Amblyomma humerale (Koch, 1844) [= Amblyomma gypsatum (Neumann, 1911)] ērcēm ir raibērču ģintij Amblyomma raksturīgās pazīmes. Ķermenis šīm raibērcēm ir plati ovāls, 4–6 mm garš ar blīvu punktējumu. Skutums (muguras vairogs) ir gluds, izliekts, tumši brūnā krāsā ar ornamentējumu un ar blāviem, neregulāriem plankumiem. Mātītēm ķermeņa mugurpuse ir sarkanbrūna. Skutums tēviņiem sedz visu ķermeņa mugurpusi, bet mātītēm tas ir trīsstūrveida un sedz ķermeņa mugurpuses priekšējo daļu. Acis ir mazas, plakanas, blāvas un atrodas uz skutuma sānu malām. Gnatosomas pamatne ir taisnstūrveida. Pedipalpas (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu otrais pāris) ir vidēji garas. Mātītēm tās ir garākas nekā tēviņiem. Ķermeņa vēderpuse ir gluda, dzeltenīgi brūna ar punktējumu un retiem matiņiem. Peritrēmu vairodziņi ir lieli, komatveida tēviņiem un trīsstūrveida mātītēm. Dzimumatveres atrodas ķermeņa vēderpusē II–III kāju pāra līmenī. Kājas ir garas un klātas ar gariem matiņiem. I–IV kāju pāra gūžas ir ar diviem strupiem dzelkņiem. Tumšajām bruņurupuču raibērcēm ir 11 labi izteikti, lieli festoni (rievām līdzīgas struktūras gar ķermeņa mugurpuses aizmugurējām malām). Līdzīgi kā citas ganību ērces, tumšās bruņurupuču raibērces ar helicerām (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu pirmais pāris) caurdur saimniekorganisma ādu un ievada hipostomu jeb mutes orgānu brūcē.

Tumšajām bruņurupuču raibērcēm morfoloģiski līdzīga suga ir Amblyomma sabanerae (Stoll, 1890). 

Amblyomma humerale raibērcēm ir četras attīstības stadijas: ola, kāpurs, nimfa un imago. Tumšo bruņurupuču raibērču tēviņi sastopami grupās, kur tie piestiprinājušies zem bruņurupuču bruņām. Šādā veidā tiek nodrošināta ievērojama feromonu koncentrācija, kas piesaista raibērču mātītes. Mātītes piestiprinās pie saimniekorganisma ādas, un tēviņi pamet bruņurupuča bruņas un dodas pāroties. Pēc pārošanās tēviņi atgriežas iepriekšējā vietā uz bruņām. Tēviņi uz bruņurupučiem vienmēr ir lielākā skaitā. Pētījumos konstatēta mātīšu un tēviņu attiecība 1:10. Laboratorijas apstākļos tumšās bruņurupuču raibērces dzīves ciklu iziet aptuveni 200 dienās. Katrai no kustīgajām attīstības stadijām pirms barošanās bija 25 dienu miera periods. Kāpuri barojās 4–14 dienas, un miera periods pirms novilkšanās (vecā ķermeņa apvalka nomaiņas) ilga 13–32 dienas. Nimfas uz saimniekorganisma barojās 6–12 dienas; pirms novilkšanās tām bija 18–24 dienas ilgs miera periods. Mātīšu barošanās ilgums uz saimniekorganisma bija 25±5,8 dienas. Mātītes, kas piesūkušās asinis, nokrita no saimniekorganisma un izgāja piecu dienu miera periodu pirms olu dēšanas. Olas attīstījās aptuveni 39 dienas. 

Tumšās bruņurupuču raibērces ir endēma Dienvidamerikas centrālās un ziemeļu daļas suga. Tā sastopama Brazīlijā, Kolumbijā, Ekvadorā, Franču Gviānā, Gajānā, Peru, Surinamā, Trinidadā un Venecuēlā. Šo raibērču atrašana Panamā un Teksasā (Amerikas Savienotajās Valstīs, ASV), visticamāk, ir kļūdaina. Tumšās bruņurupuču raibērces ar saimniekorganismiem ir ievestas ASV, bet līdz šim nav pieejama informācija, ka tās būtu iedzīvojušās šajā teritorijā. 

Latvijā Amblyomma humerale raibērces nav sastopamas. 

Galvenie pieaugušo Amblyomma humerale raibērču saimniekorganismi ir sauszemes bruņurupuči Geochelone denticulata un Geochelone carbonaria (Testudines, Testudinidae). Nepieaugušās attīstības stadijas sastopamas arī uz citiem mugurkaulniekiem: sīkajiem rāpuļiem, putniem un zīdītājiem.