Literāro darbību aizsāka skolas gados Jelgavā; 1942. gada 17. septembrī ar Ritas Rasas vārdu laikrakstā “Zemgales Balss” publicēts pirmais dzejolis “Lilijas raud”. Latvijā sākto literāro jaunradi turpināja bēgļu gaitās Vācijā un vēlāk ASV. Dzeja regulāri publicēta latviešu bēgļu un trimdas izdevumos. Neatkarības atjaunošanas laikā dzeja tika publicēta arī Latvijas izdevumos.
R. Gāles dzejā organiski saplūdusi latviskā pasaules izjūta ar jaunajiem impulsiem un iespaidiem. Par viņas dzeju teikts, ka tā ir izjusta un dzīva, izstrāvo pirmatnēju spēku un ritmus. Dzeja ir ļoti latviska, tajā jūtama netieša latviešu tautasdziesmu un senatnes sajūta. Taču vienlīdz tieši dzejā atklājas sadalītās dzīves (bēgļu gadi, trimda) un sašķeltas patības izjūta, kas vietumis iegūst arī metaforisku nozīmi. Vienu dzejnieces lirisko un poētisko daļu veido Latvija, mājas, vecvecāku mantojums, latviešu vēstures gaita un saskaņa ar dabas ritiem, bet otru dzejnieces lirisko daļu veido svešuma pieredze, kas nereti atklājas salīdzinājumos un pretmetos, jaunie vides un ainavas iespaidi (galvenokārt Ņujorkas), notikumi pasaulē, kas ietekmē arī tagadnes dzīvi.
Pati atzinusi, ka dzejoļi esot radīti tikai iedvesmas brīžos; tie rodas paši no sevis un pēkšņi. 1965. gadā iznāca pirmais dzejas krājums “Kas lietu sauca”, tam sekoja “Atkala” (1977), “Atšķirtā” (1990), dzejas izlase “Gaŗa rinda sudraba naglu” (1995) un vēl viens dzejas krājums – “Pirms Saulgriežiem” (2005).
Kopš 1967. gada R. Gāle krāja rakstnieku balss ieskaņojumus, dokumentējot latviešu trimdas dzīvi un literāro dzīvi. 2000. gadā Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā tika nodots dzejnieces vākums, apmēram 500 dažādi audioieraksti.
2020. gadā izdotajā grāmatā “Saule pusdienā” ietverti visi krājumos izdotie dzejoļi, raksti par R. Gāli, intervijas, recenzijas par grāmatām, kā arī fragmenti no dienasgrāmatas.
