AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2025. gada 10. jūlijā
Anna Geibere

Atis Lejiņš

(28.09.1942. Jelgavā)
politiķis, publicists, latviešu trimdas sabiedriskais darbinieks

Saistītie šķirkļi

  • Latvijas ārpolitika
  • Latvijas Ārpolitikas institūts
  • starptautiskā politika
Atis Lejiņš (11. Saeimas deputāts). Rīga, 02.11.2010.

Atis Lejiņš (11. Saeimas deputāts). Rīga, 02.11.2010.

Fotogrāfs Uldis Pāže. Avots: Saeimas Kanceleja.

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Sociālā izcelšanās, izglītība un ģimene
  • 3.
    Profesionālā politiskā un sabiedriskā darbība
  • 4.
    Nozīmīgākais veikums
  • 5.
    Sasniegumu nozīme
  • 6.
    Valsts un sabiedrības novērtējums, apbalvojumi
  • Multivide 8
  • Saistītie šķirkļi
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Sociālā izcelšanās, izglītība un ģimene
  • 3.
    Profesionālā politiskā un sabiedriskā darbība
  • 4.
    Nozīmīgākais veikums
  • 5.
    Sasniegumu nozīme
  • 6.
    Valsts un sabiedrības novērtējums, apbalvojumi
Kopsavilkums

Atis Lejiņš ir latviešu politiķis, publicists, Zviedrijā bāzētās Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) pazīstams darbinieks, pēc atgriešanās Latvijā piedalījās Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) dibināšanā, tā pirmais direktors (1992–2009).

Sociālā izcelšanās, izglītība un ģimene

A. Lejiņa vecāki, Eduards Lejiņš un Anna Emīlija Lejiņa (dzimusi Irbe), bija skolotāji. Otrā pasaules kara beigās 1944. gada vasarā ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur no 1945. gada uzturējās Omstedes (mūsdienās daļa no Oldenburgas) un no 1949. gada beigām Fallingbostelas bēgļu nometnē. 1950. gadā no Fallingbostelas A. Lejiņa ģimene devās uz Neapoli Itālijā, no kurienes Starptautiskā bēgļu organizācija (International Refugee Organization) viņus ar transporta kuģi “General Black” aizveda uz Melburnu Austrālijā. Vidējo izglītību A. Lejiņš sāka iegūt Heidelbergas tehniskajā skolā (Heidelberg Junior Technical School) Austrālijā 1956. gadā (beidzis 1959. gadā).

1960. gadā ģimene jau kā Austrālijas pilsoņi no Austrālijas devās uz Losandželosu Kalifornijas pavalstī Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) pēc tēva brālēna Hamilkara Lejiņa izsaukuma. ASV beidza pēdējo gadu vidusskolā un Kalifornijas Universitātē Losandželosā (University of California, Los Angeles, UCLA) ieguva bakalaura (1966. gadā) un maģistra grādu (1968. gadā) Eiropas jauno laiku vēsturē. 1972. gadā pārcēlās uz Zviedriju, apguva zviedru valodu un ar laiku varēja uzsākt vēstures studijas Stokholmas Universitātē (Stockholms universitet).

A. Lejiņš ir bijis precējies divas reizes, un viņam ir trīs bērni; dēls Ilmārs Atis Lejiņš (1971) ir Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku brigādes ģenerālis.

Profesionālā politiskā un sabiedriskā darbība

Par A. Lejiņa politiķa karjeras sākumu var uzskatīt 1968. gadu, kad, nesamierinoties ar paredzētā Pirmā vispasaules latviešu jaunatnes kongresa aizliegšanu Berlīnē, viņš rosināja vismaz atklāt kongresu Berlīnē, pēc tam kongresu pārceļot uz Hannoveri, demonstratīvi piesaistot pasaules preses uzmanību.

No 1972. līdz 1973. gadam A. Lejiņš bija Eiropas Latviešu jaunatnes apvienības (ELJA) Skandināvijas nodaļas priekšsēdētāja vietnieks, pēc tam vairākus gadus – nodaļas revīzijas komisijas loceklis. No 1973. līdz 1975. gadam apvienības izdevuma “ELJA Informācija” redaktors.

1968. gadā, īslaicīgi uzturoties Zviedrijā, A. Lejiņš kļuva par LSDSP biedru, jau pēc pārcelšanās uz Zviedriju 1972. gadā bija LSDSP Ārzemju komitejas loceklis un viens no tās priekšsēdētāja Bruno Kalniņa vietniekiem, ilgus gadus vadīja LSDSP Jaunatnes kopu. Kopš 1982. gada janvāra A. Lejiņš bija arī LSDSP mēnešraksta “Brīvība” redaktors.

