Lolita Ritmane ir komponiste ar plašu žanrisko daiļrades spektru, aranžētāja, mūziķe, kas karjeru attīstījusi galvenokārt Losandželosā (Kalifornijas pavalstī, ASV) filmu mūzikas nozarē, daudz pūļu veltot latviešu mūzikas kultūrai gan Latvijā, gan ASV. Komponiste ir Emmy balvas (Emmy), Grammy balvas (Grammy Award), nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” un citu balvu laureāte.

L. Ritmanes vecāki Andris un Asja Ritmaņi pēc Otrā pasaules kara, dodamies bēgļu gaitās, nonāca ASV. Savus bērnus – Brigitu, Albertu, Lolitu – viņi audzināja latviskā garā, bija sabiedriski aktīvi trimdas tautiešu sabiedrībā. Bērnībā L. Ritmane apguva klavieru, flautas, ģitāras spēli un dziedāšanu un jau 11 gadu vecumā sāka komponēt.

Andris Ritmanis organizēja latviešu dziesmu svētkus, dažādas nometnes, sacerēja dzeju, māsa B. Ritmane Portlendā nodibināja jauniešu vokāli instrumentālo ansambli “Dzintars”, kurā darbojās arī L. Ritmane – dziedāja un spēlēja basģitāru. Komponēja abas māsas, dziesmām vārdus rakstīja tēvs A. Ritmanis. “Dzintars” ieskaņoja piecas skaņuplates ar dziesmām latviešu valodā, uzstājās koncertos (1972–1979), apceļojot Eiropu, ASV, Kanādu, Austrāliju un Jaunzēlandi.

1978. gadā L. Ritmane absolvēja Rietumkrasta vasaras vidusskolu “Kursa”, kurai sacerēja himnu “Ai, Kursa, tēvu zemīte”. 1980. gadā tika ierakstīts B. Ritmanes un L. Ritmanes albums “Meitenes dziesma Latvijai” ar paškomponētām dziesmām, kuru ierakstā piedalījās bijušie ansambļa “Dzintars” dalībnieki; tika izdots krājums “Latvijai lai nepazustu” (1981) ar māsu sacerētajām dziesmām.

Pabeigusi Klīvlendas vidusskolu (1980), L. Ritmane muzikālā talanta izkopšanai devās uz Losandželosu, iestājās Dika Grova mūzikas skolā (Dick Grove School of Music), kur beidza kompozīcijas kursu (1982) un filmu mūzikas kursu (1983), papildinājās kompozīcijā Kalifornijas universitātē (University of California) Nortridžā, mācījās arī privāti pie skolotājiem Mauro Bruno (Mauro Bruno), Gibnera Kinga (Gibner King) un Meta Denisa (Matt Dennis).

L. Ritmane turpināja piedalīties dažādos latviešu sarīkojumos, kuros arī pati dziedāja savas dziesmas; uz pasākumiem veidoja un vadīja īslaicīgus muzikālos kolektīvos. Viņas kora dziesmas un skaņdarbi atskaņoti vairākos latviešu dziesmu svētkos Ziemeļamerikā, tapa simfoniskais opuss “Ardievas Rīgai” (1982). 1984. gadā L. Ritmane saņēma Pasaules Brīvo latviešu apvienības rakstu.

Sākusi kā nošu korektore, L. Ritmane iesaistījās filmu partitūru sarežģītajā aranžēšanas darbā Warner Bross. un Walt Disney kinostudijās, aranžēja mūziku arī televīzijas pārraidēm, strādājot ar tādu pazīstamu komponistu darbiem kā Maikls Kemens (Michael Kamen), Marks Snovs (Mark Snow), Eliots Goldentāls (Elliot Goldenthal), Bērts Bekaraks (Burt Bacharach), Kārters Bērvels (Carter Burwell) un citiem.

Ar māsas dziesmu (tēva dzeja) “Brīvība vēl sapnis” L. Ritmane piedalījās 1989. gada “Mikrofona” dziesmu aptaujā. 1989. gada jūlijā Vienpadsmitajos rietumu krasta dziesmusvētkos Losandželosā, Kalifornijas pavalstī, ASV, pirmatskaņota L. Ritmanes un A. Ritmaņa dziesmuspēle “Tas vakars piektdienā” (režisore B. Ritmane), nākamajā gadā tā skanēja Latvijā: 12 izrādēs Rīgā, Cēsīs, Ogrē, Tukumā, Dobelē piedalījās kopumā 40 aktieru, dejotāju, mūziķu.

1991. gadā kompānijas Warner Bross. studijā tika veidots animācijas filmu seriāls “Betmens: animācijas seriāls” (Batman: The Animated Series), kuram pēc Holivudas komponistes Šērlijas Vokeras (Shirley Walker) piedāvājuma L. Ritmane komponēja mūziku, tādējādi sākot kino un televīzijas komponistes karjeru. Drīz pēc tam sekoja arī citi piedāvājumi, piemēram, “Supermens: animācijas seriāls” (Superman: The Animated Series) un “Betmens. Turpinājums” (Batman Beyond). L. Ritmane orķestrēja arī daļu mūzikas Atlantas XVI Olimpisko spēļu noslēguma ceremonijai 1996. gadā.

