Lauberes pagasts atrodas Ogres novada vidusdaļā, aptuveni 70 km attālumā no Latvijas galvaspilsētas Rīgas un 30 km attālumā no novada centra Ogres. Pagasta teritorija robežojas ar Ogres novada Ķeipenes, Lēdmanes, Madlienas, Rembates un Suntažu pagastu.

Lauberes pagastā atrodas trīs apdzīvotas vietas: Cēsītes (mazciems), Laubere (vidējciems) un Krodzinieki (mazciems).

Pagasta centrs atrodas Lauberē, un tajā atrodas Ogres novada pašvaldības Lauberes pagasta pārvalde.

Lauberes pagasta teritorijas platība ir 80,3 km², iedzīvotāju skaits 2024. gadā – 623.

Pagasts izveidots 1917. gadā kā Lauberes-Ozolu pagasts uz bijušā Laubermuižas (Laubern, Laubernhof) un Ozolmuižas (Absenau) pagasta pamata. 1925. gadā pagasts pārdēvēts par Lauberes pagastu.

Pagasta nosaukums izveidojies no Lauberes muižas, kuras vēsturiskais nosaukums Loburen minēts vēstures dokumentos 1638. gadā. Mūsdienu pagasta centrs Laubere atrodas bijušajā Ozolmuižā, savukārt Lauberes muižas teritorijā atrodas Krodzinieki.

Lauberes pagastam ir savs ģerbonis – sarkanā laukā sudraba laukakmeņu mūris; atvērtos pusloka vārtos trīs zelta ozolzīles.

Lauberes pagasts atrodas Viduslatvijas zemienes Viduslatvijas nolaidenumā. Pagasta reljefs ir lēzeni paugurains. Lielu daļu pagasta teritorijas aizņem meži.

Pagastā atrodas vairākas upes, no kurām lielākā ir Mazās Juglas pieteka Abze (arī Abza) pagasta ziemeļu daļā, bet dienvidu daļā – Ogres upes pieteka Aviekste. Mazākas upītes ir Ģērdiņstrauts (Norupīte) un Urga (Ozolupīte).

Pagastā nav lielu ezeru, ir divas nelielas ūdenstilpes: mākslīgi radītais Noru ezers un Purezers.

Netālu uz dienvidaustrumiem no Lauberes ciema atrodas Ozolēnu purvs.

Pagasta teritorijā atrodas Lapsukalna grants un smilts atradne.

Datu avots: tautas skaitīšanas dati, Centrālās statistikas portāls, Ogres novada pašvaldība.

Iedzīvotāju blīvums ir 7 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru.

Visvairāk iedzīvotāju pagastā dzīvo pagasta centrā Lauberē.

Bezdarba līmenis Lauberes pagastā ir apmēram 8 %.

Tā kā pagasts atrodas Ogres novada vidusdaļā un nerobežojas ar citu novadu pagastiem, tā iedzīvotāji galvenokārt ir nodarbināti tieši Ogres novadā. Nozīmīgs darba devējs pagastā ir Ogres novada pašvaldība, kas nodarbina iedzīvotājus pašvaldības iestādēs un struktūrvienībās.

Uz Lauberes pagastu var nokļūt, braucot ar personīgo vai sabiedrisko transportu virzienā no Rīgas pa autoceļu P4 (Rīga–Ērgļi) līdz Suntažiem, tad turpinot braucienu pa autoceļu P8 (Inciems–Sigulda–Ķegums), aiz Suntažiem nogriežoties pa kreisi uz pagasta centru Lauberi vai braucot pa autoceļu A6 (Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža (Pāternieki)) vai P80 (Koknese–Tīnūži), nogriežoties uz autoceļu P8 un pirms Suntažiem nogriežoties pa labi pagriezienā uz Lauberi.

Pagasta teritoriju šķērso arī vairāki vietējas nozīmes autoceļi, piemēram, V970 (Krodzinieki–Laubere) caur Cēsītēm, V972 (Madliena–Lēdmane) un V920 (Koknese–Vērene–Madliena–Suntaži).

