Pelču ciems ir Pelču pagasta centrs, kurā atrodas Kuldīgas novada pašvaldības Pelču pagasta pakalpojumu pārvalde. Pelču ciems izvietojies pagasta vidusdaļā, 5 km attālumā no novada centra Kuldīgas un 152 km attālumā no Latvijas galvaspilsētas Rīgas.

Datu avots: tautas skaitīšanas dati, Centrālās statistikas portāls.

Pelču ciems ir lielākā kompakti apdzīvotā vieta pagastā, tajā dzīvo gandrīz puse no pagasta iedzīvotājiem.

Pelču ciemā reģistrēti vairāki nelieli uzņēmumi, pakalpojumu sniedzēji un zemnieku saimniecības, kā arī mednieku klubs “Pelču mednieks” (1996). Galvenais uzņēmējdarbības veids ir būvniecība, namdaru un galdnieku darbi, mežizstrāde, kā arī automobiļu remonts un apkope. Zemnieku saimniecības nodarbojas ar laukkopību, lopkopību, produkcijas ražošanu un realizāciju. Darbojas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Avotnieki” (1993) un pārtikas veikals.

1934. gadā Pelčos tika dibināta zivjaudzētava, ierīkota un apsaimniekota dīķu sistēma. Kopš 1940. gada tika audzētas lašveidīgās zivis – foreles, laši, taimiņi. Mūsdienās (kopš 2004. gada) tā ir Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” zivju audzētavas “Tome” filiāle “Pelči”, kuras galvenais uzdevums ir Ventas baseina lašveidīgo zivju krājumu atražošana.

Uz Pelčiem var nokļūt, braucot ar personīgo vai sabiedrisko transportu.

Ciema teritorijā sakarus nodrošina mobilo sakaru operatoru torņi.

Skolas vecuma bērni apmeklē izglītības iestādes Kuldīgas pilsētā.

Bibliotēka Pelčos dibināta 1905. gadā, vairākkārt mainījušās tās atrašanās vietas, kopš 2009. gada bibliotēka atrodas Pelču muižas pilī, kur tā bija sākumā. Pirmo bibliotēku veidoja firsts Mihaels fon Līvens (Michael von Lieven), tajā bijusi savākta retu sējumu kolekcija un zinātniski raksti.

Pils ēkā no 1925. gada atradās skola – Kurmāles Krišjāņa Valdemāra sešklasīgā pamatskola, no 1947. gada – Kurmāles septiņgadīgā pamatskola, no 1984. gada – Pelču astoņgadīgā pamatskola, no 1989. gada – Pelču deviņgadīgā pamatskola, no 1992. gada – Pelču pamatskola. 2009. gadā skola tika slēgta. Mūsdienās Pelču pils ēkā darbojas sociālie darbinieki un bāriņtiesa, kā arī rokdarbu pulciņš, vidējās paaudzes deju kopa “Sābri” (2018) un bibliotēka. 

1963. gadā tika uzcelts Pelču bērnu nams, kura vietā 1981. gadā tika atvēra Pelču internātpalīgskola. 1992. gadā izstrādāts un apstiprināts speciālās skolas nolikums un nosaukums – Pelču speciālā internātpamatskola. 1996. gadā sākta smagi slimo bērnu apmācība. 1998. gadā tika dibināts Attīstības centrs. No 2019. gada iestāde tika pārdēvēta par Viduskurzemes pamatskolu – attīstības centru. Mācības skolā tiek organizētas astoņās licencētās programmās. Papildus programmām audzēkņiem ar dažāda līmeņa garīgās attīstības traucējumiem iespējams apgūt arī īpašas programmas: kokizstrādājumu izgatavošana, mežizstrāde, ēdināšanas pakalpojumi, mājturība.

Pelču ciema centrā atrodas Kuldīgas pirmsskolas izglītības iestādes “Ābelīte” programmas īstenošanas vieta.

Pelču pagasta tautas namā notiek dažādi pasākumi un līnijdeju grupas mēģinājumi, kā arī darbojas vokālais ansamblis ”Avots” (2010) un bērnu vokālā grupa “Avotiņš”.

Pelčos darbojas biedrība “Mēs Pelčiem” (2007), kas rūpējas par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un ekonomiskās un sociālās aktivitātes veicināšanu pagastā.

Vietējā tradīcija un gada notikums ir Pils parka balle.

Pelču ciemā darbojas ģimenes ārsta prakse.

Mūsdienu Pelču ciems izveidojies pie kādreizējās Pelču (Pelzen) muižas centra. Muižas izveides sākums saistāms ar 15. gs. Zemes īpašnieki 16.–19. gs. bieži mainījušies, līdz 1879. gadā Pelčus nopirka firsts M. fon Līvens. No 1909. līdz 1920. gadam muiža piederēja Ervīnam fon Heikingam (Erwin von Heyking). Muižas apbūve galvenokārt veidojusies 19. gs. beigās. Tās centrālo daļu veido pils, zirgu stallis, zirgu puišu dzīvojamā māja, klēts ar ledus pagrabu, vagara māja un attālākās kalpu mājas. Pils celta 1903.–1904. gadā pēc arhitekta un mākslas vēsturnieka Vilhelma Neimana (Carl Johann Wilhelm Neumann) projekta, ko pasūtīja muižas īpašnieks firsts M. fon Līvens. Tā celta kā divstāvu garenbūve, galvenā fasāde sastāv no pamatkorpusa, kam pievienoti trīs simetriski izvietoti rizalīti. Izmantotas dažādu stilu formas, piemēram, franču renesanse jumtam, bet gotika, vācu renesanse un jūgendstils fasāžu detaļās. Plānojums – baroka un klasicisma tradīcijās. Pils celta no Kaltiķu ķieģeļcepļa ķieģeļiem, kuri nosegti ar oranži sarkaniem, gludiem, no Vācijas atvestiem ķieģeļiem. Greznie, smalki izstrādātie bareljefi, kokgriezumi iekštelpās, durvju vērtnes, logu slēģi, jumta metālkalumi tika izgatavoti uz vietas pēc arhitekta V. Neimana skicēm. Pilī bija savam laikam moderns tehniskais aprīkojums. Līdz mūsu dienām saglabājusies bibliotēkas telpa ar iebūvētiem grāmatu skapjiem, galeriju un vītņu kāpnēm. 2023. gadā atklāta interaktīva ekspozīcija “Stāstu skapji”, kur iespējams iepazīties ar pils vēsturi un Līvenu dzimtu. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiska pieminekļa statuss ir ne tikai pilij, bet arī muižas ansambļa apbūvei, muižas dzīvojamās ēkas fasādes dekoratīvajai apdarei (1903) un divām krāsnīm (20. gs.), kā arī bibliotēkas interjera dekoratīvajai apdarei (20. gs.) .

Par lielāku apdzīvoto vietu Pelči izveidojās 20. gs. 70. gados, kad tur tika dibināts kolhozs “Komunārs” (1972) un darbojās ciema padome, uzceltas daudzdzīvokļu un Līvānu tipa mājas, veikals un ēdnīca (1984), bērnudārzs (1985), izveidota infrastruktūra.

Pie pagastnama ir piemiņas plāksne padomju okupācijas represiju upuriem; atklāta 1988. gadā.

Nozīmīga dabas vērtība ir Pelču parks 9,21 ha platībā. Parka izveides plānu 1903. gadā izstrādāja Rīgas dārzu un parku arhitekts Georgs Kūfalts (Georg Friedrich Ferdinand Kuphaldt). Parks ieskauj Pelču pili, tajā atrodamas retas koku un krūmu sugas.

Pelčos atrodas pastaigu taka atpūtas bāzē “Dambi” un peoniju dārzs ”Ziedoņi“.