Amblyomma crenatum (Neumann, 1899) [= Amblyomma subluteum (Neumann, 1899)] ērcēm ir raibērču ģintij Amblyomma raksturīgās pazīmes. Amblyomma crenatum raibērču nimfas un kāpuri līdz šim nav atrasti, zināmi ir tikai šīs sugas tēviņi un mātītes. Amblyomma crenatum ir vienas no lielākajām zināmajām raibērcēm, tās var sasniegt 8–12 mm garumu. Šo raibērču ķermenis ir plati ovāls, tumši sarkanā krāsā, ar izteiktu, dziļu punktējumu. Amblyomma crenatum raibērču tēviņi ir mazāki par mātītēm. Tēviņu ķermeņa mugurpusi pilnībā sedz skutums (muguras vairogs). Mātītēm skutums ir tumšāks par pārējo ķermeni un sedz tikai ķermeņa priekšējo trešdaļu. Gnatosomas pamatne ir četrstūrveida. Pedipalpas (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu otrais pāris) un kājas ir garas, slaidas, brūnā krāsā. Kājām ir raksturīgas gaišākas šķērsjoslas. Acis ir ovālas un atrodas uz skutuma sānu malām. Nepaēdušām Amblyomma crenatum raibērcēm redzami izteikti 11 festoni (rievām līdzīgas struktūras gar ķermeņa mugurpuses aizmugurējām malām). Dzimumorgāni atrodas ķermeņa vēderpusē II–III kāju pāra līmenī. Līdzīgi kā citas ganību ērces, Amblyomma crenatum raibērces ar helicerām (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu pirmais pāris) caurdur saimniekorganisma ādu un ievada hipostomu jeb mutes orgānu brūcē.