Amblyomma arianae (Keirans, Garris, 1986) [= Amblyomma quadricavum (Schulze, 1941), Aponomma quadricavum (Schulze, 1941)] ērcēm ir raibērču ģintij Amblyomma raksturīgās pazīmes. Tās ir lielas, 3–6 mm garas raibērces ar plati ovālu un vienkrāsainu ķermeni gaišos vai sarkanbrūnos toņos. Mātītes ir lielākas par tēviņiem. Skutums (muguras vairogs) Amblyomma arianae ir gaiši brūns. Tēviņiem tas nosedz visu ķermeņa mugurpusi, bet mātītēm – aptuveni trešo daļu no tās. Šīm raibērcēm gnatosomas pamatne ir kvadrātveida. Amblyomma arianae raibērcēm uz II–IV kāju pāra gūžām atrodas divi dzelkņi. Pedipalpas (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu otrais pāris) un kājas šīm raibērcēm ir salīdzinoši īsas. Amblyomma arianae raibērcēm ir rudimentāras acu struktūras. 

Līdzīgi kā citas ganību ērces, Amblyomma arianae raibērces ar helicerām (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu pirmais pāris) caurdur saimniekorganisma ādu un ievada hipostomu jeb mutes orgānu brūcē.

Amblyomma arianae raibērcēm ir triju saimnieku attīstības cikls. Tām raksturīgās attīstības stadijas ir ola, kāpurs, nimfa un imago. Pēc barošanās mātītes nokrīt no saimniekorganisma un dēj olas.

Amblyomma arianae raibērces ir endēma suga Centrālamerikas reģionā. Tās sastopamas Puertoriko, Kaimanu salu, Kubas, Haiti un Jamaikas mitrajos platlapu tropu mežos.

Amblyomma arianae raibērces Latvijā nav sastopamas.

Amblyomma arianae raibērces galvenokārt ir čūsku parazīti. Tās atrastas uz čūskām Alsophis portoricensis (Squamata, Colubridae), žņaudzējčūskām Chilabothrus angulifer, Chilabothrus striatus un Chilabothrus subflavus (Squamata, Boidae), odzēm (Squamata, Viperidae), čūskām Borikenophis portoricensis un Cubophis cantherigerus (Squamata, Dipsadidae) un iguānām (Squamata, Iguanidae). Amblyomma arianae raibērces nav atrastas parazitējam uz cilvēkiem.