Rumbas pagasts atrodas Kurzemē, 145 km attālumā no Latvijas galvaspilsētas Rīgas, Kuldīgas novada ziemeļaustrumu daļā. Robežojas ar sava novada Kuldīgas pilsētu, Rendas, Kabiles, Vārmes, Pelču un Padures pagastu, kā arī Ventspils novada Ugāles, Usmas un Zlēku pagastu.

Rumbas pagasta platība ir 226,2 km², iedzīvotāju skaits 2024. gadā – 1396. Lielākās apdzīvotās vietas ir Mežvalde (vidējciems, pagasta centrs), Novadnieki (mazciems), Rumbenieki (mazciems) un Ventas ciems (vidējciems). Senas un šobrīd mazāk apdzīvotas vietas:  Dragūnciems (skrajciems), Ēdas (mazciems), Kalnmuiža (skrajciems), Ķīkciems (skrajciems), Ķūķciems (skrajciems) un Lejas (mazciems).

Pagasta ģerbonis apstiprināts 2022. gadā – skaldīts labajā sānā ar zigzagveida griezumu, zelts un zils, kreisajā laukā cita virs citas trīs peldošas sudraba foreles.

Rumbas pagasta teritorija ietilpst Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, tikai Abavas ieleja ietilpst Ugāles līdzenumā, bet pagasta dienvidaustrumu gals ietilpst Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumā (šeit arī augstākais punkts pagasta teritorijā – 58,6 m virs jūras līmeņa). Pamatiežu virsu veido galvenokārt augšdevona karbonātieži (dolomīts, dolomītmerģelis ar māla, aleirolīta un smilšakmens starpkārtām), ko klāj plāna (apmēram 10 m) pēdējā apledojuma nogulumu sega. Zemes dzīļu resursi Rumbas pagastā ir niecīgi. Galvenie tautsaimniecībā izmantojamie derīgie izrakteņi ir kūdra un māls. Kursas zemienē augsnes cilmiežus veido limnoglaciālie nogulumi – smilts un māls –, tie noteikuši, ka šajā teritorijā izveidojušies lielākie mežu masīvi uz tipiska podzola, velēnu podzolētām glejotām un gleja augsnēm. Rumbas pagastā dominē smagāka mehāniskā sastāva augsnes (smilšmāls un māls, tās kopā veido 75,8 %) ar vidēju organisko vielu daudzumu augsnēs. Augsts meliorēto lauksaimniecībā izmantojamo zemju īpatsvars (līdz 70 %). Rumbas pagasts ietilpst mitrajā Kurzemes rajonā. Teritorijai raksturīgs mēreni kontinentāls un vidēji mitrs klimats. Pieventas līdzenuma reljefs pārsvarā ir līdzeni viļņots un plakans. Pagastam cauri tek 25 lielākas un mazākas upes, tās visas pieder Ventas sateces baseinam. Kurzemes lielākā upe Venta ir Rumbas pagasta rietumu daļas robeža 30 km garumā. Tās lielākās pietekas pagasta teritorijā ir Abava, Ēda, Riežupe ar Veldzi, Rudupe ar Bebrupi un Šķībais grāvis. Lielākā daļa mazo upju un strautu sākas purvos vai reljefa pacēlumu veidotajās ūdensšķirtnēs, pazeminājumos iztaisnotas vai padziļinātas. Abava ir lielākā Ventas labā krasta pieteka, Rumbas pagastam tā ir ziemeļu daļas robeža. Tās lielākās pietekas Rumbas pagastā ir Bebrupīte un Briežupīte. Riežupe ir Ventas labā krasta pieteka uz ziemeļiem no Kuldīgas pilsētas. Lielākās pietekas Rumbas pagastā: Dzērsvalks, Sālsvalks un Veldze. Netālu no ietekas Ventā, kreisajā krastā, atrodas Riežupes smilšu alas un Riežupes dabas parks. Dabiskas izcelsmes ezeru teritorijā ir maz. Lielākais ir Āšu ezers (arī Āžezers,  1,5 ha). Vairākās vietās ir mākslīgi izveidoti dzirnavu aizsprosti un dīķi: Blaku, Griķu, Jaunie, Kapu un Korļu. Teritorijā dominē augstie purvi. Lielākie ir Ābolezera (180 ha) un Skudru tīrelis (210 ha). Pagastā ir daudz mežu un ūdeņu. Mežainība -– 54 %, valdošā koku suga ir priede (69%). Lielākie mežu masīvi atrodas teritorijas ziemeļu un austrumu daļā, tajos izveidoti 13 mikroliegumi īpašu sugu aizsardzībai. Pagasta teritorijā atrodas daļa no dabas lieguma “Ventas ieleja” (dibināts 1957. gadā) un daļa no dabas parka “Abavas senleja” (dibināts 1957. gadā), kā arī dabas parks “Riežupe” (dibināts 1977. gadā). Reģistrēts ievērojams daudzums dižkoku, pārsvarā ozoli. 

