1992. gada 20. maijā dibinātā biedrība “Latvijas Ārpolitikas institūts” (LĀI) ir vecākā domnīca Latvijā starptautiskās politikas, drošības un ekonomikas jautājumu pētniecībā. LĀI ir izdevis vairāk nekā pusotru simtu publikāciju, organizējis vairākus simtus starptautisku diskusiju un konferenču, tostarp “ES sarunas” (The EU Conversations) “Rīgas Dialogs” (Riga Dialogue) un “Rīgas Drošības forums” (Riga Security Forum), un koordinējis Latvijas un ārvalstu pētnieku pētniecisko darbību.

Atbilstoši statūtiem LĀI specializējas zinātniskajā darbībā, analītiskajā pētniecībā un sniedz ekspertu viedokļus par Latvijas attīstību starptautiskajā un reģionālajā drošības, politikas un ekonomikas jomā. Institūta galvenais mērķis ir informēt Latvijas un starptautisko sabiedrību par valsts ārpolitikas aktualitātēm un attīstības virzieniem, sniedzot analīzi un veidojot platformu diskusijām. LĀI veic pētījumus, publicē grāmatas un rakstus, kā arī rīko seminārus, lekcijas un starptautiskas konferences.

LĀI vada direktors, kuru ieceļ pēc LĀI biedrības kopsapulces lēmuma. Kopš 2022. gada LĀI direktors ir starptautiskās politikas pētnieks Dr. sc. pol. Kārlis Bukovskis. LĀI konsultatīvā padome pastāv kopš 2013. gada. Tās sastāvā 2025. gadā ir Valsts prezidents Valdis Zatlers (2007–2011), Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Kols, institūta dibinātājs Atis Lejiņš (institūta direktors no 1992. līdz 2011. gadam, no 2011. gada goda direktors) un starptautiskās politikas pētnieks Dr. sc. pol. Andris Sprūds, institūta direktors no 2011. līdz 2022. gadam un aizsardzības ministrs (kopš 2023. gada).

LĀI kodolu veido pētnieki un viņu īstenotie projekti. Ieskaitot jaunākos pētniekus, līdz 2025. gada sākumam LĀI dažādos piesaistes līmeņos bijis vairāk nekā 70 pētnieku. 2025. gada sākumā LĀI darbojas 28 pētnieki, no kuriem 11 ir asociētie pētnieki, astoņi ārzemnieki (no ASV, Īrijas, Igaunijas, Lietuvas), bet pārējie – vietējie pētnieki.

2017. gadā LĀI uzsāka Āzijas programmu, kuras galvenais uzsvars ir pētījumi par Ķīnas iniciatīvu un to ietekmi uz Baltijas reģionu. 2023. gadā izveidoto Eiropas Savienības programmas un Drošības programmas fokuss attiecīgi ir Eiropas Savienības (ES; European Union, EU) aktuālo jautājumu pētniecība un drošības problemātikas pētniecība. Savukārt Tuvo Austrumu pētījumu programmas fokuss ir Tuvo Austrumu reģiona komplekso politisko jautājumu izpēte un analīze.

LĀI pētnieki aktīvi piedalās un koordinē dažādus starptautiskus pētniecības projektus, tai skaitā programmas ES programmas “Apvārsnis Eiropa”, “Erasmus+”, “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības”, kā arī sadarbojas ar fondiem, piemēram, Nacionālo demokrātijas fondu (National Endowment for Democracy), Starptautisko Republikāņu institūtu (International Republican Institute), Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Vācijas Māršala fondu (German Marshall Fund of the United States) un Ziemeļvalstu ministru padomi (Nordic Council of Ministers). Institūta galvenie partneri ir Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, Saeima, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (North Atlantic Treaty Organization, NATO) Publiskās diplomātijas nodaļa un ārvalstu vēstniecības Latvijā, Frīdriha Eberta fonds (Friedrich-Ebert-Stiftung) un un Konrāda Adenauera fonds (Konrad-Adenauer-Stiftung).

