Amblyomma auricularium (Conil, 1878) ērcēm ir raibērču ģintij Amblyomma raksturīgās pazīmes. Šīs raibērces ir 4–6 mm garas. Ķermenis sarkanajām bruņnešu raibērcēm ir ovāls, gaiši dzeltens vai gaiši brūns ar vāji izteiktu rakstu (vai bez raksta) uz idiosomas mugurpuses. Tēviņiem blāvs skutums (muguras vairogs) sedz visu idiosomas mugurpusi. Mātītēm skutums ir koši dzeltens un sedz tikai ķermeņa priekšējo trešdaļu. Mātītes ir lielākas par tēviņiem. Sarkanās bruņnešu raibērces, kas ir piesūkušās asinis, iegūst gaišu, pelēcīgi brūnu nokrāsu ar tumšāku, brūnu skutumu. Nepaēdušām raibērcēm gar ķermeņa mugurpuses aizmugurējām malām labi saskatāmi festoni (rievām līdzīgas struktūras). Pedipalpas (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu otrais pāris) sarkanajām bruņnešu raibērcēm ir garas. Gnatosomas pamatne ir četrstūrveida. Kājas sarkanajām bruņnešu raibērcēm ir garas, gaiši dzeltenas bez šķērsjoslām. Uz I–IV kāju pāra gūžām atrodas pa vienam dzelknim. Acis sarkanajām bruņnešu raibērcēm ir, bet tās ir vāji attīstītas un pārsvarā uztver tikai gaismas izmaiņas. Līdzīgi kā citas ganību ērces, Amblyomma auricularium raibērces ar helicerām (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu pirmais pāris) caurdur saimniekorganisma ādu un ievada hipostomu jeb mutes orgānu brūcē. 

Pētījumos novērots, ka 96 stundu atrašanās ūdenī neietekmēja asinis piesūkušās sarkanās bruņnešu raibērces, bet pēc izņemšanas no ūdens pasliktinājās izdēto olu kvalitāte, samazinājās to daudzums.

Amblyomma auricularium raibērcēm ir triju saimnieku attīstības cikls. Tām raksturīgās attīstības stadijas ir ola, kāpurs, nimfa un imago. Sarkano bruņnešu raibērču attīstības cikls ir novērots laboratorijas apstākļos. Pēc apaugļošanās sarkanās bruņnešu raibērču mātītes barojās uz saimniekorganisma 11–23 dienas. Nokritušas no saimniekorganisma, mātītes 3–9 dienas atradās miera periodā. Turpmāk mātītes dēja olas 11–31 dienu; olu attīstība ilga 33–39 dienas. Sarkano bruņnešu raibērču kāpuri izšķīlās no 98–99 % izdēto olu. Pēc izšķilšanās kāpuriem bija 1–2 dienas ilgs miera periods. Pēc tam kāpuri 3–9 dienas barojās uz saimniekorganisma. Pēc barošanās un līdz novilkšanās (vecā ķermeņa apvalka nomaiņas) sākumam kāpuri 11–13 dienas atradās miera stāvoklī. Nimfām pirms barošanās uzsākšanas novērots 1–2 dienas ilgs miera periods. Pēc tam nimfas 3–10 dienas barojās uz saimniekorganisma. Pēc barošanās nimfām bija 16–20 dienas ilgs miera periods. Tad sekoja novilkšanās un bija sasniegta imago stadija. Mātītes pēc barošanās nokrīt no saimniekorganisma, lai dētu olas, bet tēviņi pēc pārošanās paliek uz saimniekorganisma un uzmeklē citas mātītes. Viss sarkano bruņnešu raibērču attīstības cikls laboratorijas apstākļos ilga 97–162 dienas. Dabiskos apstākļos šis attīstības periods ir garāks.

Sarkanās bruņnešu raibērces sastopamas Dienvidamerikā no Patagonijas ziemeļiem Argentīnā līdz Teksasas un Floridas teritorijai Amerikas Savienoto Valstu dienvidos. Šīs raibērces galvenokārt izplatītas tropu un subtropu zālājos, savannās, krūmājos un platlapu koku mežos.

Latvijā sarkanās bruņnešu raibērces nav sastopamas.

Sarkano bruņnešu raibērču galvenais saimniekorganisms ir Dasypodidae (Cingulata) dzimtas bruņneši. Šīs raibērces atrastas arī uz skudrulāčiem (Pilosa, Myrmecophagidae), oposumiem (Didelphimorphia, Didelphidae), kapibarām (Caviidae), šinšilām (Rodentia, Chinchillidae), pelēm (Rodentia, Muridae), vilkiem un lapsām (Carnivora, Canidae), seskiem (Carnivora, Mustelidae), degunlāčiem (Carnivora, Procyonidae), putniem, atsevišķos gadījumos arī uz mājlopiem, suņiem un zirgiem. Dažreiz tās atrastas arī uz cilvēkiem, bet šīs raibērces neuzskata par cilvēku parazītiem. Pieaugušās sarkanās bruņnešu raibērces barojas galvenokārt uz bruņnešiem, bet nepieaugušās parazitē uz bruņnešiem, somaiņiem, grauzējiem un mājas suņiem.

Amblyomma auricularium raibērcēs atrastas riketsijas Rickettsia amblyommii, kas izraisa plankumaino drudzi, un Rickettsia bellii, kas izraisa vairākas riketsiozes.