Viduslaiku un agro jauno laiku Rīgā kaltos šiliņus parasti atpazīst kā mazā nomināla monētas. Tomēr kalšanas sākumposmā šiliņš bija augstas proves un nomināla monēta, un tikai vēlākajās desmitgadēs pieaugošās sudraba cenas un ekonomisko procesu rezultātā tā vērtība kritās. Rīgas šiliņus atšķir pēc mazā pilsētas ģerboņa monētas reversā, leģendas, kurā dažādās variācijās norādīta kalšanas vieta un nomināla nosaukuma (piemēram, SOLIDVS CIVI RIGENSIS). Rīgā kaltie šiliņi dominēja lokālajā un Austrumeiropas šiliņu tirgū. Rīgas naudas kaltuve bija lielākais šiliņu emitents Polijas un Lietuvas lielkunigaitijas (1582–1621) un vēlāk arī Zviedrijas karalistes (1621–1665) sastāvā.