Atjaunots 2023. gada 24. augustā
Ineta Salmane

trigonotarbīdi

(angļu trigonotarbids, vācu Trigonotarbide, franču trigonotarbides, krievu тригонотарбиды)

Trigonotarbida apakšklase (subclassis Trigonotarbida) pieder pie zirnekļveidīgo klases (classis Arachnida), helicerātu apakštipa (subphylum Chelicerata), posmkāju tipa (phylum Arthropoda), dzīvnieku valsts (regnum Animalia)

Saistītie šķirkļi

Trigonotarbīdu izcelšanās un evolūcija

Trigonotarbīdi ir vieni no pirmajiem raksturotajiem fosilajiem zirnekļveidīgajiem. Senākās līdz šim atrastās fosilijas ir silūra perioda nogulās. Tās aprakstījis arahnologs Džeisons Danlops (Jason Dunlop). Pirmo trigonotarbīdu aprakstīja angļu ģeologs Viljams Baklends (William Buckland) 1837. gadā Anglijā. Atrasto fosiliju zinātnieks sākotnēji uzskatīja par vaboli un nosauca par Curculoides prestvicii. Henrijs Vudvords (Henry Woodward) 1871. gadā Anglijā atrada labāk saglabājušos fosiliju, aprakstīja to, uzskatīdams par māņskorpionu, un deva nosaukumu Eophrynus prestvicii. Vācu zoologs Ferdinands Karšs (Ferdinand Anton Franz Karsch) 1882. gadā aprakstīja fosilijas no Silēzijas ogļu atradnēm (Polijā) un izvirzīja jaunu grupu Anthracomarti. Trigonotarbīdu fosilijas atrastas no silūra līdz perma periodu nogulās. Lielākā trigonotarbīdu daudzveidība ir bijusi akmeņogļu periodā.

Trigonotarbīdi ir tuvu radniecīgi ar zirnekļiem (Aranea), vickājaiņiem (Amblypygi), vicastaiņiem (Thelyphonida) un īsastes vicastaiņiem (Schizomida). F. Karšs un vēlāk Dž. Danlops izvirzīja hipotēzi, ka kapuczirnekļi Ricinulei ir mūsdienās dzīvojošie trigonotarbīdu pēcteči. Trigonotarbīdu filoģenētiskais novietojums joprojām ir neskaidrs.

Skotijā atrastie devona perioda Trigonotarbida pārstāvji ir pirmie droši zināmie sauszemes dzīvnieki. Šo sugu augstā adaptācija dzīvei uz sauszemes zinātniekiem liek domāt, ka trigonotarbīdi atradušies uz sauszemes jau ordovika periodā.

Trigonotarbīdu vispārīgs raksturojums

Trigonotarbīdi ārēji bija līdzīgi zirnekļiem, tomēr atšķirami no tiem, jo to vēdera tergīti (vēdera mugurpuses plātnītes) sadalīti trijās daļās – vidus un sānu plātnēs. Trigonotarbīdi neveido zirnekļiem raksturīgo tīmekli. Trigonotarbīdi bija dažus milimetrus līdz piecus centimetrus lieli bezmugurkaulnieki ar hitīna apvalku. To ķermeni veidoja galvkrūtis un vēders. Galvkrūtis sedza karapakss (galvkrūšu vairogs), uz kura atradās pāris vidusacu. Daļai sugu acu nebija (vai arī bija nelielas un saliktas sānu acis). Heliceras (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu pirmais pāris) trigonotarbīdiem nokarājušās uz leju un sastāvējušas no bazālā posma un asa, izliekta zoba. Indes dziedzeri līdz šim atrastajās fosilijās nav konstatēti. Mute bija neliela ar augšējo un apakšējo lūpu. Tajā atrasti filtrēšanas pielāgojumi, kas liecina par Trigonotarbida raksturīgo ārējo gremošanu. Trigonotarbīdu pedipalpas (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu otrais pāris) un kājas bija tipiskas zirnekļveidīgajiem. Pedipalpas sastāvēja no sešiem posmiem, bet kājas – no septiņiem. Vēderu veidoja 12 segmenti. Trigonotarbīdiem bija divi pāri lapu plaušu vēdera otrajā un trešajā segmentā. Dažām trigonotarbīdu sugām ķermeni sedza asi aizsargājoši dzelkņi.

Trigonotarbīdi bija plēsēji un barojās ar posmkājiem.

Trigonotarbīdu sistemātika

Pašreiz zināmas aptuveni 70 Trigonotarbida (Petrunkevitch, 1949) sugas.

