Sākotnēji ktenocistoidejus pieskaitīja pie blastozoju (Blastozoa) apakštipa vai uzskatīja par pushordaiņu (Hemichordata) tipa bazālo grupu. Tomēr kalcija karbonāta plātnīšu klātbūtne ktenocistoideju ķermeņa apvalkā norāda uz to piederību pie adatādaiņu tipa. Pašreiz uzskata, ka ktenocistoideji bija viena no adatādaiņu senākajām bazālajām grupām. Daļa zinātnieku uzskata, ka ktenocistoidejiem ir sekundāra divpusējā simetrija un to senči bijuši radiāli simetriski dzīvnieki. Iespējams, ģints Courtessolea bija ktenocistoideju klases bazālā grupa. Neskatoties uz pēdējo gadu paleontoloģiskajiem pētījumiem, joprojām nav pilnībā skaidrs ktenocistoideju filoģenētiskais novietojums adatādaiņu tipā.
Ktenocistoideji, atšķirībā no pārējiem adatādaiņiem, bija divpusēji simetriski dzīvnieki. Tie nebija radiāli simetriski. Tikai atsevišķām sugām varēja būt nedaudz asimetriska ķermeņa uzbūve. Ktenocistoideji piederēja pie otrmutnieku apakšnodalījuma. Tiem dīgļa attīstības laikā primārā mute (blastopora) varēja pārveidoties par anālo atveri, bet mute izveidoties vēlāk zarnu trakta pretējā galā. Ktenocistoideji bija mazi, 3,3 mm–1 cm gari un 2,8–8 mm plati dzīvnieki. Ktenocistoideji bija primitīva grupa, un to ķermeni, tāpat kā pārējiem adatādaiņiem, apņēma ārējais skelets (tēka). Tēku veidoja kalcija karbonāta plātnītes. Tēka bija elastīga, no ovālas līdz iegarenai, muguras-vēdera virzienā saplacināta. Tēkas malas apņēma salīdzinoši lielas kalcija karbonāta plātnītes, bet pārējo tēkas virsmu sedza mazākas plātnītes. Vairumam sugu malas plātnītes bija izvietotas divās rindās. Ģints Conollia pārstāvjiem šādu sānu plātnīšu nebija. Tiem uz tēkas plātnītēm atradās dzelkņi. Kalcija karbonāta plātnītes veidoja mozaīkai līdzīgu struktūru. Ktenocistoidejiem nebija gara tēkas izauguma (stēles), kā tas ir citiem homalozojiem. Ktenocistoideju ķermeņa priekšējā galā atradās ktenoīdais jeb ķemmveida barošanās orgāns. Ktenocistoideju muti apņēma kustīgas ķemmveida orgāna plātnītes. Tās klāja zvīņas, kurām gar brīvajām malām atradās ķemmveida zobiņi. Ķemmveida barošanās orgāns varēja veikt nelielas kustības. Uzskata, ka šī orgāna zvīņas dzīves laikā bija klātas ar skropstiņepitēliju, kas veicināja ūdens plūsmu ktenocistoideju ķermenī. Suspendētas barības daļiņas iekļuva ķemmveida orgāna barības rievās caur spraugām ktenoidālajās plātnītēs. Kad mute bija atvērta, barība varēja nokļūt barības vadā un tālāk – ķermeņa dobumā. Uzskata, ka ktenocistoidejiem rīklē atradās žaunu spraugas. Ktenocistoidejiem anālā atvere atradās ķermeņa aizmugurējā galā. To apņēma koniskas piramīdas formā izvietotas plātnītes. Ktenocistoidejiem bija ambulakrums, bet nebija ambulakrālās sistēmas. Nav skaidrības, kā ktenocistoideji pārvietojās. Iespējams, kalcija karbonāta plātnītes bija kustīgas un veica kustību orgānu funkcijas. Par ktenocistoideju uzbūvi un dzīvesveidu informācija ir nepietiekama, jo fosilijās reti ir atrasti to mīkstie audi.
Klases ktenocistoideji Ctenocystoidea (Robinson, Sprinkle, 1969) [= Ctenocystoidea (Sepkoski, Jr., 2002)] pārstāvji mūsdienās ir izmiruši dzīvnieki.
Kārta | Dzimta | Ģints | Suga |
| Atlascystis (Woodgate, Dunn, Thompson, Formery, Zamora, Rahman, 2025) | Atlascystis acantha (Woodgate, Dunn, Thompson, Formery, Zamora, Rahman, 2025) | ||
| Ctenocystida (Ubaghs, Robinson, 1988) | Ctenocystidae (Robinson, Sprinkle, 1978) | Ctenocystis (Robinson, Sprinkle, 1969) | Ctenocystis colodon (Ubaghs, Robinson, 1988) |
| Ctenocystis utahensis (Robinson, Sprinkle, 1969) | |||
| Etoctenocystis (Fatka, Kordule, 1985) | Etoctenocystis bohemica (Barrande, 1887) [= Acanthocystites briareus (Barrande, 1887), Etoctenocystis bohemica (Fatka, Kordule, 1985)] | ||
| Gilcidia (Dominguez-Alonso, 1999) | Gilcidia jagoi (Jell, Burrett, Banks, 1985) | ||
| Gilcidia viviannae (Dominguez-Alonso, 1999) | |||
| Gilcidia smithi (Ubaghs, 1987) | |||
| Pembrocystidae (Dominguez-Alonso, 1999) | Pembrocystis (Dominguez-Alonso, 1999) | Pembrocystis gallica (Dominguez-Alonso, 1999) | |
| Azonida (Dominguez-Alonso, 1999) | Conolliidae (Dominguez-Alonso, 1999) | Conollia (Dominguez-Alonso, 1999) | Conollia sporranoides (Rahman, Stewart, Zamora, 2015) |
| Conollia staffordi (Dominguez-Alonso, 1999) | |||
| Monozonida (Dominguez-Alonso, 1999) | Courtessoleidae (Dominguez-Alonso, 1999) | Courtessolea (Dominguez-Alonso, 1999) | Courtessolea moncereti (Dominguez-Alonso, 1999) |
| Pleurozonida (Dominguez-Alonso, 1999) | Jugoszoviidae (Dzik, Orlowski, 1995) | Jugoszovia (Dzik, Orlowski, 1995) | Jugoszovia archaeocyathoides (Dzik, Orlowski, 1995) |
Ktenocistoideji bija plaši izplatīti kembrija perioda jūru iemītnieki. Līdz šim tikai ģints Conollia fosilijas ir atrastas ordovika perioda beigu daļas nogulumos. Ktenocistoideju fosilijas ir atrastas Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), Austrālijā, Rietumeiropā un Ziemeļāfrikā. Uzskata, ka ktenocistoideji bija brīvi dzīvojoši dzīvnieki ar bentisku dzīvesveidu un ģints Conollia pārstāvji varēja ierakties jūras gruntī.
Ktenocistoideji bija filtrētāji, kas ar ķemmveida orgāna palīdzību uztvēra organiskas barības daļiņas no ūdens. Ktenocistoideju izpēte ir būtiska adatādaiņu agrīnās evolūcijas izpētē.
Ineta Salmane "Ktenocistoideji". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-ktenocistoideji (skatīts 26.02.2026)