Amblyomma exornatum (Koch, 1844) [= Aponomma exornatum (Koch, 1844)] ir raibērču ģintij Amblyomma raksturīgās pazīmes. Amblyomma exornatum raibērces ir 4–6 mm garas, plati ovālas. To ķermeņa mugurpuse ir no dzeltenas līdz gaiši brūnai un ar tumšāk brūnu ornamentējumu, izteiktu, blīvu punktējumu. Skutums (muguras vairogs) ir plats, gaiši brūnā krāsā un ar izteiktu punktējumu. Tēviņu ķermeņa mugurpusi pilnībā sedz skutums. Mātītēm skutums ir trīsstūrveida un sedz ķermeņa mugurpuses priekšējo trešdaļu. Acis ir vidēji lielas un atrodas uz skutuma sānu malām. Amblyomma exornatum raibērcēm pedipalpas (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu otrais pāris) ir vidēji garas un slaidas. Kājas Amblyomma exornatum raibērcēm ir garas, gaiši brūnā krāsā un ar vāji izteiktām, gaišākām šķērsjoslām. Šīm raibērcēm ir salīdzinoši vāji izteikti 11 festoni (rievām līdzīgas struktūras gar ķermeņa mugurpuses aizmugurējām malām). Līdzīgi kā citas ganību ērces, Amblyomma exornatum raibērces ar helicerām (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu pirmais pāris) caurdur saimniekorganisma ādu un ievada hipostomu jeb mutes orgānu brūcē. 

Amblyomma exornatum raibērcēm ir četras attīstības stadijas: ola, kāpurs, nimfa un imago. Šīm raibērcēm ir viena saimnieka attīstības cikls. To kāpuri, nimfas un pieaugušās raibērces barojas uz viena saimniekorganisma. Mātītes, kas pieēdušās asinis, nokrīt no saimniekorganisma un dēj olas augsnē vai zemsedzē. No olām izšķiļas kāpuri, kas meklē jaunu saimniekorganismu. Visa tālākā attīstība notiek uz šī saimniekorganisma. Kāpuri barojas un novelkas (nomaina veco ķermeņa apvalku); nimfas barojas, novelkas un sasniedz imago stadiju. Arī raibērču pārošanās notiek uz šī saimniekorganisma. 

Amblyomma exornatum raibērces ir Āfrikā plaši izplatīta suga. Tās sastopamas Āfrikas kontinentā, no Ziemeļāfrikas līdz Dienvidāfrikai.

Ar ievestajiem rāpuļiem no Āfrikas Amblyomma exornatum raibērces ir ienākušas Amerikas Savienotajās Valstīs, Eiropā un citur.

Latvijā Amblyomma exornatum raibērces nav sastopamas. 

Amblyomma exornatum raibērču galvenie saimniekorganismi ir zvīņrāpuļi (Reptilia, Squamata): varāni Varanus albigularis, Varanus olivaceus, Varanus exanthematicus (Varanidae), scinki (Scincidae) un pitoni (Boidae). Šīs raibērces atrastas arī uz bruņurupučiem (Testudinidae), krokodiliem (Crocodylidae), hameleoniem (Chamaeleonidae), čūskām (Colubridae, Elapidae, Viperidae). Amblyomma exornatum raibērces parazitē arī uz sikspārņiem (Chiroptera), zvīņnešiem (Pholidota), grauzējiem (Rodentia), pārnadžiem (Artiodactyla) un plēsējiem (Carnivora).

Amblyomma exornatum raibērces zīdītājiem bieži vien piestiprinās nāsīs, kas var izraisīt dzīvnieku nosmakšanu un nāvi. Haemogregarina (Apicomplexa, Haemogregarinidae) ir rāpuļu asins sūcēji parazīti, kurus pārnēsā arī Amblyomma exornatum raibērces. Amblyomma exornatum raibērcēs atrastas Coxiella burnetii, Rickettsia spp., kas izraisa plankumaino drudzi, un Ehrlichia ruminantium. Šo raibērču loma slimību izraisītāju izplatīšanā pilnībā nav noskaidrota.