Sabiedriskā transporta pakalpojumus pagastā nodrošina a/s “Liepājas autobusu parks” starppilsētu autobusi maršrutos Nr. 6139 Ogre–Meņģele un Nr. 7964 Ērgļi–Madliena–Suntaži–Rīga, nodrošinot satiksmi uz novada centru un galvaspilsētu Rīgu. Autobuss pietur Lauberē.

Lauberes pagastā ir pieejami telefona sakari un interneta pārklājums, un tajā ir vietējas nozīmes attīstības centram atbilstoša infrastruktūra un pakalpojumu pieejamība.  Komunālos pakalpojumus pagastā nodrošina Lauberes pagasta pārvaldes struktūrvienība “Sarma”.

Tuvākās degvielas uzpildes stacijas atrodas Suntažos un Glāzšķūnī.

Lauberes pagastā atrodas graudu vairumtirdzniecības uzņēmuma SIA “Elagro Trade” (dibināts 2010. gadā) Lauberes graudu pirmapstrādes un uzglabāšanas elevators (graudu veidi – kvieši, rapsis). SIA “Elagro Trade” ir viens no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem graudu, sēklu un augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu biznesā.

Lauberes pagasta “Rukšos” atrodas cūku audzēšanas uzņēmuma SIA “Baltic Pork” ferma. Uzņēmums dibināts 2000. gadā, un  Lauberes pagasta fermā tiek audzētas aptuveni 12 000 cūku. Uzņēmuma fermās tiek audzētas Landrases, Jorkšīras un Djurokas šķirņu krustojuma cūkas, kuras galvenokārt tiek pārdotas Latvijas tirgū.

Pagastā ir arī vairāki nelieli uzņēmumi, pakalpojumu sniedzēji un ražotnes, kā arī daži desmiti zemnieku saimniecību, kuras galvenokārt nodarbojas ar lauksaimniecību, piemēram, SIA “Lauberes ogas” (izveidota 2006. gadā, koku un krūmu augļu un riekstu audzēšana, jauktā lauksaimniecība), zemnieku saimniecība “Dārzkalni” (izveidota 1992. gadā, lauksaimniecības produktu ražošana), zemnieku saimniecība “Birņi” (izveidota 1992. gadā,  jauktā lauksaimniecība), zemnieku saimniecība “Zeltiņi” (izveidota 1992. gadā, dārzeņu audzēšana) un citas.

Pagastā nav naktsmītņu, bet atrodas loka šaušanas laukums “Jauncaunes” un aktīvās atpūtas centrs “Akoti”.

Starpkaru periodā Lauberes pagastā bija Lauberes (Ozolu) sešu klašu pamatskola. Padomju okupācijas laikā Lauberē bija Lauberes astoņgadīgā skola (1970. gadā skolai tika uzbūvēta jauna ēka), kura pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas pārdēvēta par Lauberes pamatskolu. No 2014 gada 1. janvāra iestāde reorganizēta kā Suntažu vidusskolas Lauberes filiāle – pirmsskolas izglītības iestāde. Skolas vecuma bērni apmeklē skolas Suntažos vai Madlienā.

Lauberē ir pieejams ģimenes ārsts.

Kultūras dzīvi Lauberes pagastā organizē Lauberes kultūras nams, kas dibināts 1987. gadā.  

Kultūras namā darbojas pašdarbības kolektīvi: jauniešu deju kolektīvs “Spiets” (dibināts 1997. gadā), lietišķās mākslas kopa ”Noskaņa” (dibināta 1989. gadā), vidējās paaudzes deju kolektīvs “Lustīgais” (dibināts 2000. gadā), amatierteātris ”Zīles“ (dibināts 2011. gadā), bērnu deju kolektīvs ”Bitītes” (dibināts 2000. gadā), bērnu vokālais ansamblis (dibināts 2000. gadā) un mākslas studija (dibināta 2017. gadā).

