Zāmelis Adienis bija viens no vecākās paaudzes Latvijas armijas virsniekiem ar īpašiem nopelniem Latvijas Neatkarības kara laikā 1919.–1920. gadā, kad ieņēma atbildīgus amatus bruņoto spēku vadībā. Sevišķi būtiska bija darbība 1919. gada pirmajā pusē kā aizmugures priekšniekam un 1919.–1920. gadā kā Apsardzības ministrijas Galvenā štāba priekšniekam.

Dzimis saimnieka Jāņa Adieņa ģimenē, vēlāk ģimene pārcēlās uz Zemgali. Beidzis Kalnamuižas (Tērvetes) pagasta skolu un divas klases Jelgavas reālskolā. No 09.1885. mācījās un 07.1887. ar II šķiru beidza Viļņas kājnieku junkurskolu (Виленского пехотного юнкерского училища). 1898. gadā iestājās Nikolaja Ģenerālštāba akadēmijā (Николаевская академия Генерального штаба) Pēterburgā (1900. gadā beidza divas klases ar II šķiru).

Nebija precējies.

07.1884. kā savvaļnieks iestājās Krievijas armijas dienestā, 112. Urālu kājnieku pulkā Kalvarijā, Suvalku guberņā. Pēc junkurskolas beigšanas no 07.1887. praporsčiks 112. Urālu kājnieku pulkā Kalvarijā. Podporučiks (02.1888.), jaunākas virsnieks, poručiks (05.1892.), štābkapteinis (11.1900.), kapteinis (04.1903.), apakšpulkvedis (03.1905.), pulkvedis (12.1910.). 02.1894.–04.1898. pulka ieroču un apģērbu darbnīcas pārzinis. 01.–09.1901. rotas komandieris, 01.1902.–02.1903. ģenerālštāba virsnieka amatā kā Viļņas kara apgabala štāba vecākā adjutanta palīgs, 02.1903.–03.1905. rotas komandieris. 08.1904. iecelts par 28. kājnieku divīzijas štāba priekšnieka vietas izpildītāju Viļņā (līdz 01.1905., arī 03.–06.1905.), 03.1905. – par 112. Urālu kājnieku pulka bataljona komandieri. No 03.1906. bataljona komandiera amatā 110. Kamas kājnieku pulkā Šancos pie Kauņas. No 11.1910. ieņēma pulka štāba vecākā virsnieka amatu. Dienesta gaitā turpināja uzturēt sakarus ar latviešu sabiedrību Latvijā, cita starpā regulāri veicot ziedojumus dažādiem pasākumiem (piemēram, sēklu audzētavai Bērzmuižā, sieviešu lauksaimniecības un mājturības skolas izveidei u. c.). Pirmā pasaules kara sākumā kaujā 20.08.1914. Austrumprūsijā pie Gumbinenas pēc pulka komandiera atcelšanas no amata uzņēmās viņa pienākumu pildīšanu (oficiāli amatā skaitījās 23.08.–01.09.1914.), tajā pašā dienā ievainots un krita vācu gūstā, oficiāli izziņots, ka miris no ievainojuma. No gūsta Vācijā atbrīvots 27.11.1918. un atgriezās Latvijā. Dzīvoja pie brāļa Kapsēdes pagasta Svēķos.

29.03.1919. iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (pulkvedis), karaspēka aizmugures apsardzības priekšnieks (atbildīgs par komandantūru izveidi u. c.). 10.04. iecelts arī par Kareivju dienesta kārtības, pakāpju un apbalvošanas noteikumu izstrādāšanas komisijas priekšsēdētāju. Pēc vācu vienību organizētā 16.04.1919. apvērsuma kopā ar citiem augstākajiem virsniekiem saglabāja uzticību Kārļa Ulmaņa vadītajai Latvijas Pagaidu valdībai un piedalījās apvērsuma seku likvidēšanā Liepājā. No 11.08.1919. Apsardzības ministrijas Galvenā štāba priekšnieks. 24.08.1919. arī militārā resora Likumprojekta par lauka kara stāvokli, karaspēka iekārtu un pārvaldi izstrādāšanas komisijas loceklis. Kauju laikā ar Bermonta armiju 09.–23.10. atradās komandējumā Cēsīs ar uzdevumu organizēt “papildu spēku iesaukšanu kara dienestā” kā Rezerves karaspēka priekšnieks, 23.10.–06.11.1919. Liepājā “aizmugures nokārtošanai” (pārzināt mobilizācijas gaitu Liepājā, Grobiņā un apkārtnē). 11.01.–28.01. un 01.–09.04.1920. apsardzības ministra biedra (vietnieka) vietas izpildītājs. 31.05.1920. atbrīvots no Galvenā štāba priekšnieka amata. 11.06.1920. atvaļināts. 23.02.1922. ieskaitīts armijas dienestā, no 06.03.1922. Kara skolas kara zinību lektors. 07.10.1922. atvaļināts pēc paša vēlēšanās. Dzīvoja Liepājas apriņķa Vecpils pagasta Vēveros (kopā ar brāli nopirka šo īpašumu). Cieta no sirds slimības, miris Cēsu sanatorijā.

Z. Adienis bija viens no vecākās paaudzes Latvijas armijas virsniekiem ar īpašiem nopelniem Latvijas Neatkarības kara laikā 1919.–1920. gadā, kad kauju laikā ar Padomju Latvijas spēkiem Kurzemē vācu vienību organizētā apvērsuma gaitā un pēc tā, kā arī kauju laikā ar Bermonta spēkiem ieņēma atbildīgus amatus bruņoto spēku vadībā. Sevišķi būtiska bija darbība 1919. gada pirmajā pusē kā aizmugures priekšniekam, un 1919.–1920. gadā kā Apsardzības ministrijas Galvenā štāba priekšniekam. Turklāt 1920. gadā divas reizes pildīja apsardzības ministra biedra pienākumus, izmantojot savu pieredzi Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā.

Par nopelniem Krievijas armijas dienestā Z. Adienis apbalvots ar Svētā Staņislava ordeni (III šķira; II šķira), Svētās Annas ordeni (II šķira, III šķira).