KinezioloÄ£ijas pÄtÄ«jumu mÄrÄ·is ir izzinÄt likumsakarÄ«bas, kas ļautu indivÄ«dam atbilstoÅ”i tÄ spÄjÄm veidot iecerÄtajam kustÄ«bas mÄrÄ·im piemÄrotas, saudzÄ«gas, ekonomiskas un droÅ”as kustÄ«bas. KinezioloÄ£ijas atziÅas veidojuÅ”Äs daudzu gadsimtu gaitÄ, bet kÄ patstÄvÄ«ga zinÄtnes nozare tÄ nostiprinÄjÄs 19. gs. vidÅ«.
Izpratne par kustÄ«bu norisi, vadÄ«bu un motivÄciju ir svarÄ«ga gan no fundamentÄlo, gan lietiŔķo zinÄÅ”anu viedokļa. TeorÄtiskÄs zinÄÅ”anas kinezioloÄ£ijÄ Ä¼auj attÄ«stÄ«t paÅÄmienus un metodes kustÄ«bu realizÄcijas efektivitÄtes palielinÄÅ”anÄ, balsta un kustÄ«bu sistÄmas un visa organisma darbaspÄju atjaunoÅ”anai pÄc slodzes radÄ«ta fiziska un garÄ«ga noguruma, kÄ arÄ« skeleta-muskulÄrÄs sistÄmÄs disfunkciju un pÄctraumu rehabilitÄcijÄ. Izmantojot zinÄtnÄ un praksÄ balstÄ«tus pÄtÄ«jumus, lietiÅ”Ä·Ä kinezioloÄ£ija attÄ«sta jaunas metodes cilvÄka un dzÄ«vnieku darbaspÄju saglabÄÅ”anai un atjaunoÅ”anai. Praktiska, vienkÄrÅ”a, populÄra un efektÄ«va metode ir, piemÄram, kinezioloÄ£iskÄ teipoÅ”ana. Å o metodi plaÅ”i izmanto fizisko darbaspÄju atjaunoÅ”anai ne tikai cilvÄkam, bet arÄ« dzÄ«vniekiem (zirgiem, suÅiem).
KinezioloÄ£ija ir starpdisciplinÄra zinÄtne, kas attÄ«stÄ«jusies cieÅ”Ä saistÄ«bÄ ar pÄtÄ«jumiem biomehÄnikÄ, anatomijÄ, fizioloÄ£ijÄ, robotikÄ, neirozinÄtnÄ. KinezioloÄ£iju iedala fundamentÄlajÄ un lietiŔķajÄ kinezioloÄ£ijÄ. FundamentÄlÄ kinezioloÄ£ija pÄta kustÄ«bu norises un vadÄ«bas procesus, meklÄjot atbildes uz jautÄjumiem: kÄ notiek kustÄ«ba, kÄds ir kustÄ«bas modelis (paterns), kÄdas smadzeÅu struktÅ«ras piedalÄs kustÄ«bas vadÄ«bas procesos, kÄ veidojas motivÄcija kustÄties un citiem. LietiÅ”Ä·Ä kinezioloÄ£ija, izmantojot fundamentÄlÄs kinezioloÄ£ijas un citu zinÄtÅu nozaru atziÅas, veic muskuļu darbaspÄju testÄÅ”anu un atjaunoÅ”anu, izmantojot dažÄdas manipulÄcijas un procedÅ«ras, piemÄram, specifisku locÄ«tavu mobilizÄciju, masÄžu, miofasciÄlÄs terapijas metodes, teipoÅ”anu un citas. KinezioloÄ£ijas atziÅas tiek izmantotas sporta medicÄ«nÄ, sporta fizioloÄ£ijÄ, medicÄ«niskajÄ rehabilitÄcijÄ, ortopÄdijÄ, ergonomikÄ.
