Fizikālās ģeogrāfijas uzdevums ir izzināt fizikālos aspektus uz Zemes virsmas, piemēram, vides cilvēces dzīvei un aktivitātēm, kā arī šīs saistības otru pusi – kā cilvēku darbība ietekmē Zemes dabas vidi. Balstoties uz fizikālajiem, ķīmiskajiem un bioloģiskajiem pamatprincipiem, fizikālā ģeogrāfija izzina atmosfēras, litosfēras, hidrosfēras un biosfēras procesus un to sarežģīto mijiedarbību, kas veido esošās struktūras, kuras savukārt veido dzīves vidi cilvēcei. Piemēram, dažāda veida erozijas (vēja, ūdens, antropogēnās) ietekmē jūras piekrastē veidojas dažādas reljefa formas ar atšķirīgām īpašībām.
Zemes novietojums kosmosā, kas nosaka Saules enerģijas sadalījumu uz planētas virsmas, sezonas un dienas ciklus, kā arī fizikas likumi ir pamatā dabas vides apstākļiem un notiekošajiem procesiem. Zemes virsmas reljefs, nogulumu tips un novietojums uz zemeslodes ir galvenie faktori, kas ietekmē hidroloģiskā tīkla, veģetācijas un arī apdzīvojuma telpisko izplatību.
Tehnoloģiskā attīstība, piemēram, tālizpētes datu pieejamība un jaudīgi ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS) rīki ir ļāvuši fizikālās ģeogrāfijas pētījumiem kļūt globālākiem, analizējot plašus reģionus un izmantojot kontekstuālo informāciju. Bieži tiek lietota ainaviskā perspektīva, kas skata reģionus kompleksi, mēģinot integrēt visus dabas vides apstākļus un apzināt to savstarpējo mijiedarbību sarežģītā telpiskā mozaīkā.
Pētījumi fizikālajā ģeogrāfijā ir fundamentāli – to sniegtās atziņas ir ļāvušas saprast, piemēram, globālo atmosfēras cirkulāciju, kas, savukārt, ir pamats klimata izmaiņu izpētei. Pētījumi tektonikā un vulkānismā palīdz noteikt zemestrīču, vulkānu izvirdumu un cunami riska zonas, kā arī pētīt Zemes dzīļu procesus. Fenoloģija pēta dabas ciklu ietekmi uz veģetāciju, saistībā ar lokālajiem klimata apstākļiem, savukārt bioģeogrāfija – invazīvo sugu izplatību un sugu izplatības areālu mainību vides apstākļu izmaiņu ietekmē.
Fizikālā ģeogrāfija kopumā ir augsti integratīva nozare, kas ilustrē daudzo apakšnozaru un Zemes sfēru savstarpējo funkcionālo saistību un palīdz sistemātiski izprast Zemes virsmas procesus, kas, savukārt, veicina pārdomātāku lēmumu pieņemšanu tautsaimniecībā.