Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi piešķīra karavīriem Latvijas pilsoņiem, kas Neatkarības kara cīņu laikā no 1918. gada 18. novembra līdz 1920. gada 11. augustam bija dienējuši Latvijas armijā.

Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme veidota kā trijstūra formas heraldiskais vairogs, pārklāts ar sarkanu emalju. Aversā vairogam šaura oksidēta sudraba apmale. Vairoga centrā oksidētā sudrabā veidota pacelta roka ar zobenu. Uz zobena – ugunskrusts. Oficiālajā piemiņas zīmes aprakstā zobens pēc Latvijas Republikā izveidojušās tradīcijas dēvēts par šķēpu. Vairoga stūros novietotas trīs zeltītas zvaigznes, bet ārējās malās – oksidēta sudraba ozolzari. Virs vairoga uzraksts “1918 PAR TĒVZEMI 1920”. Piemiņas zīmes izmēri – 27 x 33 mm.

Piemiņas zīme nēsājama 30 mm platā lentē, kas veidota Latvijas Republikas valsts karoga krāsās un samēros.

Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmes un tās apliecības autors bija grafiķis Rihards Zariņš. Piemiņas zīmes izgatavošanas tiesības piederēja Brāļu kapu komitejai, kas piemiņas zīmi pasūtīja dažādās gravieru un metālkalēju darbnīcās: Stefana Berca mākslas gravieru darbnīcā, graviera un zeltkaļa Kārļa Vītoliņa darbnīcā, Vilhelma Frīdriha Millera (Wilhelm Friedrich Müller) gravieru, emaljēšanas un kalšanas iestādē un citur.

Par īpaši izciliem varoņdarbiem Latvijas Neatkarības karā kopš 1920. gada tika piešķirts Lāčplēša Kara ordenis. Atbrīvošanas kara piemiņas zīme savukārt tika iecerēta kā pateicība par ieguldījumu un apliecinājums par piedalīšanos karā visiem Neatkarības kara dalībniekiem. To piešķīra karavīriem Latvijas pilsoņiem, kas valsts atbrīvošanas cīņu laikā no 1918. gada 18. novembra līdz 1920. gada 11. augustam bija dienējuši nacionālajā armijā.

Noteikumus par Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi Satversmes sapulce apstiprināja 1922. gada 2. maijā. Lēmumus par apbalvošanu apstiprināja kara ministrs. Apliecības par apbalvošanu izsniedza Latvijas armijas Galvenais štābs.

Piemiņas zīmju apliecības bija jāizsniedz līdz 1923. gada 31. decembrim, nosūtot tās uz Neatkarības kara dalībnieku dzīvesvietām. Tiem Neatkarības kara dalībniekiem, kuri līdz noteiktajam laikam nebija saņēmuši apliecības par piemiņas zīmes piešķiršanu, ar pieprasījumu bija jāvēršas Galvenajā štābā. Pieprasījumā bija jānorāda dienesta vieta, laiks, kara apriņķa priekšnieka pārvalde, kurā bijis ieskaitīts, vai citi pierādījumi par tiesībām uz piemiņas zīmi. Jautājumus par apbalvošanu izskatīja speciāla komisija, kura bija pakļauta kara ministram. Apbalvotajam piemiņas zīme no Brāļu kapu komitejas bija jāizpērk par četriem latiem. Ārvalstu karavīriem – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem – zīmes izmaksas sedza no Kara ministrijas budžeta līdzekļiem.

1923. gada 15. janvārī laikrakstā “Valdības Vēstnesis” tika publicēta instrukcija par Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi. Tajā norādīts, ka piemiņas zīme nēsājama krūšu kreisajā pusē, karavīriem virs daļu nozīmēm, Lāčplēša Kara ordeņa un ārzemju ordeņu kavalieriem – blakus ordeņiem pa kreisi. Atļauts izgatavot miniatūrzīmi – piemiņas zīmes samazinātu kopiju attiecībā 1:2, ko, piespraustu pie apģērba ar adatu, nēsāt ikdienā. Instrukcijā nav norādījumu par piemiņas zīmes lentes atgriezumu plāksnīšu (barešu) izgatavošanu un nēsāšanu, bet vēlākos gados uz 1926. gadā kara ministra izsludināto vispārējo apbalvojumu nēsāšanas noteikumu pamata ieviesās paraža ikdienā nēsāt Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmes lentes atgriezuma plāksnīti.

Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmei ir viena pakāpe.

Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi piešķīra visiem karavīriem Latvijas pilsoņiem, kas Latvijas Neatkarības kara laikā no 1918. gada 18. novembra līdz 1920. gada 11. augustam dienējuši Latvijas armijā, izņemot personas, kuru tiesības ar tiesas spriedumu bija ierobežotas. 1924. gadā pieņemtajā noteikumu papildinājumā teikts, ka Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi var piešķirt arī tiem ārvalstu karavīriem, kuriem par tiešu līdzdalību Latvijas Neatkarības kara cīņās vai šo cīņu atbalstīšanu piešķirts Lāčplēša Kara ordenis.

Aptuvens maksimālais iespējamais Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmes saņēmēju skaits, kam varēja būt tiesības saņemt piemiņas zīmi – 80 000. Precīzu piemiņas zīmes saņēmēju skaitu nosaukt nav iespējams, jo apbalvojuma dokumentus izsniedza dažādas instances, ne visi dati par tiem ir saglabāti un apkopoti.