Refleksu teorija definÄ, ka kustÄ«ba var notikt kÄ skeleta muskuļu atbilde uz ÄrÄju stimulu, pie tam, tÄ ir tikai viens no organisma kompleksÄs atbildes uz stimulu reakciju veidiem. 20. gs. sÄkumÄ Å”o teoriju kustÄ«bu kontrolei pamatoja angļu zinÄtnieks Äarlzs Å eringtons (Sir Charles Scott Sherrington). KustÄ«bu hierarhiskÄs vadÄ«bas teorija ā definÄ kustÄ«bu vadÄ«bas lÄ«meÅus nervu sistÄmÄ, kur atŔķirÄ«gas centrÄlÄs nervu sistÄmas atŔķirÄ«gi piedalÄs kustÄ«bu vadÄ«bas realizÄcijÄ. MotorÄs programmas teorija balstÄ«ta uz neirofizioloÄ£iskiem kustÄ«bu veidoÅ”anas principiem, kas nosaka, ka ikvienu kustÄ«bu realizÄ un kontrolÄ motorÄ programma, kas tiek veidota kustÄ«bu apmÄcÄ«bas procesa laikÄ. Å Ä« teorija skaidro kustÄ«bu iespÄjamÄ«bu bez ÄrÄja stimula, kas, savukÄrt, ir refleksu teorijas pamatÄ. Teorijas veidotÄjs ir amerikÄÅu zinÄtnieks RiÄards Å mits (Richard Allen Schmidt). SinerÄ£ijas (jeb sistÄmiskÄ) teorija ā veidojÄs 20. gs. sÄkumÄ uz krievu fiziologa un biomehÄniÄ·a Nikolaja BernÅ”teina (ŠŠøŠŗŠ¾Š»Š°Š¹ ŠŠ»ŠµŠŗŃŠ°Š½Š“ŃŠ¾Š²ŠøŃ ŠŠµŃŠ½ŃŃŠµŠ¹Š½) atziÅÄm par nervu sistÄmas darbÄ«bas ietekmes saistÄ«bu ar visu organismu kÄ kompleksu biomehÄnisku sistÄmu. Å Ä«s teorijas bÅ«tisks aspekts ir kustÄ«bu koordinÄcijas un kustÄ«bu brÄ«vÄ«bas pakÄpes saskaÅoÅ”ana. DinamiskÄ kustÄ«bu teorija ā veidojÄs 20. gs. beigÄs; apraksta cilvÄka organisma sistÄmu efektÄ«vu mijiedarbÄ«bu, kas sekmÄ dinamisku sistÄmu paÅ”organizÄÅ”anos. PrecÄ«za kustÄ«ba rodas no kustÄ«bÄ iesaistÄ«to struktÅ«ru (piemÄram, atseviŔķu muskuļu Ŕķiedru) funkcionÄlajÄm Ä«paŔībÄm noteiktÄ brÄ«dÄ«. PÄc Ŕīs teorijas idejÄm dzÄ«vo organismu kustÄ«bu sÄka attÄlot matemÄtiski. EkoloÄ£iskÄ teorija ā veidojÄs 20. gs. 60. gados, kad amerikÄÅu psihologs Džeimss Gibsons (James Jerome Gibson), analizÄjot kustÄ«bas veidoÅ”anos apkÄrtÄjÄ vidÄ, definÄja atziÅas par apkÄrtÄjÄs vides stimulu nozÄ«mÄ«bu dzÄ«vo organismu kustÄ«bu veidoÅ”anai. Teorija raksturo kustÄ«bu organizÄciju vairÄkos, atŔķirÄ«gos kustÄ«bu organizÄcijas ceļos, kas ir pamatÄ organisma adaptÄcijai vidÄ.
Muskuļu spÄka, darba spÄju un izturÄ«bas novÄrtÄÅ”anai izmanto neinvazÄ«vas klasiskÄs fizioloÄ£ijas metodes ā dinamometriju, elektromiogrÄfiju, slodžu testus un citas. KustÄ«bu amplitÅ«das un rakstura novÄrtÄÅ”anai izmanto speciÄlu aprÄ«kojumu, piemÄram, goniometrus, balsta un lÄ«dzsvara platformas, ergometrus, metabometrus. KustÄ«bu vadÄ«bas Ä«patnÄ«bu novÄrtÄÅ”anai pielieto kognitÄ«vÄs psiholoÄ£ijas testus. Muskuļu un organisma vielmaiÅas novÄrtÄÅ”anai izmanto bioÄ·Ä«mijas un farmakoloÄ£ijas metodes.
