AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2024. gada 28. februārī
Ineta Salmane

uraraneīdi

(angļu uraraneids, vācu Uraraniden, franču uraranéides, krievu ураранеиды)
Uraraneida apakšklase (subclassis Uraraneida) pieder pie zirnekļveidīgo klases (classis Arachnida), helicerātu apakštipa (subphylum Chelicerata), posmkāju tipa (phylum Arthropoda), dzīvnieku valsts (regnum Animalia)

Saistītie šķirkļi

  • dzīvnieki
  • helicerāti
  • posmkāji
  • zirnekļveidīgie

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Uraraneīdu izcelšanās un evolūcija
  • 3.
    Uraraneīdu vispārīgs raksturojums
  • 4.
    Uraraneīdu sistemātika
  • 5.
    Uraraneīdu sastopamība
  • 6.
    Uraraneīdu nozīme
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Uraraneīdu izcelšanās un evolūcija
  • 3.
    Uraraneīdu vispārīgs raksturojums
  • 4.
    Uraraneīdu sistemātika
  • 5.
    Uraraneīdu sastopamība
  • 6.
    Uraraneīdu nozīme

Nosaukums Attercopus veidots no senangļu valodas vārda attorcoppa, ‘indes galva’, kas veidojies no senangļu valodas vārda attor, ‘inde’. 

Uraraneīdu izcelšanās un evolūcija

Uraraneīdi ir mūsdienās izmirusi paleozoja ēras zirnekļveidīgo grupa. Pirmās fosilijas tika atrastas Gilbao, pie Ņujorkas (Amerikas Savienotajās Valstis, ASV). Sākotnēji tos pieskaitīja pie trigonotarbīdiem Trigonotarbida un sugai deva nosaukumu Gelasinotarbus fimbriunguis. Vēlāk šī suga ieguva pašreizējo nosaukumu Attercopus fimbriunguis, to pārcēla pie zirnekļiem (Araneae). Turpmāki pētījumi pierādīja: šo sugu tomēr nav korekti pieskaitīt pie zirnekļiem, jo Attercopus fimbriunguis raksturīgās tīmekļa dziedzeru atveres atradušās pie vēdera sternītu (hitīna platnes ķermeņa vēdera pusē, kas sedz katru segmentu) aizmugurējām malām. Turklāt Attercopus fimbriunguis pārstāvjiem bijusi raksturīga posmota aste (telsons) vēdera galā – līdzīgi, kā tas ir vicastaiņiem (Thelyphonida) vai citiem zirnekļveidīgajiem. Attercopus fimbriunguis nepieder pie īstajiem zirnekļiem, bet, iespējams, tie bija tuvu radniecīgi ar posmkājiem, no kuriem vēlāk attīstījās mūsdienu zirnekļi. 2018. gadā aprakstīta jauna zirnekļveidīgo suga, Chimerarachne yingi, no 100 miljonus gadus veca krīta perioda Birmas dzintara. Šai sugai raksturīgas zirnekļu un uraraneīdu pazīmes, un zinātnieki pagaidām nav vienojušies par to sistemātisko piederību. Pētnieki uzskata, ka Uraraneidae dzimtas zirnekļveidīgie bijuši plaši izplatīti pirms 400–250 miljoniem gadu.

Uraraneīdu vispārīgs raksturojums

Uraraneīdu ķermeni sedza hitīna apvalks. Ķermenis sastāvēja no divām daļām: galvkrūtīm un vēdera. Vēders uraraneīdiem bija posmots. Uraraneīdi, līdzīgi kā zirnekļi, veidoja tīmekli, tomēr tiem nav mūsdienu zirnekļiem raksturīgās tīmekļa kārpas. Maz ticams, ka Attercopus fimbriunguis veidoja zirnekļiem raksturīgu tīklu, bet, iespējams, tie tīmeklī ietina savas olas vai ar tīmekli izklāja alu sienas. Permarachne novokshonovi bija aptuveni vienu centimetru gari zirnekļveidīgie. Līdzīgi kā otru uraraneīdu sugu, tos sākotnēji uzskatīja par zirnekļiem.

Uraraneīdi aktīvi pārvietojās, bija plēsēji un pārtika no nelieliem bezmugurkaulniekiem.

Uraraneīdu sistemātika

Pašreiz zināmas divas Uraraneida (Selden, Shear, 2008) sugas:

1. ģints Attercopus (Selden un citi, 1991) 

Attercopus fimbriunguis (Shear un citi, 1987) 

2. ģints Permarachne (Selden, Eskov, 2005) 

Permarachne novokshonovi (Selden, Eskov, 2005)

Uraraneīdu sastopamība

Ģints Attercopus ir atrasta devona perioda nogulās Ņujorkas pilsētas apkārtnē (ASV), un ģints Permarachne ir zināma no perma perioda nogulām Bardā, Krutaja Katuškā (Krievijas Federācijā). Uraraneīdi bija sauszemes zirnekļveidīgie.

Uraraneīdu nozīme

Nav zināma. 

Saistītie šķirkļi

  • dzīvnieki
  • helicerāti
  • posmkāji
  • zirnekļveidīgie

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Elizabetes Pennisi (Elizabeth Pennisi) raksts 'Dzintarā ieslēgtais dzīvnieks – daļēji zirneklis, daļēji skorpions' (Part spider, part scorpion creature captured in amber), Science, 05.02.2018.
  • Raksts par uraraneīdiem Alchetron tīmekļa vietnē

Ieteicamā literatūra

  • Dunlop, J., 'Systematics of the fossil arachnids', The Revue Suisse de Zoologie, vol. hors série, 1996, pp. 173–184.
  • Garwood R.J and Dunlop, J., 'Three-dimensional reconstruction and the phylogeny of extinct chelicerate orders', 2014, PeerJ 2:e641.
  • Huang, D. et al., 'Origin of spiders and their spinning organs illuminated by mid-Cretaceous amber fossils', Nature Ecology and Evolution 2, 2018, pp. 623–627.
  • Petrunkevitch, A., 'Arachnida', in Moore, R.C. (ed.), part P, Arthropoda 2, Treatise on Invertebrate Paleontology, Lawrence, Geological Society of America and University of Kansas Press, 1955, pp. 42–162.
  • Selden, P.A. and Eskov, K.Y., 'First record of spiders from the Permian period (Araneae: Mesothelae)', Bulletin of the British Arachnological Society 13/4, 2005, pp. 111–116.
  • Selden, P.A. and Shear, W.A., 'Uraraneida name, in Fossil evidence for the origin of spider spinnerets, and a proposed arachnid order', Proceedings of the National Academy of Sciences, 105, 2008, 20785.
  • Shear, W.A. et al., 'New terrestrial arachnids from the Devonian of Gilboa, New York', American Museum Novitates 2901, 1987, pp. 1–74.

Ineta Salmane "Uraraneīdi". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/175397-urarane%C4%ABdi (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/175397-urarane%C4%ABdi

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana