Amblyomma goeldii (Neumann, 1899) ērcēm ir raibērču ģintij Amblyomma raksturīgās pazīmes. Šīs raibērces ir 3–8 mm garas un plati ovālas. Tēviņiem skutums (muguras vairogs) ir gluds, dzeltenā krāsā un ar brūniem laukumiem ķermeņa priekšpusē. Skutumu sedz blīvs, sekls punktējums. Mātītēm ķermeņa mugurpuse ir no dzeltenas līdz gaiši brūnai krāsai. Skutums mātītēm ir brūns ar gaišākiem, dzelteniem laukumiem un blīvu punktējumu. Skutums tēviņiem sedz visu ķermeņa mugurpusi, bet mātītēm tas ir trīsstūrveida un sedz ķermeņa mugurpuses priekšējo daļu. Amblyomma goeldii raibērcēm acis ir lielas, nedaudz izliektas un atrodas uz skutuma sānu malām. Gnatosoma ir taisnstūrveida. Pedipalpas (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu otrais pāris) ir garas un slaidas. Kājas ir garas, gaiši brūnas un ar gaišākām šķērsjoslām. I kāju pāra gūžām ir divi šauri, gari dzelkņi. II–IV kāju pāra gūžas ir ar vienu īsu trīsstūrveida dzelkni. Ķermeņa vēderpusi sedz īsi, smalki matiņi. Dzimumatveres atrodas II–III kāju pāra līmenī. Amblyomma goeldii raibērcēm ir 11 festoni (rievām līdzīgas struktūras gar ķermeņa mugurpuses aizmugurējām malām). Līdzīgi kā citas ganību ērces, Amblyomma goeldii raibērces ar helicerām (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu pirmais pāris) caurdur saimniekorganisma ādu un ievada hipostomu jeb mutes orgānu brūcē.
Amblyomma fuscum (Neumann, 1907) pieaugušās raibērces ir morfoloģiski līdzīgas ar Amblyomma goeldii. Šīs sugas ir atšķiramas pēc skutuma struktūras un ornamentācijas, Amblyomma goeldii raibērcēm arī ir garāki I kāju pāra gūžu dzelkņi. Amblyomma goeldii, Amblyomma romitii (Tonelli-Rondelli, 1939) un iguānu raibērču (Koch, 1844) nimfas ir morfoloģiski līdzīgas.