1999. gadā Tauzendouksā Rietumkrasta XIII dziesmu svētkos tika iestudēts L. Ritmanes mūzikls “Skudra un sienāzis” (Andreja Zinberga librets), pēc četriem gadiem nākamajos Rietumkrasta dziesmu svētkos tika uzvests mūziklu “Gudrais padomiņš” (Andra Berkolda librets, A. Ritmaņa dziesmu teksti). Sadarbībā ar Albertu Legzdiņu Kanādas latviešu XII dziesmu svētkiem tapa mūzikls “Eslingena” (2004), kas tika izrādīts arī Latvijā, Latvijas Nacionālajā teātrī (2005). 2008. gadā Rietumkrasta dziesmu svētkos Venturā uzveda L. Ritmanes un A. Ritmaņa mūziklu “Vēstule no Losas”, par ko komponiste saņēma Goppera fonda balvu.

L. Ritmane iepazinās ar komponistiem Maiklu Makjūstonu (Michael McCuistion) un Kristoferu Kārteru (Kristopher Carter) un sāka ar viņiem profesionālu sadarbību. Kā trio, izveidojot kompāniju Dynamic Music Partners (2007), viņi radīja mūziku filmām “Zeta projekts” (The Zeta Project), “Tīņi titāni (Teen Titans), “Taisnības līga” (Justice League), “Taisnības līga. Bez robežām” (Justice League Unlimited), “Supervaroņu leģions” (Legion of Super Heroes) un citām. Viņu kopdarbs iemūžināts dažādos žanros, tostarp televīzijas filmu, kinofilmu, videospēļu un performanču mūzikā, arī koncertatskaņojumam rakstītos oriģināldarbos, nominēts 28 Emmy un sešām Annie balvām. 

2009. gada nogalē tika izdots Lindas Leen albums “Ziemasskaņas”, kam dziesmas aranžēja L. Ritmane ar vīru Marku Matsonu (Mark Mattson). Viņu bērni ir mantojuši vecāku muzikālo talantu – Andris ir absolvējis Dienvidkalifornijas Universitātes Torntona mūzikas skolu (University of Southern California Thornton School of Music), kur studēja džezu, meita Aija spēlē mežragu, meita Ilze nodarbojas ar horeogrāfiju.

Turpinot darboties kinoindustrijā, L. Ritmane komponēja daudzus nozīmīgus darbus latviešu klausītājiem: 2014. gada rudenī Pasaules Brīvo latviešu apvienības konferences ietvaros Latvijā pirmatskaņoja viņas “Uvertīru gaismai”; 2015. gadā Latvijas jaunatnes Dziesmu svētku programmā ietvēra L. Ritmanes dziesmu “Manā sirdī” (Māras Zālītes dzeja). Viņa piedalījās Kalifornijas latviešu populārās mūzikas koncertā, multimediju uzvedumā “Te nu mēs esam” (2015), kam bija arī producente un muzikālā vadītāja, saņemot par to Okolo-Kulaka radošo balvu (2016).

2019. gadā komponiste radīja mūziku filmai “Dvēseļu putenis” (režisors Dzintars Dreibergs), kura iekļuva “Oskara” 93. balvas (Academy Awards) kategorijas “Oriģinālā mūzika”  īsajā 15 nominantu sarakstā. Par mūziku 2020. gadā autore saņēma mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta Mikrofons” balvu kategorijā “Labākais instrumentālais vai starpžanru mūzikas albums”, kā arī nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” (2020). L. Ritmane par šo darbu bija nominēta Pasaules skaņu ierakstu balvai (World Soundtrack Awards), kā arī ieguva Aleksa Norta balvu (Alex North Award) kā labākā kinomūzikas autore Tenerifes starptautiskajā filmu mūzikas festivālā (Tenerife International Film Music Festival, Festival Internacional de Música de Cine de Tenerife, 2020).

L. Ritmane līdz ar vēl septiņām komponistēm iesaistījās projektā “Sievietes cīnītājas: Pārmaiņu balss” (Women Warriors: The Voices of Change), kas tika īstenots kā multimediāls koncertuzvedums Ņujorkas Linkona centrā 2019. gadā vienlaikus ar dokumentālo filmu, kas tapa paralēli koncertprogrammai. Šī mūzika ar latviešu mūziķu kolektīvu līdzdalību 2020. gadā tika ieskaņota Rīgā un izdota albumā, par kuru L. Ritmanei 2022. gadā piešķīra Grammy balvu kategorijā “Labākā klasiskās mūzikas izlase” kā vienai no producentēm. Projekts saņēma ASV balvu Shorty Social Goods Award – zelta diplomu kategorijā Live Events. Filma uzvarēja festivālā Čikāgas neatkarīgā kino balvas (Chicago Indie Film Awards) kategorijā “Labākais komponists”, kā arī atzīta par labāko pilnmetrāžas dokumentālo filmu festivālā Neatkarīgo sieviešu kino balva (A Independent Women Film Award),  Losandželosā.

