Amblyomma brasiliense (Aragão, 1908) ērcēm ir raibērču ģintij Amblyomma raksturīgās pazīmes. Amblyomma brasiliense raibērces ir ovālas, 4–5 mm garas. Amblyomma brasiliense tēviņiem ķermenis ir gaiši dzeltenīgs vai gaiši brūns ar tumšu rakstu uz visas ķermeņa mugurpuses. Skutums (muguras vairogs) tēviņiem sedz visu ķermeņa mugurpusi. Kājas ir gaiši brūnas. Amblyomma brasiliense mātītēm ķermenis ir gaiši brūns ar tumši brūnu rakstu. Skutums ir dzeltenīgi brūns ar tumši brūnu punktojumu. Mātītēm skutums sedz ķermeņa mugurpuses priekšējo daļu. Skutuma sānu malās atrodas plakanas, seklas acis. Nepaēdušām Amblyomma brasiliense raibērcēm ir labi saskatāmi 11 festoni (rievām līdzīgas struktūras gar ķermeņa mugurpuses aizmugurējām malām). Gnatosomas pamatne ir četrstūrveida. Pedipalpas (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu otrais pāris) ir īsas. Kājas ir garas un ar dzelkņiem uz visu kāju pāru gūžām. Uz Amblyomma brasiliense raibērču kāpuru idiosomas ir četri tauku dziedzeri – viens pāris atrodas uz mugurpuses, trīs pāri atrodas vēderpusē pie koksām. Līdzīgi kā citas ganību ērces, Amblyomma brasiliense raibērces ar helicerām (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu pirmais pāris) caurdur saimniekorganisma ādu un ievada hipostomu jeb mutes orgānu brūcē.

Amblyomma brasiliense raibērcēm ir raksturīgs triju saimnieku attīstības cikls. Raksturīgās attīstības stadijas ir ola, kāpurs, nimfa un imago. Amblyomma brasiliense raibērču attīstība ir novērota laboratorijas apstākļos. Mātītes uz saimniekorganisma barojās 10–17 dienas. Paēdušas tās nokrita no saimniekorganisma un atradās miera stāvoklī 30–35 dienas, pēc tam dēja olas. No olām kāpuri izšķīlās pēc aptuveni 100 dienām. Kāpuriem un nimfām barošanās laiks uz saimniekorganisma bija piecas dienas. Miera periods pirms novilkšanās (vecā ķermeņa apvalka nomaiņas) kāpuriem bija 30 dienas, nimfām – 44 dienas. Nimfas pēc novilkšanās sasniedza imago stadiju.

Amblyomma brasiliense raibērces sastopamas Dienvidamerikā – Argentīnā, Bolīvijā, Paragvajā un Brazīlijā –, kur tās apdzīvo subtropiskus un tropiskus mitrus platlapu koku mežus.

Latvijā Amblyomma brasiliense raibērces nav sastopamas.

Amblyomma brasiliense raibērču galvenais saimniekorganisms ir baltlūpu pekari Tayassu pecari (Artiodactyla, Tayassuidae). Nepieaugušās Amblyomma brasiliense raibērču attīstības stadijas kā saimniekorganismus izmanto arī savvaļas putnus un sīkos zīdītājus.

Amblyomma brasiliense raibērces uzskata par vienu no agresīvākajiem ērču parazītiem, kas uzbrūk cilvēkiem Brazīlijā. Raibērces koduma vietā parasti novērojama niezēšana, iekaisums un uztūkums. Amblyomma brasiliense raibērces, iespējams, pārnēsā Trypanosoma spp., Borrelia spp. un Rickettsia spp., kas izraisa infekcijas slimības.