Zinātnieki uzskata, ka Amblyomma elaphense raibērces ir primitīva, relikta suga un apdzīvojusi Laurāziju (tagadējo Ziemeļamerikas teritoriju) jau pirms 60 miljoniem gadu. Amblyomma elaphense (Price, 1959) [= Aponomma elaphense (Price, 1959); Robertsicus elaphensis (Price, 1959)] raibērces ir 2–3 mm garas, plati ovālas. To ķermenis ir no dzeltenas līdz gaiši brūnai krāsai bez izteikta ornamentējuma. Skutums (muguras vairogs) ir plats, gluds, ar nelielu punktējumu un īsiem matiņiem. Tēviņu ķermeņa mugurpusi pilnībā sedz skutums. Mātītēm skutums ir trīsstūrveida un sedz tikai ķermeņa mugurpuses priekšējo trešdaļu. Amblyomma elaphense raibērču gnatosomas pamatne ir trīsstūrveida. Pedipalpas (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu otrais pāris) ir garas un slaidas. Acis ir vidēji lielas, plakanas un atrodas uz skutuma sānu malām. Kājas Amblyomma elaphense raibērcēm ir garas, gaiši brūnā krāsā, bez izteiktām šķērsjoslām. I–IV kāju pāra gūžas ir ar vienu nelielu dzelkni. Šīm raibērcēm ir vāji izteikti 11 festoni (rievām līdzīgas struktūras gar ķermeņa mugurpuses aizmugurējām malām). Peritrēmas (vairodziņš vai plāksnīte, kas apņem stigmas atveri uz ķermeņa virsmas) ir ovālā formā ar pagarinājumu uz ķermeņa sāniem. Amblyomma elaphense raibērču dzimumorgāni atrodas ķermeņa vēderpusē II kāju pāra līmenī. Līdzīgi kā citas ganību ērces, Amblyomma elaphense raibērces ar helicerām (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu pirmais pāris) caurdur saimniekorganisma ādu un ievada hipostomu jeb mutes orgānu brūcē.

Amblyomma elaphense pieaugušās raibērces un nimfas parasti piestiprinās pie saimniekorganisma sāniem, kur saskaras mugurpuses un vēderpuses zvīņas. Kāpuri parasti atrodas zem zvīņām čūskas sānu daļā un nedaudz augstāk.

Amblyomma elaphense un Amblyomma quadricavum (Schulze, 1941) raibērču kāpuri un pieaugušās Amblyomma elaphense un Amblyomma latum (Koch, 1844) raibērces ir morfoloģiski līdzīgas. 

Amblyomma elaphense raibērcēm ir četras attīstības stadijas: ola, kāpurs, nimfa un imago.

Uz nebrīvē turētajām čūskām Elaphe subocularis (Squamata, Colubridae) novērots, ka Amblyomma elaphense raibērču mātītes parasti pieēdas asinis un dēj olas vasaras beigās un rudens sākumā. Pašreiz nav pieejama sīkāka informācija par šo raibērču bioloģiju un attīstību. 

Amblyomma elaphense raibērces sastopamas Čivavas tuksnesī Meksikā un Ņūmeksikā, Arizonā, Teksasā (Amerikas Savienotajās Valstīs, ASV). Tās saistītas ar čūsku Elaphe subocularis izplatības areālu. Amblyomma elaphense ir vienīgā uz rāpuļiem (Reptilia) parazitējošā raibērču suga, kurai ASV ir dzimtā teritorija.

Latvijā Amblyomma elaphense raibērces nav sastopamas. 

Amblyomma elaphense raibērču galvenais saimniekorganisms ir čūskas Elaphe subocularis. Šīs raibērces bieži lielā skaitā ir piesūkušās Elaphe subocularis astei un var izraisīt tās atmiršanu un nokrišanu. Amblyomma elaphense raibērces var izraisīt čūskām ērču paralīzi.

Nav bijusi pieejama informācija par šo raibērču parazitēšanu uz cilvēkiem.