Datu avots: tautas skaitīšanas dati, Centrālās statistikas portāls.

2024. gadā iedzīvotāju blīvums Rumbas pagastā – 6,3 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru.

Padomju okupācijas varas iestādes 1941. gadā izsūtīja 21 cilvēku, bet padomju otrreizējās okupācijas laikā 1949. gadā – 180 iedzīvotājus.

Rumbas pagastā ir labi attīstīta transporta infrastruktūra, un tai ir būtiska nozīme teritorijas organizācijā un tās attīstībā. Nozīmīgākie 1. šķiras autoceļi, kas šķērso Rumbas pagasta teritoriju, ir P108 (Ventspils–Kuldīga–Saldus), P120 (Talsi–Stende–Kuldīga), P121 (Tukums–Kuldīga), kā arī P118 (Kuldīgas apvedceļš, 1988. gadā uzcelts tilts pār Ventu) un 2. šķiras autoceļš V1270 (Krogsētas–Segļi). Pagasta teritorijā ir ērta privātā un regulāra sabiedriskā transporta kustība uz tuvējo Kuldīgu, Rīgu, kā arī apkārtējām apdzīvotajām vietām un pilsētām. Centralizēta sadzīves atkritumu apsaimniekošana organizēta visā pagasta teritorijā, ūdensapgāde un kanalizācija – pagasta ciemos, bet centralizēta siltumapgāde – tikai Mežvaldes ciemā. Pašvaldība organizē vietējā ceļu tīkla uzturēšanas darbus. Pagasta teritorijā sakarus nodrošina mobilo sakaru operatoru torņi.

Rumbas pagastā norit aktīva un daudzpusīga saimnieciskā darbība. 2024. gadā reģistrēti 292 uzņēmumi un 52 struktūrvienības šajā teritorijā. Zemnieku saimniecības (“Dumbrāji”, “Lāčplēši”, “Grobas”, “Ziedoņi” u. c.) nodarbojas ar jaukto lauksaimniecību (augkopība un lopkopība), produkcijas ražošanu un realizāciju. Bioloģiskā saimniecība SIA “Lāses AM” (dibināta 1996. gadā) ar struktūrvienību “Kolumbi” nodrošina pilna cikla saimniekošanu, tīršķirnes liellopu audzēšanu, gaļas un gaļas produktu ražošanu un pārstrādi. Daļa uzņēmumu nodarbojas ar mežkopību un mežsaimniecību (SIA “Craftwood Invest”, dibināta 2013. gadā, SIA “K-Matrix”, dibināta 2012. gadā, SIA “Rudas Mežs”, dibināta 2001. gadā), kā arī ar mežizstrādi (SIA “Abolkalni”, dibināta 2013. gadā, SIA “Elis Wood”, dibināta 2023. gadā, SIA “LU Mežs”, dibināta 2023. gadā, SIA “Wide Forest”, dibināta 2014. gadā) un kokapstrādi un galdniecību (SIA “MARS”, dibināta 1993. gadā, SIA “AJG plus”, dibināta 2001. gada, SIA “Nordvalde”, dibināta 1994. gadā, SIA “Ozols”, dibināta 1993. gadā, SIA “Rumbas galdniecība”, dibināta 2013. gadā, SIA “Freimans Timber Construction”, dibināta 2010. gadā). Rumbas pagasta “Miķeļos” tiek attīstīts privāts industriālais parks, ko apsaimnieko kokapstrādes uzņēmums SIA “IMD” (dibināta 2007. gadā) un plašajās ražošanas telpās darbojas arī nomnieki – SIA “MILZU” (brokastu pārslu ražotne), SIA “Rudys Brewing Co” (inovatīvu produktu, bezalkoholisko dzērienu ražotne, dibināta 2019. gadā), SIA “MGS Factory” (bērnu skrejriteņi, zīmols “DipDap”, dibināta 2010. gadā) un citi. Rumbas pagastā 2022. gadā reģistrēts ceļu būves un infrastruktūras uzlabošanas jomas uzņēmums SIA “Certa būve”, kā arī uzņēmumi, kas izstrādā būvniecības projektus un nodarbojas ar būvuzraudzību, celtniecības un remonta darbiem, galdniecību, nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, automobiļu remontu, transporta pakalpojumiem, tirdzniecību un citām jomām. Tūrisma un viesmīlības pakalpojumus sniedz atpūtas komplekss ”Polīši”, brīvdienu un viesu mājas “Pliennieki” un ”Amatnieki”. Pagastā darbojas arī biedrības: “Rumbas mednieks” (1996), ”Riežupes dabas parka attīstības biedrība” (1999) un meža īpašnieku apvienība “Sauleskalni” (2004). 

