Amblyomma limbatum (Neumann, 1899) ērcēm ir raibērču ģintij Amblyomma raksturīgās pazīmes. Tās ir salīdzinoši mazas, 3–5,5 mm garas, ovālas raibērces. Skutums (muguras vairogs) tām ir sarkanīgi brūns, gar sānu malām izliekts, spīdīgs, ar retu un smalku punktējumu un vairākiem bāliem plankumiem un svītrām. Skutums tēviņiem sedz visu ķermeņa mugurpusi, bet mātītēm tas ir trīsstūrveida un sedz ķermeņa mugurpuses priekšējo daļu. Acis ir mazas, sfēriskas un atrodas pie skutuma sānu malām. Gnatosomas pamatne ir taisnstūrveida. Pedipalpas (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu otrais pāris) un kājas ir vidēji garas un slaidas. Kājas ir bez izteiktām šķērsjoslām. I kāju pāra gūžas ir ar diviem maziem dzelkņiem. II–IV kāju pāra gūžas ir ar vienu trīsstūrveida dzelkni. Peritrēmas ir nelielas un komatveida. Austrālijas rāpuļu raibērcēm ir 11 taisnstūrveida festoni (rievām līdzīgas struktūras gar ķermeņa mugurpuses aizmugurējām malām). Dzimumatveres atrodas ķermeņa vēderpusē II kāju pāra līmenī. Līdzīgi kā citas ganību ērces, Amblyomma limbatum raibērces ar helicerām (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu pirmais pāris) caurdur saimniekorganisma ādu un ievada hipostomu jeb mutes orgānu brūcē. Austrālijas rāpuļu raibērču dažādas attīstības stadijas barošanās nolūkos piestiprinās pie saimniekorganisma atšķirīgās vietās.

Amblyomma limbatum raibērču kāpurus ir problemātiski morfoloģiski atšķirt no Amblyomma vikirri (Keirans, Bull, Duffield, 1996) un Amblyomma glauerti (Keirans, King, Sharrad, 1994) raibērču kāpuriem. 

Austrālijas rāpuļu raibērcēm ir četras attīstības stadijas: ola, kāpurs, nimfa un imago. Šīm raibērcēm ir triju saimnieku attīstības cikls. Austrālijas rāpuļu raibērces ir pielāgojušās sausākiem un karstākiem dzīves vides apstākļiem, tāpēc olu dēšana un raibērču attīstība notiek salīdzinoši ātrāk nekā citai, arī uz rāpuļiem sastopamajai sugai Aponomma hydrosauri (Denny, 1834). Lai piesaistītu tēviņus, mātītes, kad atrodas uz saimniekorganisma, izdala specifiskus feromonus. Tēviņi uzmeklē mātītes, un pārošanās notiek uz saimniekorganisma. Pēc tam mātītes barojas 5–58 dienas uz saimniekorganisma, tad nokrīt no tā. Pēc miera perioda mātītes dēj olas. Laboratorijas apstākļos +22 °C temperatūrā mātītes izdēja 1500–2000 olas 12,9 dienu laikā. Vislielāko olu skaitu tās izdēja piektajā dienā. Augstākā temperatūrā visām attīstības stadijām bija īsāks novilkšanās periods. Vēsākos apstākļos raibērču attīstība apstājās. 

Amblyomma limbatum raibērces ir sastopamas Austrālijā. Tās ir pielāgojušās dzīvei sausākos biotopos, galvenokārt zemieņu mežos.

Latvijā Amblyomma limbatum raibērces nav sastopamas. 

Austrālijas rāpuļu raibērces parazitē galvenokārt uz zvīņrāpuļiem Squamata: agāmām Agamidae un scinkiem Scincidae. Retos gadījumos Austrālijas rāpuļu raibērces parazitē uz cilvēkiem.