Lēdurgas pagasts atrodas Siguldas novada ziemeļu daļā, aptuveni 65 km attālumā no Latvijas galvaspilsētas Rīgas un 25 km attālumā no novada centra Siguldas. Pagasta teritorija robežojas ar Siguldas novada Krimuldas pagastu, Limbažu novada Limbažu un Vidrižu pagastu, kā arī Cēsu novada Straupes pagastu.

Lēdurgas pagastā atrodas septiņas apdzīvotas vietas: Aijaži (vidējciems), Juglas (mazciems), Knīderi (mazciems), Lode (vidējciems), Lēdurga (lielciems),  Micis (arī Miči, Vanagi, mazciems), Mudurgas (ciema daļa) un  Zvaigznes (skrajciems, daļēji izzudis ciems).

Pagasta centrs ir Lēdurga, pašvaldības funkcijas pagastā nodrošina Krimuldas un Lēdurgas pagastu apvienības pārvalde, kas atrodas Siguldas novada Krimuldas pagasta Raganā. Plānots, ka 2024. gadā Lēdurgā darbu uzsāks arī Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs.

Lēdurgas pagasta platība ir 162,8 km², iedzīvotāju skaits 2023. gadā – 1280.

Pagasts izveidojies Lēdurgas (Loddiger) un Lodes (Lodenhof) muižu apkārtnē, nosaukums iegūts no Lēdurgas muižas. Valodnieks un teologs Augusts Bīlenšteins 1892. gadā izteicis pieņēmumu, ka vietvārds “Lēdurga” cēlies no lībiešu valodas vārdiem lēd ’lapa’ un urga ’neliels strauts’ vai ’zemiene ar tekošu ūdeni’.

Lēdurgas pagastam ir savs ģerbonis – dalīts ar viļņu griezumu, ar sudrabu un zaļu, augšā zaļa kastaņas lapa.

Lēdurgas pagasts atrodas Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā. Augstākais kalns pagastā ir Mālkalns jeb Augstais kalns pie Aijažiem, 85 m virs jūras līmeņa. Pagasta teritorija ir salīdzinoši purvaina, tajā atrodas vairāki dabas liegumi: Lielais un Pemmas purvs, Laugas purvs un Linezers. Aijažu, Aģes un Bicāļu-Zaltes purvā ir dzērvenāju liegumi. Ievērojams objekts pagastā ir Lēdurgas dendroparks. Pagasta teritorijā ir vairāki dižkoki. 

Lēdurgas apkaime pieder pie nokrišņiem bagātākajiem apvidiem Latvijā. Pagastā atrodas vairākas upes: Brasla, Igate (Dzirnupe), Jugla, Pēterupe, Sudurga, Tarupe. Ir arī vairāki ezeri: Aijažu, Aģes, Aunīškalna, Grabatiņš (Grabatpurvs), Kakta dzelves, Knideru dzirnavezers, Ķīkaulis, Linezers, Lodes ezers, Melnezers, Melnais ezers, Nīserdzelves un Salas ezers.

Pagasta teritorijā ir kūdras krājumi, kā arī saldūdens kaļķa un māla atradnes. Meži aizņem aptuveni trešdaļu pagasta teritorijas.

Datu avots: tautas skaitīšanas dati, Centrālās statistikas portāls.

Iedzīvotāju blīvums Lēdurgas pagastā ir 8 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru.

Iedzīvotāji galvenokārt ir nodarbināti Limbažu un Siguldas novadā, pašvaldības iestādēs un uzņēmumos, kas atrodas Siguldas novadā. Bezdarba līmenis pagastā ir 8,7 %.

Uz pagastu var nokļūt, braucot no Rīgas pa valsts nozīmes autoceļu A3 (Inčukalns–Valmiera–Valka), pie Raganas nogriežoties uz autoceļu P9 (Ragana–Limbaži), turpinot ceļu uz ziemeļiem, pagasta centru Lēdurgu. Pagasta teritoriju šķērso vietējas nozīmes autoceļi V129 (Alkšņi–Lēdurga–Ausmas–Mārstagi), V128 (Straupe–Lēdurga–Vidriži–Skulte), V81 (Lēdurga–Inciems), V82 (Inciems–Straupe), V80 (Eikaži–Bīriņi).

Sabiedriskā transporta pakalpojumus pagastā nodrošina a/s “Cata” starppilsētu autobusi virzienā no Rīgas uz Limbažiem vai no novada centra Siguldas uz Limbažiem maršrutos Nr. 7175 Sigulda–Lode–Lēdurga–Limbaži” un Nr. 7660 Rīga–Ragana–Lēdurga–Limbaži.

Lēdurgas pagasta lielākajās apdzīvotajās vietās ir pieejami telefona sakari un interneta pārklājums, kā arī pagasta centrā Lēdurgā ir novada nozīmes attīstības centram atbilstoša infrastruktūra un pakalpojumu pieejamība.