Bērni, kuri dzīvo Rumbas pagastā, izglītību iegūst Kuldīgas pilsētas skolās. Latvijas neatkarības sākumposmā toreizējam Kuldīgas pagastam bija Griķu četru klašu pamatskola Kuldīgā (dibināta 1877. gadā, mūsdienās Indriķa Zeberiņa Kuldīgas pamatskola) un Veldzes četru klašu pamatskola (dibināta 1878. gadā kā Jevgēņija pareizticīgo draudzes palīgskola, vēlāk darbojās kā 1. pakāpes pamatskola, kurā 1930. gadā tika izveidots Veldzes mazpulks). 1927. gadā tika izveidota Bibliotēku biedrības bibliotēka. Padomju okupācijas laikā Rumbas ciemā bija trīs klubi, divas bibliotēkas. Mūsdienās kultūras dzīve koncentrēta Kuldīgā. Rumbas bibliotēka, kas ir Kuldīgas galvenās bibliotēkas struktūrvienība, darbojas Mežvaldes ciemā ar ārējo apkalpošanas punktu Bukaišos. Pagastā kopš 2013. gada darbojas amatierteātris, tiek organizēti tematiskie pasākumi. Rumbas pagasta pārvaldes zālē var aplūkot dažādu mākslinieku gleznu un foto izstādes. 2010. gadā tika atvērts brīvā laika pavadīšanas centrs Bukaišos (Ventas ciemā). Pagasta iedzīvotājiem ir iespēja izmantot āra trenažierus, kuri ir uzstādīti Mežvaldē un Ventas ciemā. Mežvaldē ir uzstādīts multifunkcionālais sporta laukums un strītbola laukums. Ventas ciemā pieejami strītbola un futbola laukumi. Pagastā ir uzstādīti bērnu rotaļu laukumi Mežvaldē, Ventas ciemā un Novadniekos. Vasaras sākumā ir iespēja piedalīties minigolfa pasākumos. Ik gadu tiek rīkotas pagasta sporta dienas, strītbola sacensības bērniem 1. septembrī, ziemā galda spēļu sacensības, kā arī dažādas citas sporta aktivitātes. Mežvaldē ir ģimenes ārsta prakse, medicīnas speciālistu pakalpojumi pieejami Kuldīgā. Ticīgie pieder pie Kuldīgas reliģiskajām draudzēm.

