Amblyomma falsomarmoreum (Tonelli-Rondelli, 1935) ērcēm ir raibērču ģintij Amblyomma raksturīgās pazīmes. Šīs raibērces ir 3–7 mm garas un plati ovālas. Mātītes, kas piesūkušās asinis, var sasniegt 11 mm garumu. Ķermeņa virsmu klāj sekls, blīvs punktējums. Skutumu (muguras vairogu) klāj dziļš un blīvs punktējums. Skutums ir no vara sarkanas līdz zeltainai krāsai, ar zaļiem laukumiem gar malām un atsevišķām tumši brūnām līnijām. Mātītēm skutums ir trīsstūrveida un sedz ķermeņa mugurpuses priekšējo trešdaļu. Punktējums uz tā ir smalks, sekls, visblīvākais ap acīm. Ķermeņa vēderpuse tēviņiem ir bāli brūna vai pelēkbrūna, bet mātītēm – brūna. Pedipalpas (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu otrais pāris) ir izteikti garas un slaidas. Kājas ir garas un brūnas, bez izteiktām šķērsjoslām. I kāju pāra gūžām ir divi dzelkņi, I–IV kāju pāra gūžām ir viens dzelknis. Acis ir plakanas un atrodas skutuma sānu malās. Peritrēmu vairodziņš ir garš un ar nelielu pagarinājumu uz ķermeņa sāniem. Tuksneša bruņurupuču raibērcēm ir izteikti un gari 11 festoni (rievām līdzīgas struktūras gar ķermeņa mugurpuses aizmugurējām malām). Dzimumatveres atrodas ķermeņa vēderpusē II–III kāju pāra līmenī. Līdzīgi kā citas ganību ērces, Amblyomma falsomarmoreum raibērces ar helicerām (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu pirmais pāris) caurdur saimniekorganisma ādu un ievada hipostomu jeb mutes orgānu brūcē.
Tuksneša bruņurupuču raibērces reizēm tiek sajauktas ar Amblyomma marmoreum (Paoli, 1916), Amblyomma nuttalli (Dönitz, 1909) un Amblyomma sparsum (Neumann, 1899) līdzīgu morfoloģisko pazīmju dēļ.