AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2024. gada 2. oktobrī
Līga Ozoliņa-Molla

kinezioloģija

(no grieÄ·u ĪŗĪÆĪ½Ī·ĻƒĪ¹Ļ‚, kinesis ā€˜kustÄ«ba’ + Ī»ĪæĪ³ĪÆĪ±, logia ā€˜mācÄ«ba’; angļu kinesiology, vācu Kinesiologie, franču kinesiologie, krievu ŠŗŠøŠ½ŠµŠ·ŠøŠ¾Š»Š¾Š³ŠøŃ)
zinātnes nozare, kas pēta cilvēka un dzīvnieku kustību mehāniku, fizioloģiju un kustību vadības psiholoģiju

Saistītie Ŕķirkļi

  • anatomija
  • bioloÄ£ija
  • cilvēka un dzÄ«vnieku fizioloÄ£ija
  • medicÄ«na
  • medicÄ«niskā biomehānika
  • sporta biomehānika
  • sporta medicÄ«na
  • veterinārmedicÄ«na

Nozares un apakŔnozares

bioloģija
  • augu anatomija
  • augu fizioloÄ£ija
  • bioÄ£eogrāfija
  • bioinformātika
  • biomatemātika
  • biomedicÄ«na
  • biometrija
  • cilvēka un dzÄ«vnieku fizioloÄ£ija
  • dendroloÄ£ija
  • dipteroloÄ£ija
  • ekoloÄ£ija
  • evolÅ«cija, bioloÄ£ijā
  • helmintoloÄ£ija
  • hidrobioloÄ£ija
  • izziņas bioloÄ£ija
  • kinezioloÄ£ija
  • limnoloÄ£ija
  • molekulārā Ä£enētika
  • neirobioloÄ£ija
  • pedobioloÄ£ija
  • protistoloÄ£ija
  • zooloÄ£ija
Ceļa pēctraumas rehabilitācija ar kinezioloÄ£isko teipoÅ”anu.

Ceļa pēctraumas rehabilitācija ar kinezioloÄ£isko teipoÅ”anu.

Fotogrāfs Yuri Maslak. Avots: Shutterstock.com. 

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Teorētiskā un praktiskā nozīme
  • 3.
    Vieta zinātnes klasifikācijā. Galvenie sastāvelementi
  • 4.
    Galvenās teorijas 
  • 5.
    Pētniecības metodes
  • 6.
    ÄŖsa vēsture
  • 7.
    PaÅ”reizējais attÄ«stÄ«bas stāvoklis
  • 8.
    Nozīmīgākās pētniecības iestādes
  • 9.
    Nozīmīgākie periodiskie izdevumi
  • 10.
    Ievērojamākie pētnieki
  • Multivide 2
  • SaistÄ«tie Ŕķirkļi
  • TÄ«mekļa vietnes
  • Ieteicamā literatÅ«ra
  • KopÄ«got
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Teorētiskā un praktiskā nozīme
  • 3.
    Vieta zinātnes klasifikācijā. Galvenie sastāvelementi
  • 4.
    Galvenās teorijas 
  • 5.
    Pētniecības metodes
  • 6.
    ÄŖsa vēsture
  • 7.
    PaÅ”reizējais attÄ«stÄ«bas stāvoklis
  • 8.
    Nozīmīgākās pētniecības iestādes
  • 9.
    Nozīmīgākie periodiskie izdevumi
  • 10.
    Ievērojamākie pētnieki
Kopsavilkums

KinezioloÄ£ijas pētÄ«jumu mērÄ·is ir izzināt likumsakarÄ«bas, kas ļautu indivÄ«dam atbilstoÅ”i tā spējām veidot iecerētajam kustÄ«bas mērÄ·im piemērotas, saudzÄ«gas, ekonomiskas un droÅ”as kustÄ«bas. KinezioloÄ£ijas atziņas veidojuŔās daudzu gadsimtu gaitā, bet kā patstāvÄ«ga zinātnes nozare tā nostiprinājās 19. gs. vidÅ«. 

