Kamēr ģimene ar bērniem un bērnu radīšana tiek standartizēta un iekļauta dažādās valsts un uzņēmumu atbalsta programmās, vecāku statusa neesamība ir ne tikai ir būtisks traucēklis sociālajai identitātei un pašidentitātei, bet arī atsevišķās situācijās rada diskrimināciju un nosodījumu citu skatījumā.
Daži pētījumi norāda, ka ienākumu atšķirība starp sievietēm ar bērniem un bezbērnu sievietēm pieaug līdz ar vecumu, izglītību, darba pieredzi un bērnu skaitu. Līdz 30 gadu vecumam sievietes bez bērniem nopelna vidēji 12 % vairāk nekā mātes, bet atalgojuma pieaugums līdz pat 20 % novērojams mātēm ar trīs bērniem. Atkarībā no valsts atalgojums var atšķirties no viena līdz pat 13 % vienā vai otrā virzienā, jo mātes nereti cieš no diskriminācijas bērnu kopšanas un profesionālās darbības pārtraukumu dēļ.
2021. gadā veikts pētījums Childfree at Work (“Darbinieki bez bērniem”), kura mērķis bija izpētīt attieksmi darba vidē pret darbiniekiem bez bērniem un kurā diviem no desmit respondentiem nav bērnu, atklāj, ka attieksme pret darbiniekiem bez bērniem ir sliktāka (72 % respondentu) nekā pret darbiniekiem ar bērniem, pret kuriem darbavietā izturas labāk un atbalstošāk. Iemesli, kas saistīti ar bērniem, joprojām tiek uzskatīti par daudz pieņemamākiem un pamatotākiem nespējai veikt darba pienākumus (77 % respondentu). Tāpat pret darbiniekiem ar bērniem (86 % respondentu) ir elastīgāka attieksme, kā arī iespēja paņemt brīvdienu vai plānot atvaļinājumu (76 % respondentu) un uzskats, ka darbiniekiem ar bērniem ir jābūt iespējai paņemt vairāk brīvdienu nekā tiem, kuriem nav bērnu (72 % respondentu). Lai arī tendence ir skaidra, kopumā 87 % respondentu uzskata, ka darba devējam ir jābūt vienlīdzīgai attieksmei un gaidām pret visiem darbiniekiem.
Tāpat, salīdzinot ar tradicionālo ģimenes struktūru (precēts pāris ar bērniem), pēdējos gados arvien izplatītāka kļūst netradicionāla ģimenes struktūra ar dažādiem sociālajiem aspektiem, kur par tradicionālu pazīmi kļūst bezbērnotība.