Amblyomma cordiferum (Neumann, 1899) ērcēm ir raibērču ģintij Amblyomma raksturīgās pazīmes. Amblyomma cordiferum ir 4–7 mm garas, gaiši vai tumši brūnas raibērces ar tumšāku ornamentējumu uz ķermeņa mugurpuses. Tēviņi ir mazāki par mātītēm. To ķermeņa mugurpusi pilnībā sedz skutums (muguras vairogs). Mātītēm skutums ir trīsstūrveida, tumšākā krāsā un sedz tikai ķermeņa priekšējo trešdaļu. Gnatosomas pamatne ir četrstūrveida. Kājas ir garas, tumšāk brūnas, bez izteikta šķērssvītrojuma. Visu kāju pāru gūžām raksturīgi smaili dzelkņi. Pedipalpas (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu otrais pāris) ir garas un slaidas. Acis ir elipsveida, plakanas un atrodas uz skutuma sānu malām. Dzimumorgāni atrodas ķermeņa vēderpusē II–III kāju pāra līmenī. Nepaēdušām Amblyomma cordiferum raibērcēm labi redzami 11 festoni (rievām līdzīgas struktūras gar ķermeņa mugurpuses aizmugurējām malām). Amblyomma cordiferum raibērces parasti piestiprinās zem rāpuļu zvīņām. Līdzīgi kā citas ganību ērces, Amblyomma cordiferum raibērces ar helicerām (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu pirmais pāris) caurdur saimniekorganisma ādu un ievada hipostomu jeb mutes orgānu brūcē.