Dzimta	Ģints
Māsas grupa	Palaeotarbus (Dunlop, 1999; 1 suga)
Palaeocharinidae (Hirst, 1923)	Aculeatarbus (Shear, Selden, Rolfe, 1987; 1 suga)
	Gelasinotarbus (Shear, Selden, Rolfe, 1987; 4 sugas)
	Gigantocharinus (Shear, 2000; 2 sugas)
	Gilboarachne (Shear, Selden, Rolfe, 1987; 1 suga)
	Palaeocharinus (Hirst, 1923; 6 sugas)
	Spinocharinus (Poschmann, Dunlop, 2011; 1 suga)
Archaeomartidae (Haase, 1890)	Archaeomartus (Størmer, 1970; 1 suga)
Anthracomartidae (Haase, 1890)	Anthracomartus (Karsch, 1882; 15 sugas)
	Brachypyge (Woodward, 1878; 2 sugas)
	Maiocercus (Pocock, 1911; 1 suga)
Anthracosironidae (Pocock, 1903)	Anthracosiro (Pocock, 1903; 2 sugas)
	Arianrhoda (Dunlop, Selden, 2004; 1 suga)
	Vratislavia (Frič, 1904; 1 suga)
Trigonotarbidae (Petrunkevitch, 1949)	Trigonotarbus (Pocock, 1911; 3 sugas)
Lissomartidae (Dunlop, 1995)	Lissomartus (Petrunkevitch, 1949; 2 sugas)
Aphantomartidae (Petrunkevitch, 1945)	Alkenia (Størmer, 1970; 1 suga)
	Aphantomartus (Pocock, 1911; 3 sugas)
Kreischeriidae (Haase, 1890)	Anzinia (Petrunkevitch, 1953; 1 suga)
	Gondwanarache (Pinto, Hünicken, 1980; 1 suga)
	Hemikreischeria (Frič, 1904; 1 suga)
	Kreischeria (Geinitz, 1882; 1 suga)
	Pseudokreischeria (Petrunkevitch, 1953; 1 suga)
Eophrynidae (Karsch, 1882)	Eophrynus (Woodward, 1871; 2 sugas)
	Nyranytarbus (Harvey, Selden, 1995; 2 sugas)
	Petrovicia (Frič, 1904; 1 suga)
	Planomartus (Petrunkevitch, 1953; 1 suga)
	Pleophrynus (Petrunkevitch, 1945; 1 suga)
	Pocononia (Petrunkevitch, 1953; 1 suga)
	Somaspidion (Jux, 1982; 1 suga)
	Stenotrogulus (Frič, 1904; 1 suga)
Neskaidra dzimta	Aenigmatarbus (Poschmann, Dunlop, Bértoux, Galtier, 2016; 1 suga)
	Namurotarbus (Poschmann, Dunlop, 2010; 1 suga)
	Permotarbus (Dunlop, Rößler, 2013; 1 suga)
	Tynecotarbus (Hradská, Dunlop, 2013; 1 suga)
Incertae sedis	Anthracophrynus (Andrée, 1913; 1 suga)
	Areomartus (Petrunkevitch, 1913; 1 suga)
	Aphantomartus (Pocock, 1911; 1 suga)

Tabulā sniegti dzimtu un ģinšu latīniskie nosaukumi. Atklājēju vārdi un atklāšanas gads ievietoti iekavās. Latīņu valodas nosaukumi, kā arī atklājēju vārdi (atšķirībā no starptautiski pieņemtās pieraksta sistēmas bioloģijā, bet saskaņā ar latviešu valodas pieraksta noteikumiem) ir slīpināti.

Trigonotarbīdu sastopamība

Vairākas trigonotarbīdu atradnes zināmas Eiropā un Ziemeļamerikā, kā arī viena atradne – Argentīnā. Ģints Palaeocharinus zināma no devona perioda Rietumeiropā, Cryptomartus atrasti akmeņogļu perioda nogulās Anglijā un Vācijā, Maiocerus – akmeņogļu nogulās Anglijā, Kreischeria – akmeņogļu nogulās Vācijā. Eophrynidae dzīvojuši akmeņogļu periodā Eiropas un Ziemeļamerikas teritorijā.

Kreischeria wiedei bijusi lielākā trigonotarbīdu suga, kas sasniegusi 51 mm garumu.

Trigonotarbīdu nozīme

Nav zināma.

trigonotarbīdi

Saistītie šķirkļi

Satura rādītājs

Satura rādītājs

Autora ieteiktie papildu resursi

trigonotarbīdi

Saistītie šķirkļi

Satura rādītājs

Satura rādītājs

Saistītie šķirkļi

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

Ieteicamā literatūra