Rumbas pagasts ir senās kuršu zemes Bandavas ziemeļaustrumu stūris. 13. gs. teritorija iekļauta Vācu ordeņa Livonijā valstī, vēlākos vēstures posmos – Kurzemes un Zemgales hercogistē un Krievijas Impērijas Kurzemes guberņā. Vēsturiski apdzīvojums šajā teritorijā saistīts ar kuršu ķoniņiem – tagadējā Rumbas pagasta dienvidrietumu daļā kopš 1503. gada atradās Dragūnu dzimtas ķoniņciems. Kurzemes hercogistes laikā teritorijā attīstījās dažādas manufaktūras. 17. gs. Ēdas kļuva par vienu no lielākajiem Kurzemes manufaktūru centriem, kur darbojās dzelzsceplis, maltuve, gateris, ražoja lielgabalus, šautenes un mucas. Kalnmuižā bija kuģu būvētava, darvas ceplis un linu austuve. Bija izveidojušās vairākas muižas: Ēķupe (Eckof), Griķu muiža (Gricken), Kalna muiža (Amt-Goldingen, arī Kalnamuiža), Manģenes muiža (Mangen), Mundikas muiža (Mundicken), Piņķu muiža (Pinkaten), Veldzes pusmuiža (Welsen). Agrārās reformas laikā muižu zemes tika sadalītas 200 vienībās, izmantotas lauksaimniecībā. Rumbas pagasta teritorija ietilpusi vairākos citos administratīvajos veidojumos – 19. gs. 80. gados pēc Kuldīgas apriņķa izveidošanas līdz Otrajam pasaules karam lielākā daļa tagadējā Rumbas pagasta ietilpa Kuldīgas apriņķa Kuldīgas (Kalnamuižas) pagastā. 1935. gadā tajā bija 541 saimniecība. 1945. gadā Kuldīgas pagastā tika izveidoti Abavas, Griķu, Kuldīgas un Rumbas ciemi, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Rumbas ciemam 1954. gadā tika pievienots Griķu ciems, 1958. gadā – daļa no Abavas ciema, 1977. gadā tika mainīta robeža ar Rendas ciemu. Padomju okupācijas laikā tika izveidoti kolhozi – “Venta”, ”Kopdarbība” un ”Dzimtene” –, darbojās Kuldīgas mežrūpniecības saimniecība. Teritorijā tika izveidoti vairāki jauni centri – Mežvalde (mežinieku ciems, Kuldīgas mežrūpniecības saimniecība), Venta (“Ventas” kolhoza centrs), Veldze (Rumbenieki, vasarnīcu ciems), bet vairāki vecie centri bija reti vai gandrīz neapdzīvoti (piemēram, Manģene). 1990. gadā tika nodibināts Rumbas pagasts. Administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Rumbas pagastā tika iekļauts viss bijušais Kuldīgas pagasts, izņemot Ventas kreisā krasta daļu, kas iekļauta tagadējā Pelču pagastā, savukārt Rumbas pagastam pievienota neliela platība Abavas kreisajā krastā, kas atradās Zlēku pagastā. 2009. gadā Rumbas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Kuldīgas novadā.

Valsts nozīmes mākslas piemineklis Rumbas pagastā ir Ēķupes muižas dzīvojamās mājas durvju komplekts (18. gs. beigas). Kultūrvēsturiska (vietēja) nozīme arī bijušajam kuršu ķoniņu Dragūnciemam, Ēdas dzirnavām, Manģenes muižas klētij, Veldzes vecajai skolai.

Rumbas pagasta Manģenes mežos ir Kuldīgas ebreju masu kapi, zināmas četras slepkavību vietas, nezināms upuru skaits. Ceļa Mežvalde–Ķūķciems malā (apmēram 3,5 km no tuvākās slepkavības vietas) 1988. gadā uzstādīts piemineklis (tēlniece Inta Berga) visiem nacistiskās Vācijas okupācijas laikā nogalinātajiem Kuldīgas iedzīvotājiem.

Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā iekļauti dabas liegumi “Ventas ieleja” un ”Manģenes meži” (dibināts 1999. gadā, platība 1700ha), dabas parki “Abavas senleja” un ”Riežupe”, kā arī ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas objekti – Muižarāju klintis, Riežupes un Veldzes ūdenskritumi un atsegumi un Riežupes smilšu alas, kas mūsdienās ir garākā mākslīgo eju sistēma Latvijā, kas veidojušās (izcirstas) vairāku gadsimtu garumā, ņemot baltās smiltis trauku beršanai un istabu kaisīšanai, stikla ražošanai Ozolnieku stikla fabrikā un Iļģuciema stikla rūpnīcā. 

Kopš 1977. gada Rumbas pagastā aizsargājami ir dendroloģiskie stādījumi un Polīšu un Ziedoņu māju apstādījumi. 

Tagadējā Rumbas (senāk Kuldīgas) pagasta Vecvagaros dzimis mākslinieks, gleznotājs un akvarelists Visvaldis Garokalns, Šalkās – aktieris un režisors Oļģerts Šalkonis, Dinžās – jurists, Senāta loceklis, Apvienotās sapulces priekšsēdētājs Kristaps Valters.