1970. gadā apmeklēja padomju okupēto Latviju kā ar Valsts drošības komiteju (VDK) cieši saistītās Latvijas PSR Kultūras sakaru komitejas ar tautiešiem ārzemēs viesis. Saskaņā ar A. Lejiņa apgalvoto, uz Latviju viņu ielūdza tobrīd VDK virsnieks, vēlākais pārbēdzējs uz Rietumiem, Imants Lešinskis, kurš bija cerējis savervēt A. Lejiņu sadarbībai. Tomēr pēc atgriešanās Rietumos A. Lejiņš publicēja atmaskojošu grāmatu “Gorkija iela 11a” (1976), un rezultātā A. Lejiņam turpmāk vairs nebija iespējams apmeklēt Latviju. Saskaņā ar A. Lejiņu, uz okupēto Latviju viņš devies LSDSP uzdevumā, lai izveidotu kontaktus ar bijušajiem LSDSP biedriem, kuri dzīvoja Latvijā.

No 1979. līdz 1990. gadam A. Lejiņš strādāja Zviedrijas Ārpolitikas institūtā (Utrikespolitiska institutet).

1989. gadā, klātesot domubiedriem no Latvijas – Dainim Ivānam un Jānim Jurkānam –, piedalījās Latvijas Tautas frontes (LTF) Zviedrijas nodaļas dibināšanā, un kļuva par tās vadītāju. 1990. gadā A. Lejiņš tika ievēlēts LTF domē.

Pēc pārcelšanās uz Latviju A. Lejiņš 1992. gadā bija LĀI dibināšanas iniciators un līdz 2009. gadam tā direktors, bet 2011. gadā kļuva par goda direktoru.

2009. gadā A. Lejiņš no LSDSP neveiksmīgi startēja 7. Eiropas Parlamenta vēlēšanās; par partijai nevēlamu darbību Saeimā 2011. gadā izslēgts no LSDSP. No 2010. līdz 2022. gadam A. Lejiņš bija Saeimas deputāts (10., 11. un 12. Saeimā no partiju apvienības “Vienotība”, 13. Saeimā no frakcijas “Jaunā Vienotība”), darbojās Ārlietu komisijā, Eiropas lietu komisijā, kā arī dažādās apakškomisijās (Baltijas lietu, Korupcijas novēršanas, Nacionālā attīstības plāna izstrādes un īstenošanas uzraudzības, Inovāciju un pētniecības, Vides un klimata politikas u. c.).

A. Lejiņš bija arī Latvijas delegācijas NATO Parlamentārajā asamblejā aizvietotājloceklis, kā arī vadīja deputātu grupas sadarbībai ar Indiju un Austrāliju un pildīja deputāta priekšsēdētāja vietnieka pienākumus Starpparlamentāro attiecību grupās ar ASV un Libānu, bija Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO; Organization for Security and Co-operation in Europe) Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas loceklis.

Žurnāla “ELJAs Informācija” redaktors Atis Lejiņš Stokholmas dzīvoklī, rediģējot žurnāla tekstus. 20. gs. 70. gadu vidus.

Žurnāla “ELJAs Informācija” redaktors Atis Lejiņš Stokholmas dzīvoklī, rediģējot žurnāla tekstus. 20. gs. 70. gadu vidus.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Ata Lejiņa privātais arhīvs.  

Atis Lejiņš (no kreisās) ar afgāņu partizānu komandieri Fakīru. Mazarišarifas apkārtnē, netālu no Afganistānas un Pakistānas robežas, 1987. gads.

Atis Lejiņš (no kreisās) ar afgāņu partizānu komandieri Fakīru. Mazarišarifas apkārtnē, netālu no Afganistānas un Pakistānas robežas, 1987. gads.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Ata Lejiņa privātais arhīvs. 

Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš un Latvijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks aizsardzības plānošanas jautājumos Jānis Sārts piedalās starptautiskās konferences “NATO paplašināšanās: no Vašingtonas līdz Prāgai” preses brīfingā. Rīga, 21.09.2001.

Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš un Latvijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks aizsardzības plānošanas jautājumos Jānis Sārts piedalās starptautiskās konferences “NATO paplašināšanās: no Vašingtonas līdz Prāgai” preses brīfingā. Rīga, 21.09.2001.

Fotogrāfs Gatis Dieziņš. Avots: A.F.I. 

Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš (no kreisās), uzrunā klātesošos grāmatas “ES Kopējā ārējā un drošības politika un Krievija: partnerības un sadarbības līgums kā pārbaudījums” prezentācijā. No kreisās Ģirts Valdis Kristovskis, Andris Sprūds, ceturtā Dzintra Bunga, piektā Žanete Ozoliņa. Rīga, 15.12.2006.

Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš (no kreisās), uzrunā klātesošos grāmatas “ES Kopējā ārējā un drošības politika un Krievija: partnerības un sadarbības līgums kā pārbaudījums” prezentācijā. No kreisās Ģirts Valdis Kristovskis, Andris Sprūds, ceturtā Dzintra Bunga, piektā Žanete Ozoliņa. Rīga, 15.12.2006.

Fotogrāfs Normunds Mežiņš. Avots: A.F.I.

Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas biedrs Atis Lejiņš tiekas ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Endrjū Soperu (Andrew Soper). Saeima, Rīga, 16.07.2012.

Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas biedrs Atis Lejiņš tiekas ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Endrjū Soperu (Andrew Soper). Saeima, Rīga, 16.07.2012.

Fotogrāfs Ernests Dinka. Avots: Saeimas Kanceleja.

Nozīmīgākais veikums

Trimdas periodā A. Lejiņš ilgus gadus aktīvi darbojās LSDSP Ārzemju komitejā, uzturot sakarus ar okupēto Latviju un atbalstot pret okupācijas režīmu vērstās aktivitātes. Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) izraisītā Afganistānas kara laikā (1979–1989), A. Lejiņš pēc savas iniciatīvas divas reizes apmeklēja Afganistānu (1986. un 1987. gadā), meklējot baltiešus sagūstīto padomju karavīru vidū, skaidrojot afgāņu partizāniem okupēto Baltijas valstu likteni un aicinot viņus saudzēt baltiešu karagūstekņus. Šo pieredzi viņš aprakstījis grāmatā “15 dienas ar partizāniem” (1986).

A. Lejiņa dibinātais LĀI viņa vadībā sniedzis ieguldījumu Latvijas integrācijā Eiropas Savienībā (ES; European Union) un NATO, veicis pētījumus Latvijas starptautisko sakaru un Baltijas reģiona drošības jomā. A. Lejiņš piedalījies Džeimsa Džoisa (James Joyce) daiļradei veltītās iniciatīvas “Blūma diena Latvijā” (“Bloomsday Latvia”, 2020) aizsākšanā un kļuva par Īrijas kultūras centra valdes priekšsēdētāju.

A. Lejiņš publicējis romānu “Karavīrs un Guntiņa: kāda latviešu zēna odiseja” (2024).

Sasniegumu nozīme

A. Lejiņa un citu latviešu sociāldemokrātu darbība veicināja to, ka Zviedrijas sociāldemokrātu valdība sniedza Latvijai finansiālu atbalstu tās neatkarības atgūšanas periodā.

Valsts un sabiedrības novērtējums, apbalvojumi

1995. gadā A. Lejiņš tika uzņemts Zviedrijas Karaliskās kara akadēmijas ārzemju biedru rindās. 2000. gadā saņēma Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas Atzinības goda zīmi, bet 2001. gadā – Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Atzinības rakstu. 2003. gadā A. Lejiņam piešķirts Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas Goda raksts, 2004. gadā tika ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda biedru politikas zinātnē. 2007. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķira).

Multivide

Atis Lejiņš (11. Saeimas deputāts). Rīga, 02.11.2010.

Atis Lejiņš (11. Saeimas deputāts). Rīga, 02.11.2010.

Fotogrāfs Uldis Pāže. Avots: Saeimas Kanceleja.

Atis Lejiņš ar māsu Aiju un brāli Aivaru, kā arī ievietotu vecāku attēlu, pie vecāku īrētās mājas. Grīnsboro (Melburnas priekšpilsēta). Austrālija, 1954. gads.

Atis Lejiņš ar māsu Aiju un brāli Aivaru, kā arī ievietotu vecāku attēlu, pie vecāku īrētās mājas. Grīnsboro (Melburnas priekšpilsēta). Austrālija, 1954. gads.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Ata Lejiņa privātais arhīvs. 

Atis Lejiņš (vidū, stāv) Mārtiņa Zīverta lugas “Čūska” iestudējuma mēģinājuma laikā trimdas 2x2 nometnē Ketskila kalnos (Katskiļos), Ņujorkas pavalstī. ASV, ap 1967. gadu.

Atis Lejiņš (vidū, stāv) Mārtiņa Zīverta lugas “Čūska” iestudējuma mēģinājuma laikā trimdas 2x2 nometnē Ketskila kalnos (Katskiļos), Ņujorkas pavalstī. ASV, ap 1967. gadu.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Ata Lejiņa privātais arhīvs. 

Žurnāla “ELJAs Informācija” redaktors Atis Lejiņš Stokholmas dzīvoklī, rediģējot žurnāla tekstus. 20. gs. 70. gadu vidus.

