AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2024. gada 4. decembrī
Ineta Salmane

Amblyomma antillorum raibērces

Amblyomma antillorum raibērču suga pieder pie raibērču ģints (genus Amblyomma), ganību ērču dzimtas (familia Ixodidae), ganību ērču kārtas (ordo Ixodida), parazītveida ērču virskārtas (superordo Parasitiformes), ērču apakšklases (subclassis Acari), zirnekļveidīgo klases (classis Arachnida), helicerātu apakštipa (subphylum Chelicerata), posmkāju tipa (phylum Arthropoda)

Saistītie šķirkļi

  • ērces
  • ganību ērču dzimta
  • ganību ērču kārta
  • helicerāti
  • parazītveida ērces
  • posmkāji
  • raibērces
  • zirnekļveidīgie

Satura rādītājs

  • 1.
    Amblyomma antillorum raibērču vispārīgs raksturojums
  • 2.
    Amblyomma antillorum raibērču dzīves cikls
  • 3.
    Amblyomma antillorum raibērču sastopamība
  • 4.
    Amblyomma antillorum raibērču nozīme
  • Saistītie šķirkļi
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Amblyomma antillorum raibērču vispārīgs raksturojums
  • 2.
    Amblyomma antillorum raibērču dzīves cikls
  • 3.
    Amblyomma antillorum raibērču sastopamība
  • 4.
    Amblyomma antillorum raibērču nozīme
Amblyomma antillorum raibērču vispārīgs raksturojums

Amblyomma antillorum (Kohls, 1969) ērcēm ir raibērču ģintij Amblyomma raksturīgās pazīmes. 

To kāpuri ir 0,82–1,05 mm gari, nimfas ir 1,1–2 mm garas. Pieaugušās raibērces sasniedz 5 mm garumu. Tēviņiem muguras vairogs nosedz visu ķermeņa mugurpusi, bet mātītēm – aptuveni trešo daļu no tās. Ventrālo vairogu nav. Ķermenis gaiši līdz tumši brūns, ar gaišāku rakstu. Nimfas ir vienkrāsainas. Amblyomma antillorum raibērču gnatosomas pamats ir trijstūrveida; hipostoms jeb mutes orgāns ir strups, ar ieapaļu galu. Pedipalpas (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu otrais pāris) ir garas, īpaši garš ir to otrais posms. Kājas ir brūnganas, ar šķērseniskām, gaišākām joslām. Acis ir attīstītas, tomēr redze ir vāja. Šīs raibērces pārsvarā uztver tikai gaismas izmaiņas. Amblyomma antillorum raibērcēm labi redzami festoni (rievām līdzīgas struktūras gar ķermeņa aizmugurējo malu).

Amblyomma antillorum raibērces parasti uzturas saimniekorganisma pakaļkāju padušu, anālās atveres un pakrūts apvidū. Līdzīgi kā citas Ixodidae ērces, tās ar helicerām (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu pirmais pāris) caurdur saimniekorganisma ādu un ievada hipostomu brūcē. Amblyomma antillorum raibērces, kas ir piesūkušās asinis, iegūst pelēku krāsojumu.

Amblyomma antillorum raibērču dzīves cikls

Amblyomma antillorum raibērcēm raksturīgs triju saimnieku attīstības cikls. Tām raksturīgās attīstības stadijas ir ola, kāpurs, nimfa un imago. Visas kustīgās attīstības stadijas attīstās uz rāpuļiem. Mātītes, kas ir piesūkušās asinis, nokrīt no saimniekorganisma un dēj olas.

Amblyomma antillorum raibērču sastopamība

Amblyomma antillorum raibērces ir sastopamas Centrālamerikā, Vestindijā, Anegadas salās (Britu Virdžīnu salas), Austrumkaikosas salā (Bahamu salas) un Dominikā. Šo raibērču galvenais saimniekorganisms, Anegadas klinšu iguānas Iguana pinguis, antropogēnās ietekmes rezultātā ir nonākušas apdraudēto sugu sarakstā, līdz ar to arī Amblyomma antillorum raibērču eksistence var tikt apdraudēta.

Latvijā Amblyomma antillorum raibērces nav sastopamas.

Amblyomma antillorum raibērču nozīme

Amblyomma antillorum raibērces parazitē uz rāpuļiem, galvenokārt uz Anegadas klinšu iguānām Iguana pinguis, Mazo Antiļu salu iguānām Iguana delicatissima un Kaikosas klinšu iguānām Iguana carinata (Squamata, Iguanidae). Atsevišķos gadījumos Amblyomma antillorum raibērces parazitējušas uz žņaudzējčūskām Boa nebulosa (Squamata, Boidae), čūskām Alsophis sibonius (Squamata, Colubridae) un Dominikas ķirzakām Ameiva fuscata (Squamata, Teiidae). Līdz šim Amblyomma antillorum raibērces uz cilvēkiem nav atrastas.

Saistītie šķirkļi

  • ērces
  • ganību ērču dzimta
  • ganību ērču kārta
  • helicerāti
  • parazītveida ērces
  • posmkāji
  • raibērces
  • zirnekļveidīgie

Autora ieteiktie papildu resursi

Ieteicamā literatūra

  • Beati, L. and Klompen, H., ’Phylogeography of ticks (Acari: Ixodida)’, Annal Review of Entomology, 64, 2019, pp. 379–397.
  • Durden, L.A. et al., ’Reptail-associated ticks from Dominica and the Bahamas with notes on hyperprasitic erythraeid mites’, Journal of Parasitology, 101/1, 2015, pp. 24–27.
  • Guglielmone, A.A., Petney, T.N., and Robbins, R.G., ’Ixodidae (Acari: Ixodoidea): descriptions and redescriptions of all known species from 1758 to December 31, 2019’, Zootaxa, 4871/1, 2020.
  • Keirans, J.E., ’Amblyomma antillorum Kohls, 1969 (Acari: Ixodidae): description of the immature stages from the rock iguana, Iguana pinguis (Sauria: Iguanidae) in the British Virgin Islands’, Proceedings of the Entomological Society of Washington, 87, 1985, pp. 821–825.
  • Kohls, G.M., ’A new species of Amblyomma from iguanas in the Caribbean (Acarina: Ixodidae)’, Journal of Medical Entomology, 6, 1969, pp. 439–442.
  • Voltzit, O.V., ’A review of Neotropical Amblyomma species (Acari: Ixodidae)’, Acarina, 15/1, 2007, pp. 3–134.

Ineta Salmane "Amblyomma antillorum raibērces". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/180282-Amblyomma-antillorum-raib%C4%93rces (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/180282-Amblyomma-antillorum-raib%C4%93rces

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana