Vetulikolijas ir mūsdienās izmiruši, nelieli, kembrija periodā dzīvojuši divpusēji simetriski dzīvnieki. Spriežot pēc atrastajām fosilijām, vetulikolijas nav bijušas plēsējas, tās dzīvojušas jūrās un varējušas aktīvi pārvietoties. 

Nosaukums cēlies no latīņu valodas vārdiem vetuli ‘vecs’ un cola ‘iedzīvotājs’. 

Vetulikolijas Vetulicolia dzīvoja kembrija periodā, mūsdienās tās ir izmirušas. Pirmā aprakstītā suga Vetulicola cuneata (Hou, 1987) atrasta 541–485 miljonus gadu vecajās agrīnā kembrija perioda nogulās Ķīnā. Sākotnēji atradēji šo dzīvnieku uzskatīja par posmkāji (Arthropoda). Banffia constricta (Walcott, 1911) fosilijas no kembrija perioda vidusdaļas ir senākās zināmās vetulikoliju atliekas. Tās atrastas Britu Kolumbijā (Kanādā). Sākotnēji Banffia constricta uzskatīja par piederīgu posmtārpu tipam (Annelida).

Vetulikoliju radniecība un sistemātiskais novietojums joprojām ir neskaidri. Vetulikolijām ir raksturīgas vairāku tipu īpašības. Dažas īpašības, piemēram, posmots ķermenis, tuvina tās posmkājiem. Dažas citas īpašības, piemēram, žaunu spraugas, vetulikolijas pielīdzina senajiem otrmutniekiem (Deuterostomia). Vetulikoliju rīklē atrodas rieva (endostīls), pa kuru skropstiņas pārvieto gļotas kopā ar barības daļiņām. Šāda uzbūve raksturīga arī zemākajiem mūsdienās dzīvojošajiem hordaiņiem (Chordata). Tomēr vetulikolijām nav hordaiņiem raksturīgās hordas un sekundārā ķermeņa dobuma (celoma). Vetulikoliju mutes aparātam ir radiāla simetrija, un pēc šīs pazīmes tās attāli atgādina velteniskos tārpus jeb nematodes (Nematoda). Arī ekstremitāšu un taustekļu trūkuma dēļ vetulikolijas varētu pieskaitīt pie tārpiem (Vermes). Tomēr vetulikoliju ķermenim raksturīgā, kurkuļiem līdzīgā forma ar paplašinātu ķermeņa priekšējo daļu izslēdz šādu iespēju. Līdz 2001. gadam daļa zinātnieku vetulikolijas pieskaitīja pie bezkāju posmkājiem. Pašreiz pastāv uzskats, ka vetulikolijas pieder pie otrmutnieku apakšnodalījuma. 2014. gadā atrastajās vetulikoliju fosilijās konstatētas hordām līdzīgas struktūras, kas ļāva tās pieskaitīt pie agrīnajiem hordaiņiem. Daži zinātnieki uzskata, ka vetulikolijas pieder pie tunikātiem (Tunicata). 

Vetulicolia bija divpusēji simetriski dzīvnieki, un tām bija tikai viena iedomāta simetrijas plakne, kas sadalīja ķermeni divās vienādās daļās. Vetulikolijas bija otrmutnieki, un dīgļa attīstības laikā tām primārās mutes (gastroporas) vietā veidojās anālā atvere. Vetulikolijām sekundārā mute izveidojās primārajai mutei pretējā ķermeņa (zarnu) galā. Vetulikoliju ķermenis sastāvējis no priekšējās daļas un aizmugurējās daļas. Ķermeņa daļa, kur savienojās priekšējā un aizmugurējā daļa, bija nedaudz sašaurināta. Priekšējās daļas priekšpusē vetulikolijām atradās mute. Daudzām ģintīm mute bija apaļa un zobiņi bija izvietoti ap muti koncentriski. Vetulikolijām mute nebija piemērota košļāšanai, un uzskata, ka tās nebija plēsējas. Daudzi zinātnieki vetulikolijas pieskaita pie planktonofāgiem. Šis uzskats tiek pamatots, jo tām ir žaunu spraugas. Atrasto fosiliju organismu zarnās konstatētās nogulas ļauj domāt, ka vetulikolijas, iespējams, barojās ar bentosu. Tomēr šāds uzskats tiek apstrīdēts, jo bentofāgiem parasti ir taisna zarna, bet vetulikolijām aizmugurējās zarnas ir bijušas spirāliskas. Priekšējās ķermeņa daļas abos sānos vetulikolijām bijušas izvietotas piecas apaļas vai ovālas formas atveres. Uzskata, ka tajās atradās žaunas. Ķermeņa aizmugurējā daļa vetulikolijām bijusi iedalīta septiņos segmentos un pildīja astes funkcijas. Ķermeņa aizmugurējās daļas galā atradās astes spura. Vetulikolijām zarnu trakts sācies ķermeņa priekšējā daļā, beidzies astes daļas galā; anālā atvere tām atradusies astes segmenta pašā galā. Atšķirībā no citām vetulikolijām, Didazoon haoae ķermeņa priekšējā daļa bijusi iedalīta sešos segmentos, aizmugurējā daļa – septiņos segmentos. Vetulikoliju ķermenis bijis 25 mm–20 cm garš. Vismazākās atrastās vetulikolijas Beidazoon venustum bijušas 8–14 mm garas. Vetulikolijām ekstremitātes, acis un taustekļi nav konstatēti. 

Tipu Vetulicolia (Shu, 2001) izveidoja Ķīnas paleontologu grupa Digena Šu (Degan Shu) vadībā 2001. gadā. Tipa nosaukums veidots pēc pirmās aprakstītās sugas Vetulicola cuneata (Hou, 1987).

Vetulikolijas zināmas no kembrija perioda sākuma nogulām Grenlandē, Ķīnā, Ziemeļamerikā un Austrālijā. Vetulikolijas apdzīvojušas jūras. Ņemot vērā kurkuļiem līdzīgās formas, lapveida vai airveida astes un dažādas pakāpes plūdlīnijas formas, zinātnieki uzskata, ka tās savas dzīves lielāko daļu pavadījušas, aktīvi peldot ūdenī. Dažām grupām, piemēram, ģintij Vetulicola, plūdlīnijas bija ar vēdera ķīļiem un izteiktākas nekā citām grupām, piemēram, Didazoonidae. 

Vetulikolijām ir nozīmīga loma daudzšūnu dzīvnieku evolūcijas un filoģenēzes izpētē, īpaši kembrija periodā notikušo evolūcijas procesu izpētē.