Billija Džīna Kinga ir viena no 20. gs. ievērojamākām tenisistēm, aktīva sieviešu tiesību cīnītāja.

B. Dž. Kinga dzimusi sportiskā ģimenē. Viņas tēvs Vilārds Mofits (Willard Moffitt) bija ugunsdzēsējs, kurš spēlēja basketbolu un beisbolu, bet māte Betija Mofita (Betty Moffit) bija mājsaimniece, kura nodarbojās ar peldēšanu. Jaunākais brālis Rendijs Mofits (Randy Moffitt) 12 gadus bija pičers (metējs) Augstākajā beisbola līgā (Major League Baseball, MLB) Sanfrancisko, Hjūstonas un Toronto komandās. B. Dž. Kingai bērnībā bija labas sekmes arī beisbolā un softbolā, 10 gadu vecumā viņa spēlēja kopā ar četrus un piecus gadus vecākām meitenēm, tomēr vēlējās pievērsties kādam individuālajam sporta veidam, tādēļ izmēģināja golfu, peldēšanu un tenisu. 11 gadu vecumā B. Dž. Kinga izlēma pievērsties tenisam. Par pašas iekrāto naudu B. Dž. Kinga nopirka savu pirmo raketi un sāka trenēties tenisā Longbīčā pie Klaida Volkera (Clyde Walker).

1961. gadā B. Dž. Kinga absolvēja Longbīčas Politehnisko vidusskolu (Long Beach Polytechnic High School) un iestājās Losandželosas Pavalsts koledžā (Los Angeles State College, mūsdienās Kalifornijas Pavalsts universitāte Losandželosā, California State University, Los Angeles). 17.09.1965. apprecējās ar Leriju Viljamu Kingu (Larry William King).

B. Dž. Kinga sāka piedalīties pieaugušo sacensībās 1959. gadā, kad sadarbojās ar treneriem Frenku Brennamu (Frank Brennam) un Elisu Mārblu (Alice Marble), agrāko 19 Grand Slam titulu ieguvēju tenisā. 15 gadu vecumā B. Dž. Kinga debitēja US Open, bet pirmajā kārtā zaudēja. 1960. gadā US Open B. Dž. Kinga sasniedza trešo kārtu, gada laikā ASV reitingā pakāpjoties no 19. uz 4. vietu.

1961. gadā viņas atbalstītāji savāca 2000 ASV dolāru, lai B. Dž. Kinga varētu aizbraukt uz Vimbldonas tenisa turnīru. Tur B. Dž. Kinga uzvarēja dubultspēļu turnīrā kopā ar Kārenu Hancu (Karen Hantze). B. Dž. Kingai bija tikai 17 gadi, partnerei – 18, un tas bija jaunākais čempionu duets Vimbldonas vēsturē. Vienspēlēs B. Dž. Kinga zaudēja pirmajā kārtā, savukārt 1962. gadā otrajā kārtā uzvarēja Mārgaretu Smitu Kortu (Margaret Smith Court). M. Korta tobrīd bija pasaules reitinga līdere un Vimbldonā izsēta ar pirmo numuru. Dubultspēlēs kopā ar K. Hancu B. Dž. Kinga atkal kļuva par čempioni. 1966. gadā 22 gadu vecumā B. Dž. Kinga pirmo reizi uzvarēja Vimbldonas sieviešu vienspēlēs, kļūstot arī par pasaules reitinga līderi.

Pirms profesionālā tenisa B. Dž. Kinga pelnīja 100 dolārus nedēļa, strādājot par tenisa apmācības instruktori. 1967. gadā viņa asi kritizēja Savienoto Valstu Zāliena tenisa asociāciju (United States Lawn Tennis Association, USLTA, mūsdienās Savienoto Valstu Tenisa asociācija, United States Tennis Association, USTA) par korupciju tenisā, jo spēcīgākajiem spēlētājiem tika maksātas “aplokšņu algas”, kaut oficiāli nekādi ienākumi netika uzrādīti. Kad izveidojās tenisa atklātā ēra, B. Dž. Kinga iestājās par vienādu samaksu abiem dzimumiem.

B. Dž. Kinga ir viena no tenisistēm, kura karjeras laikā uzvarējusi visos Grand Slam turnīros vienspēlēs, tikai nav to izdarījusi viena kalendārā gada laikā. Vimbldonā viņa ir seškārtēja čempione vienspēlēs, 10 reizes uzvarējusi dubultspēlēs un 4 reizes – jauktajās dubultspēlēs.

Savā karjerā B. Dž. Kinga spēlējusi 51 Grand Slam turnīrā (1959–1983), 27 turnīros tiekot vismaz līdz pusfinālam. Mentāli ļoti spēcīga spēlētāja, ko apstiprina viņas bilance izšķirošajā, trešajā, setā – 11 uzvaras un tikai 2 zaudējumi.

Karjerā kopā viņa ieguvusi 129 vienspēļu titulus, no kuriem 78 iegūti atklātajā ērā. Grand Slam tituli vienspēlēs iegūti laika posmā no 1966. līdz 1975. gadam. Būdama aktīva tenisiste vienspēlēs līdz nepilnu 40 gadu vecumam, savu karjeru B. Dž. Kinga beidza 1983. gadā Australian Open tenisa turnīrā. B. Dž. Kinga arī vēlāk dažkārt piedalījās turnīros dubultspēlēs, savu pēdējo maču aizvadot 1990. gada martā Floridas pavalstī, ASV, jau 46 gadu vecumā. Laukumā B. Dž. Kinga bija agresīva, bieži devās pie tīkla, ļoti ātri pārvietojās. Pie trūkumiem daudzi min nepietiekamo pacietību, kas reizēm izpaudās pārāk sasteigtās izspēlēs.

