Amblyomma auricularium (Conil, 1878) ērcēm ir raibērču ģintij Amblyomma raksturīgās pazīmes. Šīs raibērces ir 4–6 mm garas. Ķermenis sarkanajām bruņnešu raibērcēm ir ovāls, gaiši dzeltens vai gaiši brūns ar vāji izteiktu rakstu (vai bez raksta) uz idiosomas mugurpuses. Tēviņiem blāvs skutums (muguras vairogs) sedz visu idiosomas mugurpusi. Mātītēm skutums ir koši dzeltens un sedz tikai ķermeņa priekšējo trešdaļu. Mātītes ir lielākas par tēviņiem. Sarkanās bruņnešu raibērces, kas ir piesūkušās asinis, iegūst gaišu, pelēcīgi brūnu nokrāsu ar tumšāku, brūnu skutumu. Nepaēdušām raibērcēm gar ķermeņa mugurpuses aizmugurējām malām labi saskatāmi festoni (rievām līdzīgas struktūras). Pedipalpas (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu otrais pāris) sarkanajām bruņnešu raibērcēm ir garas. Gnatosomas pamatne ir četrstūrveida. Kājas sarkanajām bruņnešu raibērcēm ir garas, gaiši dzeltenas bez šķērsjoslām. Uz I–IV kāju pāra gūžām atrodas pa vienam dzelknim. Acis sarkanajām bruņnešu raibērcēm ir, bet tās ir vāji attīstītas un pārsvarā uztver tikai gaismas izmaiņas. Līdzīgi kā citas ganību ērces, Amblyomma auricularium raibērces ar helicerām (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu pirmais pāris) caurdur saimniekorganisma ādu un ievada hipostomu jeb mutes orgānu brūcē.
Pētījumos novērots, ka 96 stundu atrašanās ūdenī neietekmēja asinis piesūkušās sarkanās bruņnešu raibērces, bet pēc izņemšanas no ūdens pasliktinājās izdēto olu kvalitāte, samazinājās to daudzums.