“Manai tautai” ir Brigitas Ritmanes dziesma ar tēva Andra Ritmaņa vārdiem (1977), kas ieguva simbolisku nozīmi kā Dziesmotās revolūcijas himna, kā arī kļuva par vienojošu, patriotisku lūgšanu Ievas Akurateres solo priekšnesumā.

Trimdas latvietis ārsts A. Ritmanis rakstīja dziesmu tekstus savu meitu – Brigitas un Lolitas Ritmaņu – dziesmām; lielākoties tajās ir iekļauta mīlestība pret dzimto Latviju un skumjas par tās likteni. Ritmaņu ģimenes locekļi bija kodols Amerikas Savienoto Valstu (ASV) rietumkrastā, Portlendā, izveidotā vokāli instrumentālā ansambļa “Dzintars” sastāvā. Grupa savu pirmo koncertu sniedza 1973. gada 19. maijā, kam sekoja daudz koncertu un ASV turneja 1975. gadā, kad arī tika izdota “Dzintara” pirmā skaņuplate. “Dzintara” repertuārā bija latviešu komponistu dziesmas, pazīstamu amerikāņu dziesmu latviskās versijas, pašu ansambļa dalībnieku sacerējumi.

B. Ritmane (pēc laulībām Ose), kura tolaik bija Portlandes latviešu kora diriģente, bija arī ansambļa “Dzintars” vadītāja. Kad viņas tēvs A. Ritmanis, domājot par Latvijas likteni, latviešu savstarpējām attiecībām un to uzlabošanu, sacerēja dzejoli “Manai tautai”, viņa tam sakomponēja mūziku. Dziesmu strofiskajā formā (pants, piedziedājums) pirmo reizi atskaņoja ansamblis “Dzintars”. 1977. gadā tas devās koncertbraucienā pa Austrālijas latviešu centriem. Dziesmai “Manai tautai“ bija lieli panākumi, klausītājus īpaši aizkustināja piedziedājuma vārdi “palīdzi, Dievs, visai latviešu tautai”.

Dziesma “Manai tautai” tika izdota 1978. gada “Dzintara” (Ilga Damberga, Artūrs Livermors, L. Ritmane, B. Ritmane-Ose, Aivars Saukants, Andra Zommere, Laura Zommere) tāda paša nosukuma skaņuplatē līdztekus citām B. Ritmanes-Oses un L. Ritmanes dziesmām.

Padomju okupētajā Latvijā ārzemju, tostarp trimdas latviešu, ieskaņotās skaņuplates legāli iegādāties nebija iespējams; tās sūtīja trimdas latvieši saviem radiem, daļa līdz adresātam nenonāca, jo režīma ierobežojošās politikas dēļ mēdza pazust gan paciņas, gan vēstules. Ievesto skaņuplašu saturu no rokas rokās izplatīja magnētisko lenšu kopijās. Šādi Latvijā no ASV nokļuva arī grupas “Dzintars” skaņuplate “Manai tautai”, kuru 80. gadu sākumā dzirdēja I. Akuratere un B. un A. Ritmaņu sacerējumu iekļāva savā repertuārā. Vispirms I. Akuratere dziesmu izpildīja tikai draugu lokā, 1986. gadā pirmoreiz publiski – Anglikāņu baznīcā, toreizējā Rīgas Politehniskā institūta Studentu klubā, kurā regulāri notika koncerti.

1988. gada augustā viens no populārās televīzijas pārraides “Labvakar” vadītājiem Edvīns Inkēns ieteica I. Akuraterei dziesmu “Manai tautai” nodziedāt festivāla “Liepājas dzintars” noslēguma koncertā. To tiešraidē pārraidīja visā Latvijā, pēc aplausiem dziesma skanēja otrreiz, tad vēl trešo reizi kopā ar klausītāju kori. Pēc muzikologa, viena no Latvijas Tautas frontes dibinātājiem Arnolda Klotiņa ierosmes dziesmu “Manai tautai” I. Akuratere dziedāja Tautas manifestācijā “Par tiesisku valsti Latvijā” Mežaparka Lielajā estrādē 1988. gada 7. oktobrī, kur viņai piebalsoja klātesošie.

I. Akuratere dziesmu “Manai tautai” regulāri izpildīja savos koncertos akustiski – ar balsi un ģitāru. Lai gan dziesma kļuva ļoti populāra, I. Akuratere atteicās to iesniegt “Mikrofona” dziesmu aptaujai, kas būtu viņai nodrošinājusi uzvaru tolaik vienīgajā dziesmu parādē 1988. gadā. 

I. Akuratere dziesmu “Manai tautai” ieskaņoja Vissavienības skaņu plašu firmas “Melodija” Rīgas skaņu ierakstu studijā, tā ir izdota I. Akurateres solo skaņuplatē “Spogulis” (1989); skaņuplates ieraksts iznāca 45 200 eksemplāru tirāžā, nonākot daudzu latviešu mājās.

B. un A. Ritmaņu dziesma ar savu nacionālo saturu, izjusto, himnisko melodiju kļuva ļoti iecienīta, tās prātā paliekošais piedziedājums ar vārdiem “palīdzi, Dievs, visai latviešu tautai” simbolizēja latviešu pašnoteikšanās vēlmi. “Manai tautai” uzskatāma par vienu no populārākajām patriotiska rakstura mītiņos, saietos dziedātām dziesmām. Tā guva plašu atzinību kā spilgts latvietības apliecinājums, skanēja daudzos izpildījumos, dažāda mēroga sarīkojumos.  

Kopš 20. gs. 80. gadu vidus “Manai tautai” ir I. Akurateres vizītkartes dziesma. 90. gados tā ieguva jaunu jēgu, zūdot fiziskajai robežai starp trimdas un Latvijas latviešiem. 21. gs. tā skan kā aicinājums atgriezties mājās; ar vārdu autora A. Ritmaņa piekrišanu I. Akuratere frāzē “palīdz dzīt saknes drīz brīvas Latvijas zemē” ir izņēmusi vārdu “drīz”, dziedot koncertos šādā versijā.

Par godu Latvijas Republikas 90. dzimšanas dienai (2008) Latvijas Radio 2 rīkotajā dziesmu aptaujā “Latvijas likteņdziesma” saskaņā ar radioklausītāju balsojumu šo titulu ieguva B. un A. Ritmaņu dziesma “Manai tautai” I. Akurateres priekšnesumā.

LP*, “Portlandes “Dzintars”. “Manai tautai””, Recording Associates, 1978.

LP, “Ieva Akuratere. Spogulis”, Melodija, 1989; atkārtots un papildināts izdevums MicRec, 2005.

CD**, “Tautas laiks (dažādi izpildītāji)”, MicRec, 2007.

*vinila skaņuplate

** kompaktdisks