Krāšņērču ģintij ir raksturīga tipiska Gondvanas izcelsme (kā visai Ixodidae dzimtai), jo liela to sugu daudzveidība atrodama dienvidu puslodē. Cosmiomma ērces filoģenētiski ir vistuvākās pļavērcēm Dermacentor (Ixodidae).

Cosmiomma ģints ērču idiosomas ir plati ovālas. Nepaēdušas krāšņērces ir līdz 8,55 mm garas un 6,84 mm platas. Krāšņērču tēviņi ir nedaudz mazāki par mātītēm; to ķermenis ir brūns, ar blāvi dzelteniem apvidiem uz muguras daļas, konskutumu (muguras vairogu) ieskaitot. Mātītēm ķermenis ir blāvi dzeltens, ar brūnu zīmējumu, skutumu (varodziņu, kas sedz muguras priekšējo daļu) ieskaitot. Kājas krāšņērcēm ir gaiši dzeltenīgas, ar brūnganu rakstu uz sāniem un virspuses. Ķermeni klāj blīvs, smalks, brūns punktējums un nedaudzi lielāki punkti, kā arī daudzi īsi matiņi. Krāšņērcēm acis atrodas pie skutuma ārējās malas ķermeņa sānos. Tās ir lielas un izliektas. Mātītēm ir izteikti porainie apvidi (area porosae) jeb poru apvidi uz ķermeņa muguras virsmas, kas uztver ķīmiskus kairinājumus. Krāšņērcēm pedipalpas (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu otrais pāris) ir garas, šauras; hipostoms jeb mutes orgāns ir kubveida.

Nīlzirgu krāšņērces Cosmiomma hippopotamensis (Denny, 1843) to atklājējs un aprakstītājs Henrijs Dennijs (Henry Denny) raksturoja kā krāšņākās un neparastākās ērces pasaulē.

Cosmiomma hippopotamensis krāšņērcēm ir divu saimnieku dzīves cikls. Nīlzirgu krāšņērču mātīte aptuveni astoņas dienas barojas uz saimniekorganisma un tad nokrīt no tā. Tad seko 19 dienu ilgs miera periods. Krāšņērču mātītes dēj olas aptuveni 10 dienas. Kāpuri no olām izšķiļas, kad ir pagājušas no 66 līdz 71 dienai. Kāpuri novelkas (nomaina vecos ķermeņa apvalkus), un izveidojas nimfas. Tās barojas aptuveni 25 dienas. Pēc nimfu novilkšanās veidojas pieaugušas nīlzirgu krāšņērces.

Cosmiomma ģinti pirmais atklājis Pauls Šulce (Paul Schulze) 1919. gadā. Pašreiz šajā ģintī zināma tikai viena suga – nīlzirgu krāšņērce Cosmiomma hippopotamensis (Denny, 1843) (= Ixodes hippopotamensis). Šo sugu pēc eksemplāriem, kas ievākti no nīlzirgiem Āfrikas dienvidu daļā, pirmais aprakstīja H. Dennijs. Krāšņērču ģints taksonomiskais novietojums joprojām nav pilnībā skaidrs. 1997. gadā divi – viens no otra neatkarīgi – pētījumi uzrādīja atšķirīgus secinājumus. Pirmajā pētījumā, pamatojoties uz morfoloģiskajām pazīmēm, krāšņērces atzina par tuvu radniecīgām ar Rhipicephalus (Ixodidae) ģints ērcēm, bet otrajā pētījumā, ievērojot morfoloģiskās pazīmes, secināja, ka tās visciešāk ir saistītas ar Dermacentor (Ixodidae) ģints krāšņērcēm.

Nīlzirgu krāšņērces Cosmiomma hippopotamensis ir salīdzinoši reti sastopamas ērces. Tās atrastas dažādos savstarpēji nesaistītos Āfrikas austrumu un dienvidu apgabalos, ieskaitot Angolu, Keniju, Dienvidāfriku, Botsvānu un Namībiju. Pieaugušās krāšņērces ir ievāktas no nīlzirga Hippopotamus amphibius (Hippopotamus, Artiodactyla) un melnā degunradža Diceros bicornis (Rhinocerotidae, Perissodactyla). Uzskata, ka melnie degunradži ir galvenais nīlzirgu krāšņērču saimniekorganisms. Šīs ērces ir ievāktas arī no veģetācijas. Bieži vien tās atrastas uz veģetācijas gar dzīvnieku iemītām takām un ūdens rezervuāru tuvumā. Nepieaugušo krāšņērču attīstības stadiju saimniekorganismi dabā nav zināmi. Laboratorijā nepieaugušās stadijas izbarotas tikai uz trušiem un pelēm, savukārt par putniem tās nav izrādījušas interesi. Dabā nīlzirgu krāšņērces nav novērotas uz mājdzīvniekiem un citiem dzīvniekiem.

Latvijā krāšņērces Cosmiomma sp. nav sastopamas.

Nīlzirgu krāšņērču Cosmiomma hippopotamensis nozīme nav zināma.