Žurnāla “ELJAs Informācija” redaktors Atis Lejiņš Stokholmas dzīvoklī, rediģējot žurnāla tekstus. 20. gs. 70. gadu vidus.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Ata Lejiņa privātais arhīvs.  

Atis Lejiņš (no kreisās) ar afgāņu partizānu komandieri Fakīru. Mazarišarifas apkārtnē, netālu no Afganistānas un Pakistānas robežas, 1987. gads.

Atis Lejiņš (no kreisās) ar afgāņu partizānu komandieri Fakīru. Mazarišarifas apkārtnē, netālu no Afganistānas un Pakistānas robežas, 1987. gads.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Ata Lejiņa privātais arhīvs. 

Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš un Latvijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks aizsardzības plānošanas jautājumos Jānis Sārts piedalās starptautiskās konferences “NATO paplašināšanās: no Vašingtonas līdz Prāgai” preses brīfingā. Rīga, 21.09.2001.

Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš un Latvijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks aizsardzības plānošanas jautājumos Jānis Sārts piedalās starptautiskās konferences “NATO paplašināšanās: no Vašingtonas līdz Prāgai” preses brīfingā. Rīga, 21.09.2001.

Fotogrāfs Gatis Dieziņš. Avots: A.F.I. 

Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš (no kreisās), uzrunā klātesošos grāmatas “ES Kopējā ārējā un drošības politika un Krievija: partnerības un sadarbības līgums kā pārbaudījums” prezentācijā. No kreisās Ģirts Valdis Kristovskis, Andris Sprūds, ceturtā Dzintra Bunga, piektā Žanete Ozoliņa. Rīga, 15.12.2006.

Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš (no kreisās), uzrunā klātesošos grāmatas “ES Kopējā ārējā un drošības politika un Krievija: partnerības un sadarbības līgums kā pārbaudījums” prezentācijā. No kreisās Ģirts Valdis Kristovskis, Andris Sprūds, ceturtā Dzintra Bunga, piektā Žanete Ozoliņa. Rīga, 15.12.2006.

Fotogrāfs Normunds Mežiņš. Avots: A.F.I.

Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas biedrs Atis Lejiņš tiekas ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Endrjū Soperu (Andrew Soper). Saeima, Rīga, 16.07.2012.

Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas biedrs Atis Lejiņš tiekas ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Endrjū Soperu (Andrew Soper). Saeima, Rīga, 16.07.2012.

Fotogrāfs Ernests Dinka. Avots: Saeimas Kanceleja.

Atis Lejiņš (11. Saeimas deputāts). Rīga, 02.11.2010.

Fotogrāfs Uldis Pāže. Avots: Saeimas Kanceleja.

Saistītie šķirkļi:
  • Atis Lejiņš
Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • Latvijas ārpolitika
  • Latvijas Ārpolitikas institūts
  • starptautiskā politika

Autora ieteiktie papildu resursi

Ieteicamā literatūra

  • ELJA Informācija, Nr. 100, 01.03.1984.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Lejiņš, A., Gorkija iela 11a, Västerås, Memento, 1976.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Lejiņš, A., ‘A Guest of the KGB’, Baltic Forum, vol. 2, no. 1, 1985.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Lejiņš, A., 15 dienas ar partizāniem, Stokholma, autora izdevums, 1986.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Lejiņš, A. and Ozoliņa, Ž. (eds.), Small States in a Turbulent Environment: The Baltic Perspective, Riga, Latvian Institute of International Affairs, 1997.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Lejiņš, A., Mūra drupinātājs jeb ceļš atpakaļ uz mājām, Rīga, Jumava, 2002.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Lejiņš, A., Pirmie desmit gadi: cīņa par Latvijas drošību pasaules lielajā politikā, Rīga, Zinātne, 2002.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Lejiņš, A., ‘Zviedrijas-Latvijas attiecības 1987–1991: okupācijas jautājums’, sast. J. Škapars, Baltijas brīvības ceļš. Baltijas valstu nevardarbīgās cīņas pieredze pasaules kontekstā, Rīga, Zelta grauds, 2005.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Lejiņš, A., Skats nākotnē atskatoties, Rīga, Jumava, 2007.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Lejiņš, A., Karavīrs un Guntiņa, Rīga, Zvaigzne ABC, 2024.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Lejiņš, A. and Bleiere, D. (eds.), The Baltic States: Search for Security, Riga : Latvian Institute of International Affairs, 1996.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Parāds Afganistānai, režisors A. Saulītis, Subjektiv Filma, 2008.

Anna Geibere "Atis Lejiņš". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/254416-Atis-Leji%C5%86%C5%A1 (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/254416-Atis-Leji%C5%86%C5%A1

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana