Lai gan dziesmas “Baltijai” tapšana tiek saistīta ar akcijas Baltijas ceļš notikumiem (1989), tā jau tika sacerēta gadu iepriekš – 1988. gada novembrī. Tolaik jau veidojās visu triju Baltijas valstu, tobrīd vēl padomju okupēto republiku, atbrīvošanās kustības jeb tautas frontes.
Komponistam B. Rezņikam, kurš tobrīd bija grupas “Eolika” vadītājs, radās ideja, ka vajag sacerēt Baltijas valstu vienotībai veltītu dziesmu. 20. gs. 80. gados vairākām B. Rezņika dziesmām vārdus sarakstīja V. Pavlovskis, Latvijas Leļļu teātra režisors, aktieris, arī toreiz viņš atsaucās komponista ierosmei. Pēc B. Rezņika ieceres, ka dziesmā būtu jāskan vārdiem – “Baltija”, “Latvija”, “Lietuva”, “Igaunija”, “māsas”, “mostas” –, V. Pavlovskis piedziedājumu sacerēja samērā ātri, vēlāk tapa vārdi pantam. Tika nolemts, ka dziesmai jāskan latviski, lietuviski, igauniski – katrā valodā pa pantam, arī piedziedājums bija iecerēts daudzvalodīgs. Lietuviski V. Pavlovska dzeju tulkoja producents Stasis Povilaitis (Stasys Povilaitis), igauniski – dzejnieks Heldurs Karmo (Heldur Karmo, igauņu izcelsmes latviešu dziedātājas Aino Bāliņas vīrs). Ierakstā Latviju pārstāvēja grupas “Eolika” solists Viktors Zemgals, Lietuvu – Žilvins Bubelis (Žilvinas Bubelis, 1987. gada Vissavienības jauno dziedātāju konkursa “Jūrmala” diplomands), Igauniju – dziedātājs Tarmo Pihlaps (Tarmo Pihlap), pavadījumu atskaņoja “Eolikas” mūziķi, skaņu režisors – Ivars Vīgners.
Dziesmu “Baltijai” atteicās raidīt Latvijas Radio, ēterā tā ar Daiņa Īvāna starpniecību pirmoreiz izskanēja 1989. gada pavasarī Tautas frontei veltītā pārraidē, ko vadīja Normunds Beļskis. Kad 1989. gada maijā Tallinā, 1. Baltijas asamblejā, tika parakstīta vienošanās par kopējo sadarbību starp Latvijas Tautas fronti, Igaunijas Tautas fronti (Eestimaa Rahvarinne) un Lietuvas Sajūdi, ceremonija sākās ar B. Rezņika un V. Pavlovska dziesmu “Baltijai”. Kad 1989. gadā, atceroties Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas 50. gadadienu, triju Baltijas republiku iedzīvotāji sadevās rokās, veidojot dzīvo ķēdi akcijā Baltijas ceļš, par tās neoficiālo himnu kļuva šī dziesma. No Baltijas ceļa mirkļiem tapa patriotisks videoklips, dziesma “Baltijai” piedalījās “Mikrofona ‘89” aptaujā par gada populārāko dziesmu un sasniedza 3. vietu. Aptaujas noslēguma koncertā dziedāja V. Zemgals, T. Pihlaps, Ž. Bubeli aizstāja V. Vasiļausks (Vasiliauskas).
V. Zemgals vairākkārt jau ar citiem dziedātājiem (Ž. Bubelis izceļoja uz Amerikas Savienotajām Valstīm, T. Pihlaps nomira 1999. gadā) dziesmu “Baltijai” ir dziedājis valstiskas nozīmes koncertos, 2018. gadā – “Mikrofona” dziesmu aptaujas 50. jubilejas koncertos.
2019. gadā, atzīmējot akcijas Baltijas ceļš 30. gadadienu, jaunu versiju dziesmai radīja hiphopa mākslinieks Ozols (Ģirts Rozentāls) kopā ar Ropažu novada Garkalnes pagasta Kultūras centra “Berģi” jauko kori “PaSaulei”, kuru mākslinieki kopā atskaņoja 2019. gada 23. augustā koncertā pie Brīvības pieminekļa.
Dziesma “Baltijai”, nesaskaņoti ar autoriem, 2021. gada 23. augustā tika izmantota politiķa Rūdolfa Brēmaņa organizētajā akcijā pret obligāto Covid-19 pandēmijas vakcināciju, tās reklāmā, aicinot sadoties rokās tāpat kā Baltijas ceļā. Dziesmas autori, tostarp V. Zemgals, pieprasīja pārtraukt skaņdarba izmantošanu un pēc tam vērsās ar prasību tiesā.