Amblyomma glauerti (Keirans, King, Sharrad, 1994) ērcēm ir raibērču ģintij Amblyomma raksturīgās pazīmes. Šo raibērču ķermenis ir neliels, 3–5 mm garš un ovāls. Skutums (muguras vairogs) tēviņiem sedz visu ķermeņa mugurpusi, bet mātītēm tas ir trīsstūrveida un sedz ķermeņa mugurpuses priekšējo daļu. Līdzīgi kā citas ganību ērces, Amblyomma glauerti raibērces ar helicerām (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu pirmais pāris) caurdur saimniekorganisma ādu un ievada hipostomu jeb mutes orgānu brūcē.

Problemātiska ir Amblyomma glauerti, Amblyomma limbatum (Neumann, 1899) un Amblyomma vikirri (Keirans, Bull, Duffield, 1996) sugu raibērču kāpuru morfoloģiska atšķiršana. 

Amblyomma glauerti raibērcēm ir četras attīstības stadijas: ola, kāpurs, nimfa un imago. Informācija par šo raibērču attīstību un bioloģiju ir nepietiekama. Līdz šim zināms, ka visas attīstības stadijas ir sastopamas tikai uz varāniem.

Amblyomma glauerti raibērces ir endēma Austrālijas suga, un tās ir sastopamas Austrālijas ziemeļu un rietumu daļā. 

Latvijā Amblyomma glauerti raibērces nav sastopamas. 

Visas Amblyomma glauerti raibērču attīstības stadijas parazitē uz varāniem (Squamata, Varanidae) un ir specializējušies šo rāpuļu parazīti. Amblyomma glauerti raibērces atrastas tikai uz Varanus glebopalma un Varanus glauerti sugu varāniem. Raibērces piestiprinās pie varānu ķermeņa sāniem vai astes pamatnes. Parasti tās ir sastopamas nelielā skaitā.