Amblyomma crassipes (Neumann, 1901) [= Aponomma crassipes (Neumann, 1901); Aponomma fuscolineatum (Lucas, 1857)] ērcēm ir raibērču ģintij Amblyomma raksturīgās pazīmes. Amblyomma crassipes ir 4–7 mm garas un plati ovālas raibērces. Ķermenis ir sarkanbrūns, ar gaišāku krāsojumu gar ķermeņa malām un metāliski zaļām svītrām un laukumiem ķermeņa vidusdaļā un sānos. Mātītēm ķermenis ir tumši brūns, ar metālisku spīdumu, trijiem zaļiem laukumiem un bez ornamentējuma. Tēviņi ir mazāki par mātītēm. To ķermeņa mugurpusi pilnībā sedz skutums (muguras vairogs). Mātītēm skutums ir trīsstūrveida un sedz tikai ķermeņa priekšējo trešdaļu. Ķermeņa mugurpusi klāj punktējums. Amblyomma crassipes raibērcēm gnatosomas pamatne ir četrstūrveida. Pedipalpas (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu otrais pāris) ir īsas un strupas. Kājas ir īsas un druknas, mātītēm slaidākas nekā tēviņiem. Acis ir plakanas un atrodas uz skutuma sānu malām. I kāju pāra gūžas ir ar diviem maziem dzelkņiem. II–IV kāju pāra gūžas ir ar vienu mazu dzelkni. Nepaēdušām Amblyomma crassipes raibērcēm redzami īsi, sekli 11 festoni (rievām līdzīgas struktūras gar ķermeņa mugurpuses aizmugurējām malām). Dzimumorgāni atrodas vēderpusē II un III kāju pāra līmenī. Līdzīgi kā citas ganību ērces, Amblyomma crassipes raibērces ar helicerām (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu pirmais pāris) caurdur saimniekorganisma ādu un ievada hipostomu jeb mutes orgānu brūcē.