Vācbaltiešu vēsturnieks Kristiāns Augusts Berkholcs (Christian August Berkholz), balstoties gan iespiestajos avotos, gan rokrakstos, kas tika glabāti Rīgas pilsētas bibliotēkā, Rīgas vēstures un senatnes pētītāju biedrībā, Vidzemes bruņniecības bibliotēkā, bet kas vairs nav pieejami mūsdienās, ir publicējis J. Brēvera biogrāfiju un darbības apskatu. Šo izdevums var uzskatīt par būtiskāko J. Brēvera dzīves apraksta avotu.
J. Brēvers dzimis Eislēbenē, Svētajā Romas Impērijā (tagad Vācija), kur ieguva ģimnāzijas izglītību. 1634. gadā J. Brēvers, mātes brāļa mudināts, ieradās Rīgā. Četrus gadus viņš mācījās Rīgas Akadēmiskajā ģimnāzijā, kā arī apmeklēja privātstundas pie profesora Hermana Samsona (Hermann Samson), kurš pēc Lībekas superintendenta ieteikuma viņu bija uzņēmis savās mājās. J. Brēvers kļuva par H. Samsona talantīgāko audzēkni. Saglabājušās trīs J. Brēvera disertācijas, kas izstrādātas H. Samsona vadībā un veltītas teoloģijas tematiem, piemēram, par svēto vakarēdienu, kas bija vērsta pret kalvinistu kļūdām. J. Brēvers bija arī okazionālās dzejas autors, tāpat J. Brēvers sacerējis vismaz 11 apsveikuma dzejoļu, tie pievienoti viņa mācību biedru disertācijām, kas saglabājušās līdz mūsdienām. Daudzsološais audzēknis 1639. gadā bija ieguvis Rīgas rātes stipendiju studijām Marburgas Universitātē (Philipps-Universität Marburg), kur gadu vēlāk ieguva maģistra grādu. J. Brēvers turpināja studijas Helmštetes Universitātē (Universität Helmstedt), tad saskaņā ar akadēmisko ceļojumu tradīciju apceļoja Nīderlandi un Vāciju, kādu laiku uzturoties Leidenē, Leipcigā un Vitenbergā.
Talantīgi un sabiedrībā pazīstami bija arī J. Brēvera pēcnācēji. J. Brēvera dēls Hermans fon Brēverns (Hermann von Brevern) mācījās Domskolā un Rīgas Akadēmiskajā ģimnāzijā, vēlāk studēja Vācijas universitātēs, apceļoja Eiropu, kur viesojās augstdzimušu personu galmos, veidoja jurista karjeru sākumā zviedru, vēlāk krievu pārvaldītajā Rīgā. 1694. gadā Zviedrijas karalis Kārlis XI (Karl XI) J. Brēveru iecēla muižnieku kārtā, vēlāk J. Brēvers ieguva arī Krievijas imperatora Pētera I (Пётр I) labvēlību un kļuva par Pēterburgas Vidzemes, Igaunijas un Somijas lietu Justīcijas kolēģijas viceprezidentu un no 1721. gada – Vidzemes landrātu. J. Brēvera mazdēls Karls Hermans fon Brēverns (Karl Hermann von Brevern) studēja jurisprudenci Kēnigsbergas Universitātē (Albertus-Universität Königsberg) un, iespējams, pateicoties tēva reputācijai, spēja veidot veiksmīgu amatpersonas karjeru Pēterburgā. No 1726. gada K. H. fon Brēverns bija Krievijas Impērijas vēstniecības sekretārs Stokholmā, vēlāk – Krievijas Impērijas Ārlietu kolēģijas tulks. 1735. gadā K. H. fon Brēverns tika iecelts par ķeizarienes Annas (Анна Иоанновна) Ministru kabineta sekretāru. K. H. fon Brēverns bija arī Pēterburgas Zinātņu akadēmijas prezidents (Петербургская академия наук; 1740–1741).