Teorētiskā un praktiskā nozīme

Izpratne par kustÄ«bu norisi, vadÄ«bu un motivāciju ir svarÄ«ga gan no fundamentālo, gan lietiŔķo zināŔanu viedokļa. Teorētiskās zināŔanas kinezioloÄ£ijā ļauj attÄ«stÄ«t paņēmienus un metodes kustÄ«bu realizācijas efektivitātes palielināŔanā, balsta un kustÄ«bu sistēmas un visa organisma darbaspēju atjaunoÅ”anai pēc slodzes radÄ«ta fiziska un garÄ«ga noguruma, kā arÄ« skeleta-muskulārās sistēmās disfunkciju un pēctraumu rehabilitācijā. Izmantojot zinātnē un praksē balstÄ«tus pētÄ«jumus, lietiŔķā kinezioloÄ£ija attÄ«sta jaunas metodes cilvēka un dzÄ«vnieku darbaspēju saglabāŔanai un atjaunoÅ”anai. Praktiska, vienkārÅ”a, populāra un efektÄ«va metode ir, piemēram, kinezioloÄ£iskā teipoÅ”ana. Å o metodi plaÅ”i izmanto fizisko darbaspēju atjaunoÅ”anai ne tikai cilvēkam, bet arÄ« dzÄ«vniekiem (zirgiem, suņiem). 

Vieta zinātnes klasifikācijā. Galvenie sastāvelementi

KinezioloÄ£ija ir starpdisciplināra zinātne, kas attÄ«stÄ«jusies cieŔā saistÄ«bā ar pētÄ«jumiem biomehānikā, anatomijā, fizioloÄ£ijā, robotikā, neirozinātnē. KinezioloÄ£iju iedala fundamentālajā un lietiŔķajā kinezioloÄ£ijā. Fundamentālā kinezioloÄ£ija pēta kustÄ«bu norises un vadÄ«bas procesus, meklējot atbildes uz jautājumiem: kā notiek kustÄ«ba, kāds ir kustÄ«bas modelis (paterns), kādas smadzeņu struktÅ«ras piedalās kustÄ«bas vadÄ«bas procesos, kā veidojas motivācija kustēties un citiem. LietiŔķā kinezioloÄ£ija, izmantojot fundamentālās kinezioloÄ£ijas un citu zinātņu nozaru atziņas, veic muskuļu darbaspēju testēŔanu un atjaunoÅ”anu, izmantojot dažādas manipulācijas un procedÅ«ras, piemēram, specifisku locÄ«tavu mobilizāciju, masāžu, miofasciālās terapijas metodes, teipoÅ”anu un citas. KinezioloÄ£ijas atziņas tiek izmantotas sporta medicÄ«nā, sporta fizioloÄ£ijā, medicÄ«niskajā rehabilitācijā, ortopēdijā, ergonomikā.

Galvenās teorijas 

Refleksu teorija definē, ka kustÄ«ba var notikt kā skeleta muskuļu atbilde uz ārēju stimulu, pie tam, tā ir tikai viens no organisma kompleksās atbildes uz stimulu reakciju veidiem. 20. gs. sākumā Å”o teoriju kustÄ«bu kontrolei pamatoja angļu zinātnieks Čarlzs Å eringtons (Sir Charles Scott Sherrington). KustÄ«bu hierarhiskās vadÄ«bas teorija – definē kustÄ«bu vadÄ«bas lÄ«meņus nervu sistēmā, kur atŔķirÄ«gas centrālās nervu sistēmas atŔķirÄ«gi piedalās kustÄ«bu vadÄ«bas realizācijā. Motorās programmas teorija balstÄ«ta uz neirofizioloÄ£iskiem kustÄ«bu veidoÅ”anas principiem, kas nosaka, ka ikvienu kustÄ«bu realizē un kontrolē motorā programma, kas tiek veidota kustÄ«bu apmācÄ«bas procesa laikā. Å Ä« teorija skaidro kustÄ«bu iespējamÄ«bu bez ārēja stimula, kas, savukārt, ir refleksu teorijas pamatā. Teorijas veidotājs ir amerikāņu zinātnieks Ričards Å mits (Richard Allen Schmidt). SinerÄ£ijas (jeb sistēmiskā) teorija – veidojās 20. gs. sākumā uz krievu fiziologa un biomehāniÄ·a Nikolaja BernÅ”teina (ŠŠøŠŗŠ¾Š»Š°Š¹ АлексанГрович Š‘ŠµŃ€Š½ŃˆŃ‚ŠµŠ¹Š½) atziņām par nervu sistēmas darbÄ«bas ietekmes saistÄ«bu ar visu organismu kā kompleksu biomehānisku sistēmu. Å Ä«s teorijas bÅ«tisks aspekts ir kustÄ«bu koordinācijas un kustÄ«bu brÄ«vÄ«bas pakāpes saskaņoÅ”ana. Dinamiskā kustÄ«bu teorija – veidojās 20. gs. beigās; apraksta cilvēka organisma sistēmu efektÄ«vu mijiedarbÄ«bu, kas sekmē dinamisku sistēmu paÅ”organizēŔanos. PrecÄ«za kustÄ«ba rodas no kustÄ«bā iesaistÄ«to struktÅ«ru (piemēram, atseviŔķu muskuļu Ŕķiedru) funkcionālajām Ä«paŔībām noteiktā brÄ«dÄ«. Pēc Ŕīs teorijas idejām dzÄ«vo organismu kustÄ«bu sāka attēlot matemātiski. EkoloÄ£iskā teorija – veidojās 20. gs. 60. gados, kad amerikāņu psihologs Džeimss Gibsons (James Jerome Gibson), analizējot kustÄ«bas veidoÅ”anos apkārtējā vidē, definēja atziņas par apkārtējās vides stimulu nozÄ«mÄ«bu dzÄ«vo organismu kustÄ«bu veidoÅ”anai. Teorija raksturo kustÄ«bu organizāciju vairākos, atŔķirÄ«gos kustÄ«bu organizācijas ceļos, kas ir pamatā organisma adaptācijai vidē. 

