Pandēmijas ierobežošanas un likvidēšanas pasākumi Covid-19 slimības smagas norises risku Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstīs un Apvienotajā Karalistē vispārējā populācijā Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (European Centre for Disease Prevention and Control) vērtē kā mērenu, bet vecāka gada gājuma cilvēkiem vai hronisko slimību gadījumā – kā augstu. Covid-19 izplatīšanās risks ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs tiek vērtēts kā augsts, tādēļ tā mazināšanai tiek ieteikti papildu infekcijas kontroles pasākumi. Ņemot vērā PVO izsludināto Covid-19 pandēmiju, ar mērķi to ierobežot, Latvijas Republikas valdība 12.03.2020. izsludināja Latvijā ārkārtēju situāciju no lēmuma pieņemšanas brīža līdz 14.04.2020., pārtraucot mācību procesa norisi klātienē visās izglītības iestādēs, aizliedzot visus publiskos pasākumus, sapulces, gājienus un piketus ne vairāk kā 200 cilvēkiem (no 19.03. tika noteikts 50 cilvēku ierobežojums), iesakot sniegt klātienes pakalpojumus un veikt darbus attālināti. 29.03.2020. Latvijas Republikas valdības ārkārtas sēdē tika noteikti sabiedrības papildu pulcēšanās ierobežojumi: turpmāk publiskās vietās, neievērojot 2 m distanci, kopā drīkstēs doties divatā vai ģimenes lokā, citos gadījumos personām vienai no otras ir jāievēro 2 m distance. Saeima 16.04.2020. atbalstīja Latvijas Republikas valdības 07.04.2020. lēmumu Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju Covid-19 pandēmijas dēļ pagarināt līdz 12.05.2020. Latvijas Republikas valdība 07.05.2020. izsludināto ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināja līdz 09.06.2020., vienlaikus būtiski atvieglojot dažādus ierobežojumus. Ārkārtējā situācija Latvijā tika pārtraukta 09.06.2020., atstājot spēkā dažādus ierobežojumus. Latvijas Republikas valdība visā valsts teritorijā no 09.11.2020. līdz 07.02.2021. izsludināja nākamo ārkārtējo situāciju Latvijā. 2021. gada rudenī, Covid-19 pandēmijai Latvijā sasniedzot kritisko robežu, kuras sekas bija izteikta veselības aprūpes sistēmas pārslodze, vairāk nekā 3000 saslimšanas gadījumu diennaktī un mirstības pieaugums, Latvijas Republikas valdība visā valsts teritorijā no 21.10.2021. līdz 15.11.2021. izsludināja nākamo ārkārtējo situāciju Latvijā, nosakot mājsēdi no plkst. 20.00 vakarā līdz 05.00 rītā. Gada nogalē, kad Latvijā ienāca jaunais Covid-19 paveids (omikrons), ārkārtējā situācija valstī tika pagarināta līdz 28.02.2022.
No 01.03.2022. Latvijā tika pārtraukta Covid-19 izplatības dēļ noteiktā ārkārtas situācija un stājās spēkā atvieglojumi daudzām Covid-19 epidemioloģiskās drošības prasībām. No 01.03.2022. tika atcelta prasība pēc Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta pakalpojumiem, kas tiek sniegti ārā, tirdzniecībā, kā arī individuāli sniegtos pakalpojumos, kur tiek lietota sejas maska un nav tiešs kontakts ar pakalpojumu sniedzēju. Līdz 01.04.2022. tika saglabāta obligātā prasība pēc Covid-19 sertifikātiem pakalpojumu sniegšanai un saņemšanai (izņemot bērniem līdz 18 gadu vecumam) publiskos pasākumos, tostarp sporta, kultūras, diskotēkās, naktsklubos, atrakcijās, sporta un amatieru aktivitātēs, ēdināšanā, piemēram, kafejnīcās, restorānos, kā arī individuālos pakalpojumos, kur klients nelieto medicīniskās sejas maskas vai FFP2 respiratorus bez vārsta un ir tiešs kontakts ar pakalpojumu sniedzēju.
Covid-19 saslimstībai samazinoties, no 01.04.2022. tika atcelti līdzšinējie epidemioloģiskās drošības pasākumi. Daži no tiem tiek saglabāti tikai vidēs, kur ir īpaši augsts inficēšanās risks (medicīnas un sociālās aprūpes iestādes). Tāpat paplašinātas ir pakalpojumu sniedzēju un darba devēju tiesības pašiem izvērtēt riskus un noteikt epidemioloģiskās drošības prasības.
No 01.04. darba pienākumus klātienē varēja veikt arī primāri pret Covid-19 nevakcinētas personas, bet darbiniekiem, kuriem bija tiešs kontakts ar klientiem, vajadzēja būt vakcinētiem pret Covid-19 (piemēram, ārstniecības iestādēs un ieslodzījuma vietās). Izglītības iestādēs darbiniekiem, kuriem bija tiešs kontakts ar izglītojamajiem, vajadzēja vakcinācijas pret Covid-19 vai pārslimošanas sertifikātu līdz 2021./2022. mācību gada beigām.
Medicīniskās maskas vai FFP2 respiratorus bez vārsta arī pēc 01.04. jāturpina lietot ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs – gan iestāžu apmeklētājiem, gan darbiniekiem; arī sabiedriskajā transportā, izņemot taksometrus un citus komercpārvadājumus ar vieglo automašīnu.
Tā kā jaunais koronavīruss nav iepriekš cirkulējis sabiedrībā, jāpieņem, ka visi iedzīvotāji ir pret to jutīgi. Vīruss izplatās ar gaisa pilieniem, inficētai personai klepojot, šķaudot vai runājot, tādēļ visaugstākais risks tās pārnesei ir tuvs kontakts – mazāk nekā 2 m un ilgāk nekā 15 minūtes. Slimības strauja izplatība populācijā var izraisīt situāciju, kad tūlītēji pieejamo medicīnisko resursu apjoms vairs neatbilst saslimušo skaitam. Liela negatīva ietekme būtu, ja slimības izplatība skartu ārstniecības personas ārstniecības iestādēs un būtu nepieciešama liela darbinieku skaita izolācija. Sākotnējie citās valstīs gūtie dati liecina, ka stingri sabiedrības veselības pasākumi, jo īpaši saistībā ar izolāciju un sociālo distancēšanos tūlīt pēc gadījumu identificēšanas, var mazināt turpmākās izplatības varbūtību, taču to neizslēdz pilnībā.
Lai gan novērotā saslimstība 2022. gada beigās un 2023. gada sākumā bija salīdzinoši neliela, notekūdeņu monitoringa dati liecināja par samērā augstu SARS-CoV-2 vīrusa omikrona XBB.1.5. varianta vīrusu cirkulāciju.
Lielākais slimības ziņoto gadījumu skaits Latvijā – 11 992 – tika reģistrēts 19.02.2022. pandēmijas trešajā augstākas slimības izplatības periodā laikā no 2022. gada janvāra vidus līdz marta sākumam. No pandēmijas sākuma līdz 2023. gada martam Latvijā reģistrēti 6672 mirušie, kuru nāves pamatcēlonis bijis Covid-19. Visvairāk 2022. gadā – 4351 (Slimību profilakses un kontroles centra dati).
Cilvēki ietur divu metru distanci pie lielveikala. Bergamo, Itālija, 25.03.2020.
Fotogrāfs Claudio Furlan. Avots: Scanpix/LaPresse via ZUMA Press/ ZUMAPRESS.com.