AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2025. gada 8. maijā
Guna Roberta

Pelču pagasts

Kuldīgas novada administratīvā teritorija
Pelči, Pelču pagasts. 2021. gads.

Pelči, Pelču pagasts. 2021. gads.

Avots: Bargais/Shutterstock.com/1964725177.

Satura rādītājs

  • 1.
    Ģeogrāfiskais stāvoklis
  • 2.
    Vispārīgas ziņas
  • 3.
    Dabas apstākļi
  • 4.
    Iedzīvotāji
  • 5.
    Satiksme un sakari
  • 6.
    Ekonomika
  • 7.
    Izglītība, kultūra, veselības aizsardzība
  • 8.
    Vēsture
  • 9.
    Vēstures un arhitektūras pieminekļi. Tūrisma objekti
  • 10.
    Ievērojami iedzīvotāji
  • Multivide 11
  • Tīmekļa vietnes
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Ģeogrāfiskais stāvoklis
  • 2.
    Vispārīgas ziņas
  • 3.
    Dabas apstākļi
  • 4.
    Iedzīvotāji
  • 5.
    Satiksme un sakari
  • 6.
    Ekonomika
  • 7.
    Izglītība, kultūra, veselības aizsardzība
  • 8.
    Vēsture
  • 9.
    Vēstures un arhitektūras pieminekļi. Tūrisma objekti
  • 10.
    Ievērojami iedzīvotāji
Ģeogrāfiskais stāvoklis

Pelču pagasts atrodas Kurzemē, Kuldīgas novada centrālajā daļā, tā centrs izvietojies 5 km attālumā no novada centra Kuldīgas un 152 km attālumā no Latvijas galvaspilsētas Rīgas.

Pelču pagasts robežojas ar Kuldīgas pilsētas administratīvo teritoriju un Kuldīgas novada Rumbas, Vārmes, Snēpeles un Kurmāles pagastu.

Apdzīvotās vietas pagastā – Ābele (vidējciems), Kaltiķi (mazciems), Pelči (pagasta centrs, lielciems), Raidstacija (mazciems), Rimzātciems (skrajciems), Skrundenieku ciems (skrajciems) un Slipiņciems (skrajciems).

Vispārīgas ziņas

Pelču pagasta platība – 56,6 km2 . Iedzīvotāju skaits 2024. gadā – 998.

Pagasta teritorija veidojusies kā daļa no Kuldīgas un Kurmāles pagasta, nodibinot šeit Ievkalnu ciemu (pastāvēja no 1946. līdz 1991.gadam). 1991. gadā Ievkalnu ciemu pārdēvēja par Pelču pagastu.

Nosaukums “Pelči” esot cēlies no vārda “pelce” (peļķe), jo pagasta teritorijā ir vairākas ūdenskrātuves, avoti, upes un mitraines.

Pagasta ģerbonis apstiprināts 2021. gadā. Sarkanā laukā sudrabā savīts vainagkronis ar astoņām dižskabārža lapām, starp tām sudrabā pavērti augļapvalki, kuros ir zelta šķautnaini rieksti. Autors – heraldiskais mākslinieks Edgars Sims.

Dabas apstākļi

Pelču pagasts atrodas Ventas kreisajā krastā, tā rietumdaļa – Rietumkursas augstienes Kurmāles paugurainē, austrumu mala – Kursas zemienes Pieventas līdzenumā. Virsas augstums pie Kļavniekiem pārsniedz 100 m virs jūras līmeņa. Līdzenumā virsmu saposmo Ventas pieteku gravas, Ventas ieleja terasēta, upes krasti stāvi – līdz 7 m augsti smilšakmens vai dolomīta atsegumi. Pagasta rietumu daļā augsnes cilmiezi veido morēnas (mālsmilts un smilšmāls), fluvioglaciālie (smilts) un limnoglaciālie (smilts un māls) nogulumi. Pagasta austrumos – zemienes daļā – augsnes cilmiežus veido limnoglaciālie nogulumi, kas noteikuši, ka šajā teritorijā izveidojušās tipiskās podzola, velēnu podzolētās, glejotās un gleja augsnes.

Pelču pagastā ir smilts, grants un māla atradnes. Granti izmanto vietējām vajadzībām.

Klimatu nosaka Baltijas jūras tiešā ietekme ar relatīvi vēsām vasarām un mērenām ziemām. Pēc Latvijas agroklimatiskās rajonēšanas ietilpst mitrajā Kurzemes rajonā.