Pētniecības metodes

Muskuļu spēka, darba spēju un izturÄ«bas novērtēŔanai izmanto neinvazÄ«vas klasiskās fizioloÄ£ijas metodes – dinamometriju, elektromiogrāfiju, slodžu testus un citas. KustÄ«bu amplitÅ«das un rakstura novērtēŔanai izmanto speciālu aprÄ«kojumu, piemēram, goniometrus, balsta un lÄ«dzsvara platformas, ergometrus, metabometrus. KustÄ«bu vadÄ«bas Ä«patnÄ«bu novērtēŔanai pielieto kognitÄ«vās psiholoÄ£ijas testus. Muskuļu un organisma vielmaiņas novērtēŔanai izmanto bioÄ·Ä«mijas un farmakoloÄ£ijas metodes.

ÄŖsa vēsture

KinezioloÄ£ija kā zinātnes virziens sāka veidoties 19. gs. sākumā, kad zviedru zinātnieks Pērs Lings (Pehr Henrik Ling), veidojot teorijas un metodes ārstnieciskajai vingroÅ”anai un masāžai, 1813. gadā saņēma Zviedrijas karaliskās majestātes atļauju Stokholmā izveidot vingroÅ”anas institÅ«tu skolu un armijas vingroÅ”anas skolotāju apmācÄ«bai – Karalisko Centrālo vingroÅ”anas institÅ«tu (Kungliga Gymnastiska Centralinstitutet). Å Ä« institÅ«ta profesors Karls Georgijs (Carl August Georgii) 1854. gadā kustÄ«bu zinātnes apzÄ«mēŔanai ieviesa nosaukumu – kinezioloÄ£ija. 19. gs. kinezioloÄ£ijas metodes tika iekļautas gandrÄ«z 2000 kustÄ«bu vingrinājumos un ap 50 masāžas paņēmienos, kas tika izmantoti disfunkciju mazināŔanai un slimÄ«bu ārstēŔanai. Zviedru ārstnieciskās vingroÅ”anas skolotājs Nilss Pose (Nils Posse), strādājot vingroÅ”anas skolā Bostonā, Amerikas Savienotajās ValstÄ«s (ASV), 1894. gadā izdeva grāmatu ā€œSpeciālā kinezioloÄ£ija vingroÅ”anas izglÄ«toÅ”anÄā€ (The Special Kinesiology of Educational Gymnastics), kurā izklāstÄ«ja kinezioloÄ£ijas pamatmetodes. NozÄ«mÄ«gu pagriezienu cilvēka kustÄ«bu izpētē radÄ«ja Pirmā pasaules kara sekas, kad kara invalÄ«diem (Ä«paÅ”i sportistiem invalÄ«diem) tika veidotas protēzes. Protēžu ražoÅ”ana veicināja inženierus un ortopēdijas Ä·irurgus padziļināti pētÄ«t dabisko kustÄ«bu gaitu no dažādiem aspektiem. Otrais pasaules karÅ” rosināja pētÄ«t kustÄ«bu modeļus – lidmaŔīnas pilotu pielāgoÅ”anās spējas iespējami tehniski sarežģītos gaisa kuÄ£u manervu apstākļos, pētot cilvēku stāju, kustÄ«bas, psihes un funkcionālo veiktspēju. Pilotu apmācÄ«bai bija nepiecieÅ”ami antropometriskie dati, iespējamie reakcijas laiki, fiziskās sagatavotÄ«bas testēŔanas metodes, kā arÄ« paņēmieni to uzlaboÅ”anai. ArÄ« mÅ«sdienās militārā industrija lÄ«dzās sporta zinātnei un medicÄ«niskajai rehabilitācijai ir nozÄ«mÄ«ga kinezioloÄ£ijas zinātnes virzÄ«tāja.

PaÅ”reizējais attÄ«stÄ«bas stāvoklis

MÅ«sdienu kinezioloÄ£ijas pētÄ«jumi notiek gan zinātnes centros, gan medicÄ«niskās rehabilitācijas un sporta centru paspārnē. KustÄ«bu modeļu izpētē dominē digitalizētas kustÄ«bu videoanalÄ«zes tehnoloÄ£ijas, kas ļauj precÄ«zi analizēt gan kustÄ«bu biomehāniskos parametrus, gan kustÄ«bu kontroles modeļus, kombinējot tos ar elektromiogrāfijas (muskuļu bioelektriskās aktivitātes) datiem. EfektÄ«va kustÄ«bu norise ir viens no priekÅ”nosacÄ«jumiem labiem panākumiem sportā, Ä«paÅ”i tādos sporta veidos un sporta disciplÄ«nās, kas prasa augstu kustÄ«bu precizitāti, piemēram, basketbols, Ŕķēpa meÅ”ana, diska meÅ”ana, augstlēkÅ”ana un citas.

KustÄ«bu vadÄ«bas pētÄ«jumi, identificējot un analizējot gan ā€œneironu tÄ«klusā€, gan neirālās plasticitātes iespējas, prognozē cilvēka adaptācijas un kustÄ«bu atjaunoÅ”anās spējas pēc neirāliem un/vai muskulāriem bojājumiem. Å o jautājumu risināŔana ir Ä«paÅ”i aktuāla medicÄ«niskajā rehabilitācijā. Slodzes ergonomika pēta Ä·ermeņa pozas, droÅ”as pārvietoÅ”anās, atkārtotu un biežu vienveidÄ«gu kustÄ«bu ietekmi uz cilvēku veselÄ«bu un to, kā Å”o ietekmi mazināt. Kosmosa kolonizācijas kontekstā tiek veikti plaÅ”a spektra pētÄ«jumi par mikrogravitācijas ietekmi uz izmaiņām cilvēka balsta un kustÄ«bu aparātā, kustÄ«bu realizācijas un kontroles iespējām un adaptāciju, lai varētu ilgstoÅ”i uzturēties Visumā. 