L. Ritmanes muzikālā darbība ritējusi vienlaicīgi lokālā – uz latviešu sabiedrību orientētā – un starptautiskā mērogā, viņa darbojusies kā interprete, autore, aranžētāja, arī kā arī producente, muzikālo grupu, uzvedumu vadītāja.

Sākot ar 20. gs. 80. gadiem, viņa aranžējusi citu, lielākoties ASV aktuālu autoru mūziku vairāk nekā 100 filmām, īsfilmām un televīzijas pārraidēm, sadarbojusies ar Latvijas mūziķiem – aranžējusi Lindas Leen, Laura Reinika Ziemassvētku albumu programmas, Raimonda Paula dziesmas.

L. Ritmane bijusi vieskomponiste un diriģente starptautiskos filmu mūzikas festivālos Polijā un Spānijā, diriģējusi vairākos ASV un Kanādas Dziesmu svētkos, kur regulāri atskaņoti viņas skaņdarbi, tostarp muzikāli skatuviski uzvedumi. L. Ritmanes simfoniskie darbi atskaņoti ASV, Kanādā, Austrālijā, Eiropā, viņas daiļrade aptver vokālās, vokālinstrumentālās mūzikas, simfoniskās, skatuves un kinomūzikas žanrus, skaņdarbi skanējuši koncertos, izdoti notīs, ieskaņoti, izdoti albumos, bijuši daudzu solistu, kolektīvu repertuārā.

Nominēta Emmy balvai desmit reižu, L. Ritmane to ieguvusi 2002. gadā par mūziku seriālam “Betmens. Turpinājums”. 2022. gadā viņai piešķīra Grammy balvu kā vienai no projekta “Sievietes cīnītājas: Pārmaiņu balss” producentēm. L. Ritmane darbojas Televīzijas mākslas un zinātnes akadēmijā (Academy of Television Arts & Sciences) Holivudā, ir Nacionālās skaņu ierakstu mākslas un zinātnes akadēmijas (National Academy of Recording Arts & Sciences) biedre, darbojas arī ASV Komponistu un autoru biedrībā (Society of Composers and Lyricists) un ASV filmu mūzikas komponistu sieviešu aliansē (Alliance for Women Film Composers).  

2022. gadā L. Ritmane par sevišķiem nopelniem Latvijas labā saņēma IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Mūzika filmai “Dvēseļu putenis” saņēma ikgadējo ASV Komponistu un autoru biedrības balvu par labāko oriģinālmūziku neatkarīgai filmai (2021) un Holivudas vizuālo mediju mūzikas balvu (Hollywood Music In Media Awards) par labāko mūziku filmai svešvalodā. Komponiste ir četru Goppera fonda balvu laureāte (1977; 1990; 2003; 2008).

L. Ritmane ir viena no Sieviešu filmu mūzikas komponistu sabiedrības (Alliance for Women Film Composers) dibinātājām, viena no uzņēmuma Dynamic Music Partners dibinātājām, ir Nacionālās skaņu ierakstu mākslas un zinātnes akadēmijas un Broadcast Music Inc. komponistu savienības biedre. Kopā ar vīru viņai pieder skaņu ierakstu studija MBM Productions Studio City Kalifornijā.

L. Ritmanes skaņdarbu un aranžējumu klāstā ir mūzika filmām, seriāliem, televīzijas pārraidēm “Ziemassvētki Romā” (Christmas in Rome), “Betmens: Nāvējošais joks”” (Batman: The Killing Joke), “Taisnības līga” (Justice League), “Brīnišķīgais Zirnekļcilvēks” (Spectacular Spider-Man), “Betmenes noslēpums” (Mystery of the Batwoman), “Supermens: animācijas seriāls” (Superman: The Animated Series), “Betmens: Drosmīgais un bezbailīgais” (Batman: The Brave and the Bold), “Skubijs Dū! Mežonīgie rietumi” (Scooby-Doo! Wild West), “Nāvējošais ierocis 4” (Lethal Weapon 4), “X-faili” (The X-Files), “Robins Huds: Zagļu princis” (Robin Hood: Prince of Thieves), “Cilvēks iznīcinātājs” (Demolition Man) un citām, partitūra videospēlei “Zirnekļcilvēks 2” (Spider-Man 2).

Paliekošs ir komponistes veikums tautiešiem adresētajā solo un kordziesmas žanrā, kur daudz dziesmu sacerēts ar tēva A. Ritmaņa vārdiem. Kora mūzikas darbi bieži iekļauti Dziesmu svētku repertuārā ASV, Kanādā, arī Latvijas XXVII Vispārējos dziesmu un deju svētkos (2023). L. Ritmane sacerējusi skaņdarbus simfoniskajam orķestrim, kantātes, kā arī mūziku dziesmuspēlēm “Tas vakars piektdienā”, “Vēstule no Losas,” “Eslingena,” bija viena no pieciem “Kartupeļu operas” (Ineses Zanderes dzeja) komponistiem.