LĀI 1992. gada 20. maijā Rīgā dibinājis A. Lejiņš. To sākotnēji finansēja Zviedrijas valdība ar mērķi atbalstīt pētniecību Baltijas valstu drošības jautājumos. LĀI attīstība sākotnēji bija cieši saistīta ar Zviedrijas Ārpolitikas institūta (Utrikespolitiska institutet) atbalstu. Institūts savu darbību finansē galvenokārt no individuāliem projektiem, tam nav bāzes finansējuma no valsts vai nevalstiskām organizācijām. Institūta apgrozījums ir līdz 300 000 eiro gadā (2023.–2024. gada dati), un ienākošie līdzekļi tiek izlietoti projektos. Galveno finansētāju vidū ir Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, Eiropas Komisija (European Commision), Zviedrijas Ārpolitikas institūts (90. gadu sākumā), Frīdriha Eberta fonds, Konrāda Adenauera fonds, Saeima, Valsts Kontrole, ārvalstu vēstniecības (īpaši Kanādas, Spānijas, Polijas, ASV), NATO Publiskās diplomātijas nodaļa, “Apvārsnis Eiropa” projekti, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas granti.

Darbības sākumā institūts atradās Mārstaļu ielā 8, pēc tam – Brīvības bulvārī 32, Elizabetes ielā 57, Lomonosova (tagad Valērijas Seiles) ielā 1A, Rūpniecības ielā 10, un no 2013. gada institūta telpas ir Rīgā, Pils ielā 21.

LĀI ilgu laiku ir bijusi Latvijā vienīgā starptautiskās politikas pētniecības institūcija ārpus augstskolām. Pastāvīgi piesaistot finansējumu, ir īstenots liels skaits projektu, ar kuru rezultātiem var iepazīties vairāk nekā pusotra simta publikācijās. LĀI, nodrošinot vietējo pētnieku ataudzi, vairāku paaudžu garumā sekmējis jauno pētnieku (galvenokārt, Rīgas Stradiņa universitātes studentu) pakāpenisku iesaistīšanu praktiskajā zinātniskajā darbā.

Līdz 2024. gada beigām LĀI ir publicējis 155 grāmatas un pētījumus, kas ir brīvi pieejami bez maksas plašākai publikai un sniedz ieskatu Latvijas ārpolitikas attīstībā un diplomātijas vēsturē. Kopš 2013. gada LĀI kopā ar tādiem partneriem un finansētājiem kā Latvijas Republikas Ārlietu ministrija un Frīdriha Eberta fonds izdod gadagrāmatu “Latvijas ārējā un drošības politika”, kur sniegts pārskats par Latvijas ārpolitikas jautājumiem.

Regulārie izdevumi (ik gadu kopš 2014. gada): “Latvijas ārējā un drošības politika. Gadagrāmata” (Latvian Foreign and Security Policy. Yearbook).

Neregulārie izdevumi: piecu grāmatu sērija “Latvijas ārlietu simtgade” (2016–2019, 2021), “Kritiskā infrastruktūra Baltijas valstīs un Norvēģijā: aizsardzības un komunikācijas prakses” (2022), “Krīzes kā Eiropas Savienības liktenis” (2021), sērija “Riga Dialogue Afterthoughts” (2016–2022), “Euroscepticism in the Baltic States: Uncovering Issues, People and Stereotypes” (2017), sērija “The Rīga Conference Papers” (2012–2016), “The Politics of Economic Sustainability: Baltic and Visegrad Responses to the European Economic Crisis” (2014), “Energy: Pulling the Baltic Sea Region Together or Apart?” (2009), “Jaunie drošības izaicinājumi un ES risinājumi” (2004), “EU and NATO Enlargement in the Baltic Sea Region” (2003), “Baltijas valstu sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā: izvērtējums” (2002), “Latvija pasaules politikā: iespējas un ierobežojumi” (2. izdevums, 2001), “Latvijas ārpolitika ANO ietvaros” (1999), “Latvijas integrācija Eiropas struktūrās – drošības politikas risinājums” (2. izdevums, 1998), “Latvija ceļā uz NATO” (1996), “Latvijas ārpolitika un starptautiskais stāvoklis” (1993).