Nozīmīgākās pētniecības iestādes

Sanfrancisko Pavalsts universitātes KinezioloÄ£ijas departaments (San Francisco State University, Department of Kinesiology) ASV veic plaÅ”a spektra pētÄ«jumus cilvēka veselÄ«bas aprÅ«pē; centrālais pētÄ«juma jautājums ir kinezioloÄ£ija no kustÄ«bu, sociālā un psiholoÄ£iskā aspekta. VaÅ”ingtonas Universitātes KustÄ«bu zinātnes pētniecÄ«bas centrs (Washington University, Movement Science Research Center) ASV veic augsta lÄ«meņa pētÄ«jumus integratÄ«vajā muskuļu fizioloÄ£ijā, ortopēdiskajā biomehānikā, rehabilitācijā, kustÄ«bu traucējumu izpētē neirodeÄ£eneratÄ«vu slimÄ«bu gadÄ«jumā. Montanas Universitātes Fizikālās terapijas un rehabilitācijas zinātnes skola (University of Montana, School of Physical Therapy and Rehabilitation Science) ASV ir starptautiski atpazÄ«stama ar pētÄ«jumiem lietiŔķās kinezioloÄ£ijas jomā par kustÄ«bu kontroli un kustÄ«bu modeli. Hamburgas Universitātes KustÄ«bu zinātnes institÅ«ts (UniversitƤt Hamburg, Institut für Bewegungswissenschaft) Vācijā pēta fiziskas slodzes un kustÄ«bu kultÅ«ras specifiskos jautājumus gan profesionāliem sportistiem, gan ikdienas fiziskās slodzēs, kā arÄ« fizisko darbaspēju atjaunoÅ”anās iespējas pēctraumu rehabilitācijas procesā. VÄ«nes Universitātes Sporta zinātnes institÅ«ts (UniversitƤt Wien, Institut für Sportwissenschat) Austrijā, integrējot biomehānikas, kinezioloÄ£ijas un robotikas atziņas, risina kompleksus jautājumus cilvēka kustÄ«bu izpētē. Amsterdamas BrÄ«vās universitātes UzvedÄ«bas un kustÄ«bu zinātņu fakultāte (Vrije Universiteit Amsterdam, Faculteit der Gedrags- en Bewegingswetenschappen) NÄ«derlandē pēta kustÄ«bu apmācÄ«bas un psiholoÄ£ijas aspektus. 

Nozīmīgākie periodiskie izdevumi

Physical Therapy (kopÅ” 1921. gada, American Physical Therapy Association), British Journal of Sports Medicine (kopÅ” 1966. gada, BMJ Publishing Group), Journal of Biomechanics (kopÅ” 1968. gada, Elsevier), Medicine and Science in Sport and Exercise (kopÅ” 1969. gada, Lippincott Williams & Wilkis), American Journal of Sports Medicine (kopÅ” 1976. gada, SAGE Publishing), Human Movement Science (kopÅ” 1982. gada, Elsevier), Journal of Electromyography and Kinesiology (kopÅ” 1991. gada, Elsevier), Gait and Posture (kopÅ” 1993. gada, Elsevier), International Journal of Behavioral Nutrition and Physical Activity (kopÅ” 2004. gada, BioMed Central).

Ievērojamākie pētnieki

Zviedru zinātnieks K. Georgijs – ieviesa kinezioloÄ£ijas terminu un pirmais mērÄ·tiecÄ«gi izveidoja specifisku fizisku vingrinājumu kompleksu ārstēŔanās un profilakses nolÅ«kos cilvēka balsta un kustÄ«bu aparāta slimÄ«bām. Amerikāņu ārsts Džordžs Gudharts (George Joseph Goodheart) – praktiskās kinezioloÄ£ijas pamatlicējs; atklāja, ka Ä·ermeņa pozas maiņa ir saistÄ«ta ar muskuļu vājumu un nespēju pilnvērtÄ«gi veikt savas funkcijas. N. BernÅ”teins – motorās kontroles un kustÄ«bu apmācÄ«bas pētÄ«jumu aizsācējs; definēja muskuļu darbÄ«bas sinerÄ£iju kā neironu darbÄ«bas stratēģiju kustÄ«bu brÄ«vÄ«bas pakāpju kontrolei. Č. Å eringtona atklājumi sniedza jaunas atziņas par nervu sistēmas iesaisti kustÄ«bu kontrolē; definēja muskuļu iestiepuma receptoru (proprioreceptoru) nozÄ«mi kustÄ«bu sensorikā. 20. gs. beigās itāļu neirozinātnieks Džakomo Ricolati (Giacomo Rizzolatti) primātu smadzeņu lielo pusložu garozā atklāja spoguļneironu sistēmu, kas aktivējas, vērojot citu subjektu kustÄ«bas. Å ie atklājumi radÄ«ja jaunus priekÅ”status par kustÄ«bu apmācÄ«bu un ļāva skaidrot voluntāras un afektÄ«vas uzvedÄ«bas aspektus. Viens no 21. gs. ietekmÄ«gākajiem pētniekiem un kinezioloÄ£ijas virziena popularizētājiem ir amerikāņu zinātnieks Karls Ņūels (Karl Newell), kas savos pētÄ«jumos ir atklājis atziņas par kustÄ«bu motivāciju un kontroli un definējis kustÄ«bu prasmju apguves ierobežojoÅ”o modeli. 

Multivide

Ceļa pēctraumas rehabilitācija ar kinezioloÄ£isko teipoÅ”anu.