B. Dž. Kinga kļuva par pirmo sievieti tenisā, kas balvās ir saņēmusi vairāk nekā 100 000 ASV dolāru gadā. 1972. gadā B. Dž. Kinga par uzvaru US Open saņēma par 15 000 mazāk nekā vīriešu turnīra čempions rumānis Ilie Nestase (Ilie Theodoriu Năstase). B. Dž. Kinga atsacījās spēlēt nākamajā gadā, ja pastāvēs tāda pati atšķirība balvās, un 1973. gadā US Open bija vienādas balvas gan sievietēm, gan vīriešiem – pirmoreiz kādā lielajā tenisa turnīrā pasaulē. 1973. gadā B. Dž. Kinga uzvarēja “Dzimumu duelī” (Battle of the Sexes), 29 gadu vecumā pārspējot 55 gadus veco Bobiju Rigsu (Bobby Riggs).

1973. gadā B. Dž. Kinga bija Sieviešu tenisa asociācijas (Women’s Tennis Association, WTA) dibinātāja un pirmā prezidente. Gadu vēlāk viņa dibināja sieviešu sporta žurnālu womenSports un iestājās par sieviešu tiesībām arī ikdienas dzīvē. Septiņas reizes spēlēja ASV izlasē, kad tā triumfēja Federācijas kausa (Federation Cup, mūsdienās Billijas Džīnas Kingas kauss, Billie Jean King Cup) izcīņā sieviešu komandām. Vēlākos gados viņa bija daudzkārtēja ASV izlases kapteine Federācijas kausa izcīņā.

1972. gadā B. Dž. Kinga kļuva par pirmo sieviešu sportisti pasaulē, kura nosaukta par labāko žurnāla Sports Illustrated aptaujā. 1987. gadā B. Dž. Kinga tika uzņemta Starptautiskajā tenisa slavas zālē (International Tennis Hall of Fame) Ņūportā, ASV. Žurnāls Life 1990. gadā viņu nosauca par vienu no 100 ietekmīgākajiem amerikāņiem.

2006. gadā USTA Nacionālais tenisa centrs (USTA National Tennis Center) Ņujorkā tika pārdēvēts B. Dž. Kingas vārdā (USTA Billie Jean King National Tennis Center).

2006. gadā Kalifornijas pavalsts gubernators Arnolds Švarcenegers (Arnold Alois Schwarzenegger) un viņa sieva Marija Šraivere (Maria Shriver) uzņēma B. Dž. Kingu Kalifornijas slavas zālē (California Hall of Fame). 2008. gadā ASV prezidents Baraks Obama (Barack Hussein Obama II) apbalvoja B. Dž. Kingu ar Prezidenta brīvības medaļu (Presidential Medal of Freedom) par viņas aktīvo darbību sieviešu un LGBT tiesību jautājumos.

2010. gadā Longbīčas pilsētas valde Kalifornijas pavalstī par godu B. Dž. Kingai viņas vārdā nosauca jauno pilsētas bibliotēku.

Britu raidsabiedrība BBC 2018. gadā B. Dž. Kingai piešķīra balvu par mūža ieguldījumu sportā.

B. Dž. Kingas vārdā 2020. gadā pārdēvēta kādreizējā Federācijas kausa izcīņa sieviešu izlasēm, kas ir nozīmīgākās komandu sacensības tenisā.

2022. gada jūnijā Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Jean-Michel Frédéric Macron) pasniedza B. Dž. Kingai Francijas Nacionālā Goda Leģiona ordeni (Ordre national de la Légion d’honneur), tā godinot 50. gadskārtu kopš sportistes pirmā triumfa French Open.

Kopš 2012. gada B. Dž. Kinga darbojas Pasaules Sieviešu sporta fonda (Women’s Sports Foundation) valdē, arī Eltona Džona (Elton Hercules John) AIDS fondā; E. Džons sarakstījis viņai veltītu dziesmu Philadelphia Freedom, kas tika izdota 1975. gada sākumā.

B. Dž. Kinga ir bijusi ASV prezidenta B. Obamas padomniece fitnesa, sporta un uztura jautājumos.

2013. gada decembrī ASV prezidents B. Obama uzaicināja B. Dž. Kingu un hokejisti Keitlinu Keijovu (Caitlin Cahow) pārstāvēt ASV oficiālajā prezidenta delegācijā 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos, Krievijā, taču B. Dž. Kinga tajā nevarēja piedalīties ģimenes apstākļu dēļ.

B. Dž. Kingas laulība ar L. Kingu izjuka 1987. gadā, taču ar bijušo vīru viņai joprojām ir labas attiecības. 2018. oktobrī B. Dž. Kinga Ņujorkā slepenā ceremonijā apprecēja savu dubultspēļu partneri Ilanu Klosu (Ilana Sheryl Kloss).

2008. gadā B. Dž. Kinga sarakstīja grāmatu “Spiediens ir privilēģija: mācības, ko guvu dzīvē un dzimumu duelī” (Pressure is a Privilege: Lessons I’ve Learned from Life and the Battle of the Sexes)

ASV televīzija ABC 2001. gadā uzņēma režisores Džeinas Andersones (Jane Anderson) spēlfilmu “Kad Billija pieveica Bobiju” (When Billie Beat Bobby). B. Dž. Kinga ir vairākkārt filmējusies, tēlojot tiesnesi seriālā filmā “Likums un kārtība” (Law & Order) 2007. gadā un pati sevi seriālā “Jokainais pārītis” (The Odd Couple) 1973. gadā.