Homalozoji ir mūsdienās izmiruši, nelieli dzīvnieki, kuru fosilijas atrod no kembrija līdz devona periodam (ieskaitot). Atšķirībā no pārējiem (radiāli simetriskajiem) adatādaiņiem, homalozoji bija sekundāri bilaterāli vai asimetriski.

Iespējams, homalozojiem un adatādaiņiem bijuši kopīgi senči, kas dzīvojuši pirms kembrija perioda. Homalozoju apakštipa izcelšanās joprojām ir neskaidra. Iespējams, adatādaiņi ir cēlušies no homalozojiem. Daži zinātnieki uzskata, ka stiloforas ir hordaiņu (Chordata) priekšteči. 20. gs. beigās stiloforas iedalīja atsevišķā kalcihordaiņu apakštipā (Calcihordata), kas piederēja pie primitīvajiem hordaiņiem, bet šī teorija neguva plašu atbalstu.

Homalozojiem novēroti piecstarainās simetrijas pirmsākumi. Zinātnieki uzskatīja, ka homalozoji ir tuvāk radniecīgi ar adatādaiņiem nekā hordaiņiem un adatādaiņi ir hordaiņu māsas grupa. Tādēļ pēdējos gados homalozojus pieskaita pie adatādaiņu tipa. Kopš 21. gs. sākuma homalozojus uzskata par polifilētisku grupu. Homalozoju klašu pārstāvjiem ir līdzīgas morfoloģiskās pazīmes, bet savstarpēji tās ir attāli radniecīgas. Zinātnieki uzskata, ka homalozoju taustekļveida izaugumi nav homologi orgāni un apakštipā ietilpstošo klašu izcelsme ir atšķirīga.

Uzskata, ka homalozoji ir sekundāri bilaterāli vai asimetriski dzīvnieki. Vairumam homalozoju sugu bija tikai viena iedomāta simetrijas plakne, kas sadalīja ķermeni divās vienādās daļās. Homalozoji bija otrmutnieki, un to dīgļa attīstības laikā primārās mutes (gastroporas) vietā veidojās anālā atvere. Homalozojiem sekundārā mute veidojās primārajai mutei pretējā ķermeņa galā. Atšķirībā no pārējiem adatādaiņiem, homalozojiem nebija izteiktas radiālās (piecstarainās) simetrijas. Homalozoji bija nelieli, dažus centimetrus gari dzīvnieki. Homalozoju ķermenis bija plakans, maisveida, apaļš, ovāls, taisnstūrveida, kausveida un bieži vien asimetrisks. Homalozoju ķermeņa apvalks (tēka) bija saspiests, un to veidoja kalcīta plāksnīšu sistēma ar vairākām atverēm. Šo atveru nozīme dzīvnieku dzīvē nav pilnībā noskaidrota. Ne visām homalozoju sugām ir bijis iespējams noteikt dzimumatveres, mutes un anālās atveres atrašanās vietu. Nav skaidras arī dažu citu ķermeņa daļu funkcijas. Daļai homalozoju sugu ap mutes atveri atradās radiālas un skropstainas ambulakrālās rievas barības daļiņu uztveršanai no ūdens. Zinātnieki uzskata, ka daļai sugu mutes atvere un anālā atvere atradās tuvu viena otrai un zarnu traktam bija “U” veida forma. Dažām homalozoju sugām konstatētas žaunas un žaunu spraugas, līdzīgi kā tas ir primitīvākajiem hordaiņiem. Homalozoju ķermenim bija vairāki ekstremitātēm līdzīgi izaugumi. Daļai no tiem šajos izaugumos atradās ambulakrālais kanāls. Ar vienu šādu izaugumu homalozoji, līdzīgi kā jūras lilijas (Crinoidea), piestiprinājās pie substrāta. Iespējams, citus izaugumus homalozoji izmantoja barības satveršanai vai peldēšanai. Zinātnieki uzskata, ka vairums homalozoju pārstāvju pieaugušā stadijā nespēja pārvietoties un tiem bija sēdošs dzīvesveids. Iespējams, dažu sugu pārstāvji varēja rāpot pa jūras gultni. Uzskata, ka stiloforas plakaniski gulēja uz jūras gultnes.

Homoiostelājiem bija divi taustekļveida izaugumi, kas atradās ķermeņa pretējos galos. Viens no tiem bija izteikti garāks par otru. Uzskata, ka īsāko izaugumu tie izmantoja barošanās procesā. Ktenocistoidejiem nebija taustekļveida izaugumu. To ķermenis bija taisnstūra vai trapeces formā, un ap ķermeņa priekšgalu atradās ktenoīds orgāns. Tās bija ktenoīdas zvīņas, kurām gar brīvajām malām atradās ķemmveida zobiņi. Šis orgāns varēja veikt nelielas kustības. Uzskata, ka tā zvīņas dzīves laikā bija klātas ar skropstiņepitēliju, kas veicināja ūdens plūsmu ktenocistoideju ķermenī.

Homalozoji Homalozoa (Whitehouse, 1941) [= Carpoidea (Jaekel, 1918)] mūsdienās ir izmiruši.

Homostelāji bija sastopami tikai kembrija perioda vidusdaļā. Homoiostelāji bija sastopami no kembrija perioda vidusdaļas līdz devona perioda beigām. Stiloforas bija sastopamas no kembrija perioda vidusdaļas līdz akmeņogļu perioda beigām. Ktenocistoideji bija sastopami kembrija un ordovika periodā. Homalozoju fosilijas parasti atrod atsevišķu grupu veidā, kas ļauj domāt, ka šie dzīvnieki dzīvojuši kolonijās. 

Uzskata, ka homalozoji bija filtrētāji un barojās ar detrītu.