Ceļa pēctraumas rehabilitācija ar kinezioloÄ£isko teipoÅ”anu.

Fotogrāfs Yuri Maslak. Avots: Shutterstock.com. 

Kalifornijas Pavalsts universitātes Kinezioloģijas nodaļas Biomehānikas laboratorijā pētnieka Paolo Tabogas vadībā tiek veikts pētījums, kas palīdz maratonistiem skriet ātrāk. 2019. gads.

Kalifornijas Pavalsts universitātes Kinezioloģijas nodaļas Biomehānikas laboratorijā pētnieka Paolo Tabogas vadībā tiek veikts pētījums, kas palīdz maratonistiem skriet ātrāk. 2019. gads.

Fotogrāfs Andrea Price. Avots: flickr. com. Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by-nc/2.0/ 

Ceļa pēctraumas rehabilitācija ar kinezioloÄ£isko teipoÅ”anu.

Fotogrāfs Yuri Maslak. Avots: Shutterstock.com. 

Saistītie Ŕķirkļi:
  • kinezioloÄ£ija
IzmantoŔanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie Ŕķirkļi

  • anatomija
  • bioloÄ£ija
  • cilvēka un dzÄ«vnieku fizioloÄ£ija
  • medicÄ«na
  • medicÄ«niskā biomehānika
  • sporta biomehānika
  • sporta medicÄ«na
  • veterinārmedicÄ«na

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Amerikas KinezioloÄ£ijas asociācijas (American Kinesiology Association) tÄ«mekļvietne
  • KinezioloÄ£ija, tās vēsture (Kinesiology, History of Kinesiology)
  • LietiŔķās kinezioloÄ£ijas aspekti (Applied Kinesiology)
  • Manuāla muskuļu testēŔana (Manual Muscle Testing)
  • Starptautiskās kinezioloÄ£istu asociācijas (International Association of Specialized Kinesiologist) tÄ«mekļvietne

Ieteicamā literatūra

  • Bredlau-Morich, K., Kinesiology taping for horses: the complete guide to taping for equine health, fitness, and performance, North Pomfret, Trafalgar Square Books, 2017, 147 pp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Floyd, R.T., Manual of structural kinesiology, 19th edn., New York, McGraw-Hill, 2015, 406 pp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Gibbons, J., A practical guide to kinesiology taping for injury prevention and common medical conditions, 2nd edn., Chichester, England, Lotus, 2020, 104 pp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Hamilton, N., Weimar, W., and Luttgens, K. (eds), Kinesiology: scientific basis of human motion, 11th edn., Boston, McGraw-Hill Higher Education, 2008, 627 pp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Levangie, P.K. and Norkin, C.C., Joint structure and function: a comprehensive analysis, 4th edn., Philadelphia, F.A. Davis Company, 2005, 588 pp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Loudon, J.K. et al., Clinical mechanics and kinesiology, Human Kinetics, 2013, 439 pp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Neumann, D.A., Kinesiology of the Musculoskeletal System: Foundations for Physical Rehabilitation, 2017, Mosby, 784 pp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Temertzoglou, T., Kinesiology: An Introduction to Exercise Science, 1st edn., Thompson Educational Publishing, 2014, 480 pp.
  • Oatis, C.A., Kinesiology: the mechanics and pathomechanics of human movement, 2nd edn., Baltimore, Philadelphia, Lippincott Williams & Wilkins, 2009, 946 pp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Голомазов, Š”.Š’., ŠšŠøŠ½ŠµŠ·ŠøŠ¾Š»Š¾Š³ŠøŃ точностных Гействий человека, Москва, Š”ŠæŠ¾Ń€Ń‚ŠŠŗŠ°Š“ŠµŠ¼ŠŸŃ€ŠµŃŃ, 2003, 227 с.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Līga Ozoliņa-Molla "Kinezioloģija". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-kineziolo%C4%A3ija (skatīts 04.04.2026)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/-kineziolo%C4%A3ija

Å obrÄ«d enciklopēdijā ir 5652 Ŕķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • SadarbÄ«bas partneri
  • AtbalstÄ«tāji
  • Sazināties ar redakciju

Ā© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2026. Ā© Tilde, izstrāde, 2026. Ā© Orians Anvari, dizains, 2026. AutortiesÄ«bas, datu aizsardzÄ«ba un izmantoÅ”ana