Reprodukcijas medicīna pēta vīriešu un sieviešu reproduktīvo spēju, aptverot dažādus reproduktīvos apstākļus, to novērtēšanu, nelabvēlīgo faktoru novēršanu, kā arī reproduktīvās funkcijas turpmāko ārstēšanu un prognozi. Reprodukcijas medicīnas ietvaros attīstījušās mākslīgās apaugļošanas tehnoloģijas (MAT), kuras būtiski uzlabojušas cilvēka fertilitātes funkciju, tiek lietotas lauksaimniecībā un savvaļas dzīvnieku aizsardzības jomā. MAT pieder: in vitro fertilizācija (IVF, ārpusdzemdes apaugļošana), mākslīgā apaugļošana, embrija pārnešana un genoma bankas veidošanu. Atsevišķs aseksuālās reprodukcijas veids ir klonēšana, kas nozīmē jauna organisma radīšanu, kas ir ģenētiski līdzīgs/vienāds ar vecākorganismu.
Reprodukcijas medicīnas interešu sfērā ietilpst arī abnormāla apaugļošanās: poliploidu veidošanās no dispermijas (apaugļošanās, kad olšūnā vienlaikus iekļūst divi spermatozoīdi) līdz tetraspermijai (4 hromosomu komplektiem s. tetraploidu veidošanās); superfetātas (apaugļošanās grūtniecības laikā, novērota dzīvniekiem) un superfekundātas (vairāku olšūnu vienlaicīga apaugļošana ar dažādu tēviņu spermatozoīdiem, bieža zīdītājiem) pētījumi. Neapaugļota ovocīta attīstība bez spermas, kad attīstību izraisa termisks vai mehānisks kairinātājs, tiek dēvēta par partenoģenēzi jeb jaunavas augli, un tā raksturīga dzīvniekiem.