Infekcijas slimību izpētes vēsturē ir daudz ārstu, kuri devuši nozīmīgu ieguldījumu nozares attīstībā. Daži nozīmīgākie ir: biologs un ķīmiķis Luijs Pastērs (Louis Pasteur), kurš attīstīja vakcinācijas pamatprincipus, atklāja un aprakstīja mikrobu fermentācijas procesus un atklāja pasterizācijas metodi; Edvards Dženners (Edward Jenner) – angļu zinātnieks, kuru dēvē arī par vakcinācijas “tēvu”, jo izveidoja pirmo efektīvo vakcīnu pret bakām, kuras rezultātā šī infekcijas slimība ir pilnībā apturēta; Džozefs Listers (Joseph Lister) – angļu ķirurgs, antiseptiskās ķirurģijas pamatlicējs, kurš 19. gs. pauda tam laikam nepopulāru ideju, ka uz ķirurgu rokām un instrumentiem ir mikroorganismi un, tos nonāvējot ar karbolskābi, ir iespējams uzlabot operācijas iznākumu un mazināt komplikācijas; Ignācs Zemmelveiss (vācu Ignaz Philipp Semmelweis, ungāru Ignác Fülöp Semmelweis) – vācu un ungāru ārsts, kurš konstatēja, ka ārsta profilaktiska roku mazgāšana ir sasaistāma ar daudz labāku ārstēšanas iznākumu, piemēram, mazāku mirstību sievietēm pēc dzemdībām.
Mūsdienu infektoloģijā lielākā daļa nozares vadošo pētnieku aktīvi darbojas dažādās pasaules medicīnas universitātēs. Liela nozīme ir dažādām profesionālajām asociācijām, piemēram, daudzi Eiropas (arī Latvijas) infektologi ir biedri Eiropas Klīniskās mikrobioloģijas un infekcijas slimību asociācijā (European Society of Clinical Microbiology and Infectious Diseases). Liela nozīme infekcijas slimību izpētes un epidemioloģijas jomā ir dažādām starptautiskajām organizācijām, piemēram, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram (European Centre for Disease Prevention and Control) un ASV bāzētajam Slimību profilakses un kontroles centram (Center for Disease Control and Prevention).