Conulariida ir salīdzinoši vāji izpētīta nelielu, mūsdienās izmirušu bezmugurkaulnieku grupa. Šiem dzīvniekiem bija raksturīgs ciets ārējais skelets, ko veidoja daudzslāņainas kalcija fosfāta čaulas. 

Ģints Vendoconularia pārstāvju un sugas Paraconularia ediacara (Leme, Iten, Simoes, 2022) (Conulariidae) īpatņu fosilijas atrastas ediakara perioda beigās pirms 635–541 miljoniem gadu. Joprojām pastāv šaubas, vai ģints Vendoconularia pieder pie Conulariida tipa. Triasa periodā atrastas tikai dažas Conulariida fosilijas, un uzskata, ka triasa perioda beigās pirms aptuveni 245 miljoniem gadu šie dzīvnieki jau bija izmiruši. Iespējams, Conulariida izmira, attīstoties dažādiem durofāgiem – organismiem, kas ēd cietās čaulās dzīvojošus dzīvniekus. Šādi dzīvnieki mezozoja jūrās attīstījās lielā skaitā.

Sākotnēji Conulariida uzskatīja par koraļļpolipiem (Cnidaria, Anthozoa). Tomēr starpsienu un citu koraļļpolipiem raksturīgo pazīmju trūkuma dēļ šis pieņēmums tika atmests. 

Pārsvarā Conulariida ir zināmi no to ārējo skeletu cietajām daļām – čaulām. Conulariida bija sīki dzīvnieki, piemēram, sugai Vendoconularia triradiata bija līdz 55 mm gara čaula. Conulariida cietais skelets bija četrstūrainas, daudzslāņainas, garenas piramīdas formā un sastāvēja no daudzām plānām kalcija fosfāta plātnītēm. Kad dzīvnieki auga garumā, veidojās jauni slāņi, kas čaulām lika maldīgi izskatīties posmotām. Ir atrastas tikai nedaudzas Conulariida mīksto audu fosilijas. Uzskata, ka tie bija šo dzīvnieku taustekļi un atradās Conulariida čaulu platākajā galā. Pretējā – konusa tievajā galā – bija saknei līdzīgas struktūras, ar kurām Conulariida piestiprinājās pie substrāta. Iespējams, šie dzīvnieki izskatījās līdzīgi jūras anemonēm, kas atradās cietā, pie substrāta vertikāli piestiprinātā konusā. Conulariida čaulu smalkā struktūra ir veidota no vairākiem ar organiskām vielām bagātu un ar organiskām vielām nabadzīgu plātnīšu slāņiem. Iespējams, Conulariida bija filtrētāji un barojās ar detrītu vai planktonu. Šo dzīvnieku vairošanās nav zināma. 

Tipā Conulariida (Miller, Gurley, 1896) ir zināmas aptuveni 150 mūsdienās izmirušas sugas.

Daži zinātnieki tipa Conulariida pārstāvjus pieskaita pie adatādaiņu tipa, medūzu apakštipa (Cnidaria, Medusozoa). 

Tipa Conulariida dzīvnieki acīmredzot bija bentiski, sēdoša tipa jūru iemītnieki. Tie bija sastopami no ediakara perioda beigām līdz triasa perioda beigām. Mūsdienās tie ir izmiruši. Šo dzīvnieku piramīdveida čaulas stāvus piestiprinājās pie cieta substrāta ar speciālu, elastīgu izaugumu. Vecāki īpatņi varēja atrasties guļus stāvoklī. Uzskata, ka Conulariida pārstāvji bieži dzīvojuši grupās. 

Conulariida čaulās veidojās pērles, līdzīgi, kā tas notiek dažos gliemjos (Mollusca) mūsdienās. Tomēr šīs pērles sastāv galvenokārt no kalcija fosfāta, ir ievērojami vecas, tādēļ tām nav dekoratīvu objektu īpašības. Lielākais vienā Conulariida īpatnī atrasto pērļu skaits ir trīs. Pērles ir līdz 2 mm diametrā. Tās veido daudzu plānu, koncentrisku kalcija fosfāta plātnīšu slāņi.