KinezioloÄ£ija kÄ zinÄtnes virziens sÄka veidoties 19. gs. sÄkumÄ, kad zviedru zinÄtnieks PÄrs Lings (Pehr Henrik Ling), veidojot teorijas un metodes Ärstnieciskajai vingroÅ”anai un masÄžai, 1813. gadÄ saÅÄma Zviedrijas karaliskÄs majestÄtes atļauju StokholmÄ izveidot vingroÅ”anas institÅ«tu skolu un armijas vingroÅ”anas skolotÄju apmÄcÄ«bai ā Karalisko CentrÄlo vingroÅ”anas institÅ«tu (Kungliga Gymnastiska Centralinstitutet). Å Ä« institÅ«ta profesors Karls Georgijs (Carl August Georgii) 1854. gadÄ kustÄ«bu zinÄtnes apzÄ«mÄÅ”anai ieviesa nosaukumu ā kinezioloÄ£ija. 19. gs. kinezioloÄ£ijas metodes tika iekļautas gandrÄ«z 2000 kustÄ«bu vingrinÄjumos un ap 50 masÄžas paÅÄmienos, kas tika izmantoti disfunkciju mazinÄÅ”anai un slimÄ«bu ÄrstÄÅ”anai. Zviedru ÄrstnieciskÄs vingroÅ”anas skolotÄjs Nilss Pose (Nils Posse), strÄdÄjot vingroÅ”anas skolÄ BostonÄ, Amerikas SavienotajÄs ValstÄ«s (ASV), 1894. gadÄ izdeva grÄmatu āSpeciÄlÄ kinezioloÄ£ija vingroÅ”anas izglÄ«toÅ”anÄā (The Special Kinesiology of Educational Gymnastics), kurÄ izklÄstÄ«ja kinezioloÄ£ijas pamatmetodes. NozÄ«mÄ«gu pagriezienu cilvÄka kustÄ«bu izpÄtÄ radÄ«ja PirmÄ pasaules kara sekas, kad kara invalÄ«diem (Ä«paÅ”i sportistiem invalÄ«diem) tika veidotas protÄzes. ProtÄžu ražoÅ”ana veicinÄja inženierus un ortopÄdijas Ä·irurgus padziļinÄti pÄtÄ«t dabisko kustÄ«bu gaitu no dažÄdiem aspektiem. Otrais pasaules karÅ” rosinÄja pÄtÄ«t kustÄ«bu modeļus ā lidmaŔīnas pilotu pielÄgoÅ”anÄs spÄjas iespÄjami tehniski sarežģītos gaisa kuÄ£u manervu apstÄkļos, pÄtot cilvÄku stÄju, kustÄ«bas, psihes un funkcionÄlo veiktspÄju. Pilotu apmÄcÄ«bai bija nepiecieÅ”ami antropometriskie dati, iespÄjamie reakcijas laiki, fiziskÄs sagatavotÄ«bas testÄÅ”anas metodes, kÄ arÄ« paÅÄmieni to uzlaboÅ”anai. ArÄ« mÅ«sdienÄs militÄrÄ industrija lÄ«dzÄs sporta zinÄtnei un medicÄ«niskajai rehabilitÄcijai ir nozÄ«mÄ«ga kinezioloÄ£ijas zinÄtnes virzÄ«tÄja.
MÅ«sdienu kinezioloÄ£ijas pÄtÄ«jumi notiek gan zinÄtnes centros, gan medicÄ«niskÄs rehabilitÄcijas un sporta centru paspÄrnÄ. KustÄ«bu modeļu izpÄtÄ dominÄ digitalizÄtas kustÄ«bu videoanalÄ«zes tehnoloÄ£ijas, kas ļauj precÄ«zi analizÄt gan kustÄ«bu biomehÄniskos parametrus, gan kustÄ«bu kontroles modeļus, kombinÄjot tos ar elektromiogrÄfijas (muskuļu bioelektriskÄs aktivitÄtes) datiem. EfektÄ«va kustÄ«bu norise ir viens no priekÅ”nosacÄ«jumiem labiem panÄkumiem sportÄ, Ä«paÅ”i tÄdos sporta veidos un sporta disciplÄ«nÄs, kas prasa augstu kustÄ«bu precizitÄti, piemÄram, basketbols, ŔķÄpa meÅ”ana, diska meÅ”ana, augstlÄkÅ”ana un citas.
Sanfrancisko Pavalsts universitÄtes KinezioloÄ£ijas departaments (San Francisco State University, Department of Kinesiology) ASV veic plaÅ”a spektra pÄtÄ«jumus cilvÄka veselÄ«bas aprÅ«pÄ; centrÄlais pÄtÄ«juma jautÄjums ir kinezioloÄ£ija no kustÄ«bu, sociÄlÄ un psiholoÄ£iskÄ aspekta. VaÅ”ingtonas UniversitÄtes KustÄ«bu zinÄtnes pÄtniecÄ«bas centrs (Washington University, Movement Science Research Center) ASV veic augsta lÄ«meÅa pÄtÄ«jumus integratÄ«vajÄ muskuļu fizioloÄ£ijÄ, ortopÄdiskajÄ biomehÄnikÄ, rehabilitÄcijÄ, kustÄ«bu traucÄjumu izpÄtÄ neirodeÄ£eneratÄ«vu slimÄ«bu gadÄ«jumÄ. Montanas UniversitÄtes FizikÄlÄs terapijas un rehabilitÄcijas zinÄtnes skola (University of Montana, School of Physical Therapy and Rehabilitation Science) ASV ir starptautiski atpazÄ«stama ar pÄtÄ«jumiem lietiŔķÄs kinezioloÄ£ijas jomÄ par kustÄ«bu kontroli un kustÄ«bu modeli. Hamburgas UniversitÄtes KustÄ«bu zinÄtnes institÅ«ts (UniversitƤt Hamburg, Institut fĆ¼r Bewegungswissenschaft) VÄcijÄ pÄta fiziskas slodzes un kustÄ«bu kultÅ«ras specifiskos jautÄjumus gan profesionÄliem sportistiem, gan ikdienas fiziskÄs slodzÄs, kÄ arÄ« fizisko darbaspÄju atjaunoÅ”anÄs iespÄjas pÄctraumu rehabilitÄcijas procesÄ. VÄ«nes UniversitÄtes Sporta zinÄtnes institÅ«ts (UniversitƤt Wien, Institut fĆ¼r Sportwissenschat) AustrijÄ, integrÄjot biomehÄnikas, kinezioloÄ£ijas un robotikas atziÅas, risina kompleksus jautÄjumus cilvÄka kustÄ«bu izpÄtÄ. Amsterdamas BrÄ«vÄs universitÄtes UzvedÄ«bas un kustÄ«bu zinÄtÅu fakultÄte (Vrije Universiteit Amsterdam, Faculteit der Gedrags- en Bewegingswetenschappen) NÄ«derlandÄ pÄta kustÄ«bu apmÄcÄ«bas un psiholoÄ£ijas aspektus.