Pagasta teritorijā atrodas pašvaldības iestādes un uzņēmumi, kā arī vairāki nelieli privāti uzņēmumi un pakalpojumu sniedzēji, piemēram, autoserviss SIA “Autolēdurga” (izveidots 2017. gadā), gaļas ražošanas uzņēmums “Lēdurgas miesnieks” (izveidots 2004. gadā), grants un smilts karjeru izstrādes un māla ieguves uzņēmums SIA “Amatex” (izveidots 2007. gadā), kravu pārvadājumu uzņēmums SIA “IKEI-C Auto”, kamīnmalkas ražošanas uzņēmums SIA “Injuro” (izveidots 2011. gadā) un citi.

Pagastā ir vairākas zemnieku saimniecības, piemēram, “Medņi” (jauktā lauksaimniecība, izveidota 1992. gadā), “Lāses” (jauktā lauksaimniecība, izveidota 2011. gadā), “Mazozoli” (graudkopība, jauktā lauksaimniecība, izveidota 1998. gadā), “Ūdensrozes” (jauktā lauksaimniecība, izveidota 2007. gadā).

Naktsmītnes piedāvā viesu nami “Sunset rezidence”, ”Miltkalni” un “Zaltes”.

Lēdurgā atrodas arī pārtikas un mājsaimniecības preču veikali.

Lēdurgas pagastā pieejama ģimenes ārsta prakse, zobārstniecība, aptieka, kā arī Lēdurgas pagasta Lodē atrodas sociālās aprūpes nams “Pēterupe”.

Garlība Merķeļa Lēdurgas pamatskola īsteno gan pamatskolas, gan pirmskolas izglītības programmas. Lēdurgas pagasta skola dibināta 1871. gadā, bet tagadējā skola veidojusies, apvienojoties četrām skolām: Lēdurgas pagasta skolai, Lēdurgas draudzes skolai, Lēdurgas Inciema skolai un Lēdurgas Aijažu skolai. Skolu apvienošana pabeigta 1940. gadā līdz ar jaunās skolas ēkas uzcelšanu. Padomju okupācijas laikā tā bija Lēdurgas septiņgadīgā skola, no 1962. gada – Lēdurgas astoņgadīgā skola. 1998. gadā Lēdurgas pamatskola nosaukta Lēdurgā dzimušā Garlība Merķeļa vārdā.

Lēdurgā atrodas arī Maijas Pīlāgas Lēdurgas Mākslas un mūzikas skola. Skola dibināta 1990. gada 22. septembrī kā viena no pirmajām mākslas skolām Latvijas lauku vidē, kurā iespējams apgūt vizuāli plastiskās mākslas programmu.

Kultūras dzīvi pagastā organizē Lēdurgas kultūras centrs, kas izveidots 1982. gadā. Kultūras centrā darbojas vairāki kolektīvi, piemēram, sieviešu koris “Lettegore” (dibināts 1871. gadā, 2011. gadā apstiprināts nosaukums), 1.–4. klašu skolēnu deju ansamblis (izveidots 1982. gadā), jauniešu tautas deju ansamblis “Metieniņš” (izveidots 1982. gadā), pirmsskolas bērnu deju ansamblis (izveidots 1982. gadā), 5.–9. klašu skolēnu deju ansamblis (izveidots 1982. gadā), vidējās paaudzes deju ansamblis “Lēdurga”, (izveidots 2009. gadā), folkloras kopa “Putni” (izveidota 2004. gadā), folkloras kopa “Lielie putni” (izveidota 2004. gadā), bērnu vokālais ansamblis “Kastanīši” (izveidots 2000. gadā), vīru vokālais ansamblis “Lēdurgas vīri” (izveidots 2017. gadā), pirmsskolas bērnu muzikāli attīstošā grupa (izveidota 2017. gadā).

Lēdurgas pagasta Lēdurgā atrodas Lēdurgas bibliotēka, kas dibināta 1892. gadā kā daļa no Labdarības biedrības. 

Lēdurgas vēsturiskais nosaukums latīņu valodā Letthegore (tiek pieļauts, ka ar to domāta Lēdurgas draudze) pirmo reizi minēts Livonijas Indriķa (Henricus de Lettis) “Indriķa Livonijas hronikā” (Heinrici Cronicon Lyvoniae, 1224–1227). Lēdurgas novads un Lēdurgas draudze bija daļa no Gaujas līvu zemes novada pie Metsepoles zemes robežas. Lēdurgas pagasta teritorija ietilpa Lēdurgas-Turaidas (Loddiger-Treiden) draudzes novadā, savukārt Lēdurga kā pagasta vieta izveidojusies ap bijušās Lēdurgas muižas centru.