Pelču pagasta teritorija atrodas Ventas sateces baseinā. Reljefa īpatnību un apgrūtinātās noteces dēļ pagasta teritorijā samērā lielas zemes platības (266 ha jeb 4,7 %) aizņem ūdeņi, daļu no tiem izmanto zivsaimniecībā. Ūdens noteci regulē kanālu un polderu sistēmas. Venta ir Pelču pagasta robežupe. Sprinčupe (kopējais garums 18 km, pagasta robežās – 4,1 km, pieteka – Pāze) ietek Lejējupē un tālāk Ventā, tā ir nozīmīgākā upe, kas drenē lielāko daļu no pagasta teritorijas. Ar Sprinčupi saistīti praktiski visi zivju dīķi un citas pagasta ūdenskrātuves. Einupīte – daļēji regulēta Ventas kreisā krasta pieteka (garums – 3,8 km). Ezeru Pelču pagastā nav. Lielākās ūdenskrātuves – Upenieku zivju dīķi (40 ha) un Rieksātu dīķi (56 ha). Pagasta vidusdaļā atrodas Pāzes purvs (platība – 339 ha), kas ir daļēji nosusināts.

Pelču pagastā salīdzinoši maz mežu – mežainums 38,3 %. Visbiežāk sastopamā koku suga – bērzi (32%). Daudz ozolu audžu. Uzskaitīti vairāki dižkoki, starp Latvijas dižākajiem – Upatu ozols (apkārtmērs – 8,1 m). Pagasta teritoriju var iedalīt divās apvidus ainavu telpās – Kurmāles pauguraines un Ventas ielejas. Pelču pagastā daļēji atrodas valsts īpaši aizsargājamā dabas teritorija – dabas liegums ”Ventas ieleja”, kas dibināts 1957. gadā. Mežos, kas atrodas Kuldīgas mežniecības Pelču pagasta teritorijā, ir izdalītas aizsargājamās meža teritorijas, kā arī izveidots mikroliegums saimniecībā Ozoli. Nozīmīga dabas vērtība ir Pelču parks 9,21 ha platībā. Parka izveides plānu 1903. gadā izstrādāja Rīgas dārzu un parku arhitekts Georgs Kūfalts (Georg Friedrich Ferdinand Kuphaldt). Parks ieskauj Pelču pili, tajā atrodamas retas koku un krūmu sugas (Sibīrijas baltegle, Abies sibirica, Veimuta priede, Pinus strobus, Banksa priede, Pinus banksiana, un citas).

Pelču pagasta ģerbonis.

Pelču pagasta ģerbonis.

Dižkoks – Upatu ozols (apkārtmērs – 8,1 m). Pelču pagasts, 2021. gads.

Dižkoks – Upatu ozols (apkārtmērs – 8,1 m). Pelču pagasts, 2021. gads.

Avots: Bargais/Shutterstock.com/2011640543.

Iedzīvotāji

Gads

Iedzīvotāju skaits

1935

651

2000

1003

2011

998

2021

970

2024

998

Datu avots: tautas skaitīšanas dati, Centrālās statistikas portāls.

2024. gadā iedzīvotāju blīvums Pelču pagastā – 18,5 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru. Iedzīvotāju blīvums ir augstāks par vidējo, salīdzinot ar citiem Kuldīgas novada pagastiem.

Pagastam raksturīga monocentriska apdzīvojuma struktūra ar vidēji izkliedētu viensētu iedzīvotāju īpatsvaru.

Satiksme un sakari

Pelču pagasta teritorija piekļaujas Kuldīgas pilsētai, kas nodrošina ciešu funkcionālo saiti ar novada centru. Pelčos var nokļūt, izmantojot personisko vai sabiedrisko transportu, kas kursē regulāri. Pagastu ziemeļdienvidu virzienā šķērso 1. šķiras autoceļš P116 (Kuldīga–Skrunda–Embūte), kā arī 2. šķiras autoceļi V1293 (Kuldīga–Pelči–Kaltiķi) un V1294 (Kurmāle–Ieras). Kopējais pašvaldības ceļu kopgarums ir 40 km.

Pagasta teritorijā sakarus nodrošina mobilo sakaru operatoru torņi. Pelču pagastā atrodas Kurzemes radio un televīzijas staciju vadības centrs (VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centra” struktūrvienība), kas nodrošina bezvadu telekomunikāciju pakalpojumus.

Otrās šķiras autoceļš V1293 (Kuldīga–Pelči–Kaltiķi), 14.04.2018.

Otrās šķiras autoceļš V1293 (Kuldīga–Pelči–Kaltiķi), 14.04.2018.

Fotogrāfs Dāvis Kļaviņš. Avots: Flickr.com Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by-nc-sa/2.0 

Kuldīgas raidstacija Pelču pagastā, 14.04.2018.