Physical Therapy (kopÅ” 1921. gada, American Physical Therapy Association), British Journal of Sports Medicine (kopÅ” 1966. gada, BMJ Publishing Group), Journal of Biomechanics (kopÅ” 1968. gada, Elsevier), Medicine and Science in Sport and Exercise (kopÅ” 1969. gada, Lippincott Williams & Wilkis), American Journal of Sports Medicine (kopÅ” 1976. gada, SAGE Publishing), Human Movement Science (kopÅ” 1982. gada, Elsevier), Journal of Electromyography and Kinesiology (kopÅ” 1991. gada, Elsevier), Gait and Posture (kopÅ” 1993. gada, Elsevier), International Journal of Behavioral Nutrition and Physical Activity (kopÅ” 2004. gada, BioMed Central).
Zviedru zinÄtnieks K. Georgijs ā ieviesa kinezioloÄ£ijas terminu un pirmais mÄrÄ·tiecÄ«gi izveidoja specifisku fizisku vingrinÄjumu kompleksu ÄrstÄÅ”anÄs un profilakses nolÅ«kos cilvÄka balsta un kustÄ«bu aparÄta slimÄ«bÄm. AmerikÄÅu Ärsts Džordžs Gudharts (George Joseph Goodheart) ā praktiskÄs kinezioloÄ£ijas pamatlicÄjs; atklÄja, ka Ä·ermeÅa pozas maiÅa ir saistÄ«ta ar muskuļu vÄjumu un nespÄju pilnvÄrtÄ«gi veikt savas funkcijas. N. BernÅ”teins ā motorÄs kontroles un kustÄ«bu apmÄcÄ«bas pÄtÄ«jumu aizsÄcÄjs; definÄja muskuļu darbÄ«bas sinerÄ£iju kÄ neironu darbÄ«bas stratÄÄ£iju kustÄ«bu brÄ«vÄ«bas pakÄpju kontrolei. Ä. Å eringtona atklÄjumi sniedza jaunas atziÅas par nervu sistÄmas iesaisti kustÄ«bu kontrolÄ; definÄja muskuļu iestiepuma receptoru (proprioreceptoru) nozÄ«mi kustÄ«bu sensorikÄ. 20. gs. beigÄs itÄļu neirozinÄtnieks Džakomo Ricolati (Giacomo Rizzolatti) primÄtu smadzeÅu lielo pusložu garozÄ atklÄja spoguļneironu sistÄmu, kas aktivÄjas, vÄrojot citu subjektu kustÄ«bas. Å ie atklÄjumi radÄ«ja jaunus priekÅ”status par kustÄ«bu apmÄcÄ«bu un ļÄva skaidrot voluntÄras un afektÄ«vas uzvedÄ«bas aspektus. Viens no 21. gs. ietekmÄ«gÄkajiem pÄtniekiem un kinezioloÄ£ijas virziena popularizÄtÄjiem ir amerikÄÅu zinÄtnieks Karls Å Å«els (Karl Newell), kas savos pÄtÄ«jumos ir atklÄjis atziÅas par kustÄ«bu motivÄciju un kontroli un definÄjis kustÄ«bu prasmju apguves ierobežojoÅ”o modeli.
Ceļa pÄctraumas rehabilitÄcija ar kinezioloÄ£isko teipoÅ”anu.
Kalifornijas Pavalsts universitÄtes KinezioloÄ£ijas nodaļas BiomehÄnikas laboratorijÄ pÄtnieka Paolo Tabogas vadÄ«bÄ tiek veikts pÄtÄ«jums, kas palÄ«dz maratonistiem skriet ÄtrÄk. 2019. gads.
LÄ«ga OzoliÅa-Molla "KinezioloÄ£ija". NacionÄlÄ enciklopÄdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-kineziolo%C4%A3ija (skatÄ«ts 04.04.2026)