1567. gadā Polijas karalis Sigismunds II Augusts (Zygmunt II August) piešķīris Lēdurgas muižu Heinriham fon Fītinghofam (Heinrich von Vietinghoff). Muižas īpašnieki vairākkārt mainījušies. 1850. gadā muiža nonākusi barona Leonharda Baltazara fon Kampenhauzena (Leonhard Balthasar von Campenhausen) īpašumā. Muiža nav saglabājusies, bet 19. gs. otrajā pusē celtā kungu māja bija koka guļbūve ar barokālām iezīmēm. Pie Lēdurgas muižas bija iekopts parks ar terasēm, kuras savienoja sarkanu ķieģeļu kāpnes, kas ir saglabājušās līdz mūsdienām. Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas Lēdurgas muižas kungu mājā tika ierīkots tautas nams.

Netālu atradās arī Aijažu (Ayasch) un Lodes muiža, Zaļāmuiža (Grunhof), mācītāja muiža, Lienītes (Helenenhof) un Rentes (Rente) pusmuiža. Aijažu muižā tika ierīkota pamatskola. Muižas (arī mācītājmuiža) agrārās reformas laikā sadalītas jaunsaimniecībās.

Tagadējā Lēdurgas baznīca celta no 1767. līdz 1771. gadam, baznīca ir arhitektūras piemineklis, un ēkā atrodas arī vairāki valsts nozīmes mākslas pieminekļi. Baznīcā par mācītāju kalpoja G. Merķeļa tēvs Daniels Merķelis (Daniel Merkel). Turaidas baznīca bija Lēdurgas draudzes filiālbaznīca. Lēdurgas baznīcas ēka smagi cieta Pirmā pasaules kara laikā, bet mūsdienās ir atjaunota. Lēdurgā atrodas arī pareizticīgo draudze, kas dibināta 19. gs. vidū. Lēdurgas Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīcas nams celts no 1876. līdz 1878. gadam pēc arhitekta Roberta Augusta Pflūga (Robert August Pflug) projekta. Padomju okupācijas laikā baznīca izmantota kā noliktava, bet ap 2010. gadu tika veikti nozīmīgi atjaunošanas darbi, 2019. gadā atjaunots baznīcas kupols un krusts.

1905. gadā Lērdurgas pagastā tika izveidota rīcības komiteja, soda ekspedīcijās nošauti četri nemiernieki.

1932. gadā Lēdurgai tika piešķirts biezi apdzīvotas vietas (ciema) statuss.

Padomju okupācijas laikā – 1945. gadā – izveidoti Lēdurgas un Kaktiņu ciemi, pagasts 1949. gadā tika likvidēts. Pagasta teritorija ietilpa Limbažu rajonā. 1954. gadā Kaktiņu ciems pievienots Lēdurgas ciemam.

Padomju okupācijas laikā dibināti kolhozi – “Atmoda”, “Brīvība”, “Draudzība” un “Lēdurga” –, kas vēlāk apvienoti divos kolhozos –  “Draudzība” un “Lēdurga”.

1990. gadā Lēdurgas pagasts tika atjaunots. 2009. gadā Lēdurgas pagasts kopā ar Rīgas rajona Krimuldas pagastu tika apvienots Krimuldas novadā. 2021. gadā Krimuldas novads tika iekļauts Siguldas novadā.

Lēdurgas pagasta teritorijā atrodas vairāki arheoloģijas, arhitektūras un mākslas pieminekļi, piemēram, Ķipukalnu senkapi, Vasiļa kalns, Vecpapinu senkapi (Pētera kalniņš) un Lēdurgas luterāņu baznīca.

1973. gadā izveidots Lēdurgas dendroparks, kas ir aizsargājams dabas objekts un kurā ir apmēram 1000 dažādas koku un krūmu sugas. Parka teritorijā atrodas Mudurgas dižakmens, brīvdabas estrāde un Avotu birzs.

2020. gadā Lēdurgā tika atklāta pastaigu taka “Lapu upe Lēdurga” – aptuveni 5980 soļus gara (4,8 km). Takas sākuma un beigu punkts atrodas Lēdurgas dendroparkā.

Pie Braslas upes var aplūkot 12–15 m augstus smilšakmens atsegumus – Lielo un Mazo Avotmuižas iezi ar Velnalu.

Latviešu žurnālists, literāts un sabiedriskais darbinieks Jūlijs Lācis dzimis Lēdurgas pagasta Lodes muižā. Vācbaltiešu rakstnieks, publicists, literatūras kritiķis G. Merķelis dzimis Lēdurgas luterāņu mācītāja D. Merķeļa ģimenē. Latviešu luterāņu mācītājs, 4. Saeimas deputāts Jānis Teriņš dzimis Lēdurgas amatnieka ģimenē. Lēdurgas draudzes skolā mācījies komponists un mūzikas folklorists Emilis Melngailis un vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors un rektors, izglītības ministrs Augusts Tentelis.