Kuldīgas raidstacija Pelču pagastā, 14.04.2018.

Fotogrāfs Dāvis Kļaviņš. Avots: Flickr.com Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by-nc-sa/2.0 

Zinātniskā institūta “BIOR” zivju audzētavas “Tome” filiāle “Pelči”. Pelču pagasts, 14.04.2018.

Zinātniskā institūta “BIOR” zivju audzētavas “Tome” filiāle “Pelči”. Pelču pagasts, 14.04.2018.

Fotogrāfs Dāvis Kļaviņš. Avots: Flickr.com Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by-nc-sa/2.0 

Pelču pagasta pārvalde. Pelči, Pelču pagasts, 19.05.2018.

Pelču pagasta pārvalde. Pelči, Pelču pagasts, 19.05.2018.

Avots: Cimermane/Shutterstock.com/1231826017.

Ekonomika

Būtiskākās uzņēmējdarbības nozares Pelču pagastā ir zivsaimniecība, lauksaimniecība, mežizstrāde, būvniecība un kokapstrāde. Tradicionāli ar jaukto lauksaimniecību (augkopība un lopkopība) un lauksaimniecības produktu ražošanu nodarbojas lielākā daļa zemnieku saimniecību. Pagasta ūdeņu resursi tiek izmantoti, lai attīstītu saldūdens akvakultūras. Zivjaudzētava Pelčos tika dibināta 1934. gadā, ierīkota un apsaimniekota dīķu sistēma. Kopš 1940. gada tika audzētas lašveidīgās zivis – foreles, laši, taimiņi. Mūsdienās (kopš 2004. gada) tā ir Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” zivju audzētavas “Tome” filiāle “Pelči”, kuras galvenais uzdevums ir Ventas baseina lašveidīgo zivju krājumu atražošana. Katru gadu audzētava noslēgtos baseinos izaudzē un izlaiž Ventas baseinā apmēram 200 000 lašu un taimiņu smoltus un mazuļus. Papildus tiek audzēti zandartu, vēdzeļu, karpu un varavīksnes foreļu mazuļi, līdaku un nēģu kāpuri. Mūsdienās zivjaudzētavas platība ir 107 ha, no tiem 52 ha – dīķi, ko izmanto zivju audzēšanai un zivju un vides pētniecībai. Zivkopību attīstījušas arī zivju audzētava “Kraulīši” un foreļu audzētava “Vēži”. Pazīstamākie kokapstrādes uzņēmumi Pelču pagastā ir SIA “Mežmaļi” (1996), SIA ”Balza” (2000), SIA “Malkas fabrika”(2011), ir vairākas galdniecības. Ar mežizstrādi nodarbojas zemnieku saimniecība ”Upmaļi” (2009), kooperatīvā sabiedrība ”Kalnāji” (2009), SIA “SKAZBAH” (2016). Ar dažādiem būvniecības un montāžas darbiem saistīti uzņēmumi – SIA “Baltbūve” (2007), SIA “K3- būve” (2018), SIA “PM montāža” (2023), SIA “RML Construction” (2023), SIA “MW KEPSH” (2024). Atsevišķi uzņēmēji darbojas ar tirdzniecību, kravu pārvadājumiem, automobiļu apkopes un remonta pakalpojumiem. Pelču ciemā ir pārtikas veikals. Centralizēta sadzīves atkritumu apsaimniekošana organizēta visā pagasta teritorijā (SIA “Kuldīgas komunālie pakalpojumi”, bet centralizēta ūdensapgāde un kanalizācija (SIA “Kuldīgas ūdens”), un siltumapgāde (SIA “Kuldīgas siltumtīkli”) – Pelču ciemā.

Izglītība, kultūra, veselības aizsardzība

Pelču pagastā dzīvojošie bērni apmeklē izglītības iestādes Kuldīgas pilsētā. Pelču pamatskola tika likvidēta 2009. gadā. Tā atradās Pelču pilī, kur darbojās kopš 1925. gada.

1963. gadā tika uzcelts Pelču bērnu nams, kura vietā 1981. gadā tika atvēra Pelču internātpalīgskola. 1992. gadā izstrādāts un apstiprināts speciālās skolas nolikums un nosaukums – Pelču speciālā internātpamatskola. 1996. gadā sākta smagi slimo bērnu apmācība. 1998. gadā tika dibināts Attīstības centrs. No 2019. gadā iestāde tika pārdēvēta par Viduskurzemes pamatskolu – attīstības centru. Mācības skolā tiek organizētas astoņās licenzētās programmās. Papildus programmām audzēkņiem ar dažāda līmeņa garīgās attīstības traucējumiem iespējams apgūt arī īpašas programmas – kokizstrādājumu izgatavošana, mežizstrāde, ēdināšanas pakalpojumi, mājturība.

