību. Pētnieki uzskata, ka Uraraneidae dzimtas zirnekļveidīgie bijuši plaši izplatīti pirms 400–250 miljoniem gadu.

Uraraneīdu ķermeni sedza hitīna apvalks. Ķermenis sastāvēja no divām daļām: galvkrūtīm un vēdera. Vēders uraraneīdiem bija posmots. Uraraneīdi, līdzīgi kā zirnekļi, veidoja tīmekli, tomēr tiem nav mūsdienu zirnekļiem raksturīgās tīmekļa kārpas. Maz ticams, ka Attercopus fimbriunguis veidoja zirnekļiem raksturīgu tīklu, bet, iespējams, tie tīmeklī ietina savas olas vai ar tīmekli izklāja alu sienas. Permarachne novokshonovi bija aptuveni vienu centimetru gari zirnekļveidīgie. Līdzīgi kā otru uraraneīdu sugu, tos sākotnēji uzskatīja par zirnekļiem.

Uraraneīdi aktīvi pārvietojās, bija plēsēji un pārtika no nelieliem bezmugurkaulniekiem.

Pašreiz zināmas divas Uraraneida (Selden, Shear, 2008) sugas:

1. ģints Attercopus (Selden un citi, 1991) 

Attercopus fimbriunguis (Shear un citi, 1987) 

2. ģints Permarachne (Selden, Eskov, 2005) 

Permarachne novokshonovi (Selden, Eskov, 2005)

Ģints Attercopus ir atrasta devona perioda nogulās Ņujorkas pilsētas apkārtnē (ASV), un ģints Permarachne ir zināma no perma perioda nogulām Bardā, Krutaja Katuškā (Krievijas Federācijā). Uraraneīdi bija sauszemes zirnekļveidīgie.

Nav zināma.