Lauberes pagastā darbojas bibliotēka, dibināta 1880. gadā.

Neliela apdzīvota vieta Lauberes muižas apkārtnē ar nosaukumu vācu valodā Loburen redzama 1567. gada Polijas karaļa Sigismunda II Augusta (Zygmunt II August) dokumentā par dāvinājumiem viņa sekretāram Špillam. 16. gs. nogalē šīs apkārtnes teritorijas bija daļa no netālu esošās Ķeipenes muižas.

Savukārt Ozolmuiža (mūsdienās Laubere, vācu valodā Absenau, kas visticamāk saistāma ar netālu esošo Abzes upi) pirmoreiz minēta 1683. gadā, un tolaik tā bijusi piederīga Suntažiem.

Zviedru Vidzemes 1638. gada arklu revīzijas materiālos redzams, ka Lauberes muižā bijušas 12 zemnieku sētas, bet Ozolmuižas daļā – 9 saimniecības. Abām muižām gadu gaitā mainījās īpašnieki, tomēr tās kļuva par vēlāko pagastu centriem.

18. gs. sākumā pagasta teritoriju smagi skāra mēris. 

19. gs. nogalē izveidojās divi atsevišķi nelieli pagasti: Laubermuižas pagasts un Ozolmuižas pagasts.

Lauberes muiža pilnībā nopostīta 1905. gada revolūcijas laikā. 1917. gadā izveidots Lauberes-Ozolu pagasts.

Agrārās reformas laikā gan Ozolmuiža, gan Lauberes muiža sadalītas mājsaimniecībās. 1925. gadā Lauberes-Ozolu pagasts pārdēvēts par Lauberes pagastu.

1920. gadu pirmajā pusē Lauberes muiža tika pārdēvēta par Krodziniekiem, bet padomju okupācijas laikā – Ozolmuiža par Lauberi. Ozolmuižas apbūve daļēji tika nopostīta Pirmā pasaules kara laikā, bet Otrā pasaules kara laikā tā nopostīta gandrīz pilnībā.

1945. gadā Lauberes pagastā tika izveidotas Lauberes un Ozolu ciema padomes, bet pagasts 1949. gadā tika likvidēts.

Padomju okupācijas laikā Lauberē bija kolhozi “Boļševiks” (1950–1956) un “Komjaunietis” (1950–1957). 1957. gadā, apvienojot kolhozus, tika izveidota paju sabiedrība “Laubere”, kas pastāvēja līdz 1993. gadam. 

No 1979. līdz 2018. gadam darbojās Ogres novada bērnu nams “Laubere”. 

Lauberes ciems ietilpa Ogres apriņķī (1947–1947) un Ogres rajonā (pēc 1949. gada). Lauberes ciemam 1954. gadā pievienots likvidētais Ozolu ciems.

1990. gadā Lauberes ciems tika pārveidots par Lauberes pagastu.

2009. gadā Lauberes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Ogres novadā.

Valsts nozīmes kultūras piemineklis ir Ančiņu Velna akmens. Tas ir dižakmens, kura apkārtmērs ir 16 metri, uzskatīts par senu kulta un upurēšanas vietu. Vietējās nozīmes kultūras piemineklis ir Lauberes dobumakmens. Tas ir gandrīz pilnībā zemē iegrimis laukakmens, kas tiek uzskatīts par kulta vietu. Vietējās nozīmes kultūras piemineklis ir arī Āža kalns un Bendes pļava, kas uzskatīta par soda vietu.

Pagasta teritorijā atrodas vairāki dižkoki, piemēram, Robežnieku priede un Aviekstu ozoli.

Pagasta teritorijā atrodas privātais ainavu parks “Zarumi” – pastaigu un atpūtas vieta, kur var aplūkot ozolu, kas bija attēlots uz piecu latu naudas zīmes, un citus dabas objektus.