Pelču ciema centrā atrodas Kuldīgas pirmsskolas izglītības iestādes “Ābelīte” programmas īstenošanas vieta.

Pagasta bibliotēka, atrodas Pelču pils telpās, dibināta 1905. gadā.

Pelču pagasta tautas namā notiek dažādi pasākumi un līnijdeju grupas mēģinājumi, kā arī darbojas vokālais ansamblis ”Avots” (2010) un bērnu vokālā grupa “Avotiņš”.

Pelču pils ēkā darbojas sociālie darbinieki un bāriņtiesa, kā arī rokdarbu pulciņš, vidējās paaudzes deju kopa “Sābri” (2018) un senā bibliotēka. Vietējā tradīcija un gada notikums ir Pils parka balle.

Pelču ciemā darbojas ģimenes ārsta prakse.

Vēsture

Pelči kā apdzīvota vieta minēta 13. gs. rakstos. Pelču muiža (Pelzen) minēta 1705. gadā. Muižas apbūve galvenokārt veidojusies 19. gs. beigās. Teritorijā atradās arī Kaltiķu (Kalticken) muiža. Agrārās reformas laikā Pelču muižas zeme sadalīta 26 un Kaltiķu – 14 vienībās.

No 19. gs. sākuma līdz 1946. gadam tagadējā Pelču pagasta teritorija ietilpa Kurmāles un Kuldīgas pagastā. 1946. gadā izveidots Ievkalnu ciems, kurš 1991. gadā pārdēvēts par Pelču pagastu.

Tagadējā Pelču pagasta teritorijā 1949. gadā tika nodibināti četri nelieli kolhozi. 1950. gadā tie tika apvienoti un izveidoti kolhozi “Rainis” un “Komunārs”. 1972. gadā šie kolhozi tika apvienoti un izveidots kolhozs ”Komunārs.” Tika attīsta infrastruktūra, uzceltas daudzdzīvokļu mājas, veikals, ēdnīca, fermas, dzīvokļi pie fermām un bērnudārzs. 1992. gadā kolhozs “Komunārs” tika reorganizēts par paju sabiedrību ”Ozolaine“, kura likvidēta 2005. gadā. 2000. gadā Pelču pagastā bija 161 zemnieku un 101 piemājas saimniecība. 

Pelču muižas pils. 20. gs. sākums.

Pelču muižas pils. 20. gs. sākums.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Nacionālā bibliotēka. 

Vēstures un arhitektūras pieminekļi. Tūrisma objekti

Aizsargājamie arheoloģijas pieminekļi Pelču pagastā – Krūku pilskalns, Līču senkapi, Pakalnu pilskalns un Zālīšu senkapi. Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis ir Pelču muižas pils ansamblis. Tās centrālo daļu veido pils, zirgu stallis, zirgu puišu dzīvojamā māja, klēts ar ledus pagrabu, vagara māja un attālākās kalpu mājas. Pils celta 1903.–1904. gadā pēc arhitekta un mākslas vēsturnieka Vilhelma Neimana (Carl Johann Wilhelm Neumann) projekta, ko pasūtīja muižas īpašnieks firsts Mihaels fon Līvens (Michael von Lieven). Tā celta kā divstāvu garenbūve, galvenā fasāde sastāv no pamatkorpusa, kam pievienoti trīs simetriski izvietoti rizalīti. Izmantotas dažādu stilu formas, piemēram, franču renesanse jumtam, bet gotika, vācu renesanse un jūgendstils fasāžu detaļās. Plānojums – baroka un klasicisma tradīcijās. Pils celta no Kaltiķu ķieģeļcepļa ķieģeļiem, kuri nosegti ar oranži sarkaniem, gludiem, no Vācijas atvestiem, ķieģeļiem. Greznie, smalki izstrādātie bareljefi, kokgriezumi iekštelpās, durvju vērtnes, logu slēģi, jumta metālkalumi tika izgatavoti uz vietas pēc arhitekta V. Neimana skicēm. Pilī bija savam laikam moderns tehniskais aprīkojums. Līdz mūsu dienām saglabājusies bibliotēkas telpa ar iebūvētiem grāmatu skapjiem, galeriju un vītņu kāpnēm. 2023. gadā atklāta interaktīva ekspozīcija “Stāstu skapji” ,kur iespējams iepazīties ar pils vēsturi un Līvenu dzimtu.

Pelču muižas parks ir gandrīz 10 ha plašs, veidots pēc ainavu parka plānojuma principiem. Liepu aleja pils priekšā ir daļa no vecā pils parka.

Pelču avotiņš atrodas pils parka rietumu nogāzē un tā ūdens veido dīķi.

Apmeklētājiem pieejamas piknika un telšu vietas, volejbola laukums, pastaigu taka atpūtas bāzē “Dambi” un peoniju dārzs ”Ziedoņi“.

Kādreizējā pasta ēka („Zaļumi”). Pelči, Pelču pagasts, 14.04.2018.

Kādreizējā pasta ēka („Zaļumi”). Pelči, Pelču pagasts, 14.04.2018.

Fotogrāfs Dāvis Kļaviņš. Avots: Flickr.com Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by-nc-sa/2.0 

Avots Pelču muižas parkā. Pelči, Pelču pagasts, 14.04.2018.

Avots Pelču muižas parkā. Pelči, Pelču pagasts, 14.04.2018.

Fotogrāfs Dāvis Kļaviņš. Avots: Flickr.com Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by-nc-sa/2.0 

Ievērojami iedzīvotāji

Latvijas armijas ģenerālis Mārtiņš Hartmanis dzimis Rimzātciema Dapatās. Rakstnieks Eduards Freimanis dzimis Kurmāles pagasta, tagad Pelču pagasta, Dūmicās.

Multivide

Pelči, Pelču pagasts. 2021. gads.

Pelči, Pelču pagasts. 2021. gads.

Avots: Bargais/Shutterstock.com/1964725177.

Pelču pagasta ģerbonis.

Pelču pagasta ģerbonis.

Dižkoks – Upatu ozols (apkārtmērs – 8,1 m). Pelču pagasts, 2021. gads.

Dižkoks – Upatu ozols (apkārtmērs – 8,1 m). Pelču pagasts, 2021. gads.

Avots: Bargais/Shutterstock.com/2011640543.

Otrās šķiras autoceļš V1293 (Kuldīga–Pelči–Kaltiķi), 14.04.2018.

Otrās šķiras autoceļš V1293 (Kuldīga–Pelči–Kaltiķi), 14.04.2018.

Fotogrāfs Dāvis Kļaviņš. Avots: Flickr.com Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by-nc-sa/2.0 

Kuldīgas raidstacija Pelču pagastā, 14.04.2018.

Kuldīgas raidstacija Pelču pagastā, 14.04.2018.

Fotogrāfs Dāvis Kļaviņš. Avots: Flickr.com Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by-nc-sa/2.0 

Zinātniskā institūta “BIOR” zivju audzētavas “Tome” filiāle “Pelči”. Pelču pagasts, 14.04.2018.

Zinātniskā institūta “BIOR” zivju audzētavas “Tome” filiāle “Pelči”. Pelču pagasts, 14.04.2018.

Fotogrāfs Dāvis Kļaviņš. Avots: Flickr.com Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by-nc-sa/2.0 

Pelču pagasta pārvalde. Pelči, Pelču pagasts, 19.05.2018.

Pelču pagasta pārvalde. Pelči, Pelču pagasts, 19.05.2018.

Avots: Cimermane/Shutterstock.com/1231826017.

Pelču muižas pils. 20. gs. sākums.

Pelču muižas pils. 20. gs. sākums.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Nacionālā bibliotēka. 

Pelču muižas pils. Pelči, Pelču pagasts, 14.04.2018.

Pelču muižas pils. Pelči, Pelču pagasts, 14.04.2018.

Fotogrāfs Dāvis Kļaviņš. Avots: Flickr.com Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by-nc-sa/2.0 

Kādreizējā pasta ēka („Zaļumi”). Pelči, Pelču pagasts, 14.04.2018.

Kādreizējā pasta ēka („Zaļumi”). Pelči, Pelču pagasts, 14.04.2018.

Fotogrāfs Dāvis Kļaviņš. Avots: Flickr.com Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by-nc-sa/2.0 

Avots Pelču muižas parkā. Pelči, Pelču pagasts, 14.04.2018.

Avots Pelču muižas parkā. Pelči, Pelču pagasts, 14.04.2018.

Fotogrāfs Dāvis Kļaviņš. Avots: Flickr.com Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by-nc-sa/2.0 

Pelči, Pelču pagasts. 2021. gads.

Avots: Bargais/Shutterstock.com/1964725177.

Saistītie šķirkļi:
  • Pelču pagasts
Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Kuldīgas novada pašvaldības tīmekļa vietne

Guna Roberta "Pelču pagasts". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/249407-Pel%C4%8Du-pagasts (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/249407-Pel%C4%8Du-pagasts

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana