Par spīti kustības daudzveidībai un decentralizētajam raksturam, tai ir kopīgas iezīmes: 1) misticisms – pārliecība par nepastarpinātu saikni ar pārdabisko. Kustības piekritēji transformētā veidā izmanto misticisma senāku strāvojumu atziņas; 2) ezoterisms – uzskats par zināšanām, kas pieejamas tikai īpaši sagatavotajiem vai pašattīstības tālākas pakāpes sasniegušajiem; 3) garīga pašizaugsme (pašaktualizācija – self-actualization), kas bieži vien izpaužas kā individuālistiski garīgi meklējumi; 4) detradicionalizācija – skepse pret pagātnē dominējošu reliģiju (piemēram, kristietības) doktrīnām un struktūrām. Idejiskais mantojums tiek izmantots selektīvi, piemēram, atsaucoties uz pirmkristiešu tekstiem (Toma evaņģēliju u. c.). Tie pārstāv kristietības versiju, kas ir alternatīva vēlāk valdošajai; 5) holisms – ideja par par pasauli kā savstarpēji saistītu veselumu; 6) alternatīvā medicīna. Jaunā laikmeta kustībā ir populāra, piemēram, laika līniju dziedināšana (Timeline Healing Technique). Kustības adepti uzskata, ka ar tās palīdzību ir iespējams atgriezties pagātnē un dziedināt šajā brīdī radušās traumas.
Jaunā laikmeta kustībā integrētas senākas prakses: hieromantija, astroloģija, joga, Austrumu un Rietumu meditāciju tehnikas, taro kārtis u. c. Plaši izplatīts ir čenelings (channeling) – sazināšanās ar garīgām būtnēm, lai saņemtu informāciju un atbildes uz jautājumiem. Populāra ir arī ticība kristāliem kā dziedināšanas un personības transformācijas elementiem. Tā izplatījās 20. gs. 80. gados. Šajā procesā liela loma ir čenelinga praktizētājam amerikānim Frenkam Alperam (Frank Alper), kurš uzskatīja, ka mītiskās Atlantīdas iedzīvotājiem kristāli bija enerģijas avots, bet viņu civilizācija gāja bojā, jo izmantoja kristālus ļauniem mērķiem. Jaunā laikmeta kustība pielāgo dažādu reliģiju priekšstatus, piemēram, daudzi tās piekritēji Rietumos tic reinkarnācijai, taču nereti uzskata, ka ar dažādu prakšu palīdzību tās ciklu var pārtraukt. Kustības ideju popularizēšanai tiek izmantota iespiedliteratūra, sociālie tīkli, kursi, retrīti un festivāli. Pasaulē pazīstams ir Prāta, ķermeņa un gara festivāls (The Mind Body Spirit Festival), kas pirmo reizi notika Londonā 1977. gadā. Tajā izstāžu, performanču, semināru un citos formātos tiek prezentētas idejas un prakses, kas ir saistītas ar reliģiju, paranormāliem fenomeniem, dabas dziedināšanu, personisko izaugsmi utt. Vēlāk festivāls rīkots arī Ņujorkā, Losandželosā, Sanfrancisko (Amerikas Savienotajās Valstīs, ASV), Sidnejā un Melburnā (Austrālijā).